Publicēts: · Atjaunināts:

Ukrainas droni naktī uz 6. septembri trāpījuši Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcai un Rostovas apgabala mērķiem

Naktī uz 2026. gada 6. septembri Ukrainas bruņoto spēku vienības ar droniem veica uzbrukumu Krievijas Rjazaņas un Rostovas apgabalos. Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks, kā arī trāpīts Rostovas-pie-Donas lidlaukam, radara stacijai "Podljot" un divām zenītraķešu iekārtām "Pantsir-S1". Krievijas varas iestādes oficiāli nav apstiprinājuši rūpnīcas bojājumus.

Galvenais

  • Naktī uz 6. septembri 2026. g. ar droniem veikti uzbrukumi Krievijas Rjazaņas un Rostovas apgabalos.
  • Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcā pēc trieciena izcēlies ugunsgrēks.
  • Trāpīts Rostovas-pie-Donas lidlauks, kā arī radara stacija "Podljot" un divas zenītraķešu iekārtas "Pantsir-S1" Rostovas apgabalā.
  • Uzņēmums Fire Point apstiprinājis, ka trieciens rūpnīcai veikts ar FP-1 bezpilota lidaparātu; attālums līdz mērķim — apmēram 500 km.
  • Rjazaņas apgabala gubernators Pāvels Malkovs apstiprinājis uzbrukumu un pieminējis ugunsgrēku "vienā no uzņēmumiem", nenorādot konkrētu objektu.
  • Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvojusi, ka naktī iznīcināti 258 Ukrainas droni; oficiālas ziņas par rūpnīcas bojājumiem nav publiskotas.
  • Rostovas apgabalā, pēc gubernatora Jurija Sljusara teiktā, viens bērns guvis ievainojumus; sabojāti dzīvojamie mājas vairākos rajonos.

Kāpēc tas ir svarīgi

Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīca ir viena no lielākajām Krievijā ar jaudu aptuveni 17 miljoni tonnu naftas gadā un ražo degvielu Krievijas bruņotajiem spēkiem. Trāpīts primārajām pārstrādes iekārtām, kas veido vairāk nekā 77% rūpnīcas primārās jaudas, tādējādi potenciāli ievērojami ietekmējot Krievijas degvielas piegādes. Vienlaicīgi uzbrukumi rūpnīcai, lidlaukam, radaru stacijai un "Pantsir-S1" iekārtām liecina par koordinētu dziļuma trieciena operāciju aptuveni 500 km attālumā no Ukrainas. Krievijas puse oficiāli nav atzinusi rūpnīcas bojājumus.

Kas notika

Naktī uz 2026. gada 6. septembri Ukrainas aizsardzības spēku vienības ar droniem uzbruka vairākiem mērķiem Krievijas Rjazaņas un Rostovas apgabalos. Rjazaņā trāpīts naftas pārstrādes rūpnīcai, kurā pēc trieciena izcēlās ugunsgrēks; Krievijas uzņēmums Fire Point apstiprināja, ka trieciens veikts ar tā FP-1 dronu. Ukrainas Militārā izlūkdienesta (HUR MO) un Fire Point sniegtā informācija liecina, ka īstenota kopīga dziļuma trieciena operācija: trāpīts Rostovas-pie-Donas lidlaukam (kur reģistrēts ugunsgrēks), kā arī radara stacijai "Podljot" un divām zenītraķešu un lielgabalu sistēmām "Pantsir-S1" Rostovas apgabalā. Rjazaņas apgabala gubernators Pāvels Malkovs oficiāli apstiprināja tikai dronu uzbrukumu reģionam un ugunsgrēku "vienā no uzņēmumiem", nenorādot, kuru. OSINT analītiķi (ASTRA, Exilenova+) un Dezinformācijas pretdarbības centra vadītājs Andrijs Kovalenko identificēja šo objektu kā Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcu. Bataiskā dzirdēti sprādzieni, pēc gubernatora Jurija Sljusara teiktā, viens bērns guvis ievainojumus. Krievijas Aizsardzības ministrija nākamajā rītā apgalvoja, ka iznīcināti 258 Ukrainas droni. "Rosaviācija" ieviesa īslaicīgus lidojumu ierobežojumus vairākās Krievijas lidostās (Penza, Saratova, Kaluga, Jaroslavļa, Soči, Gelendžika).

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Visi pieejamie avoti ir ukraiņu un vienoti atspoguļo notikušo kā veiksmīgu Ukrainas Aizsardzības spēku triecienu Krievijas militārajai un enerģētikas infrastruktūrai. Uzmanība pievērsta Ģenerālštāba apstiprinājumam, Rjazaņas rūpnīcas nozīmei Krievijas armijas apgādei un vietējā uzņēmuma Fire Point ražotā FP-1 drona izmantošanai. Virsrakstos uzsvērts rūpnīcas, Rostovas-pie-Donas lidlauka un pretgaisa aizsardzības līdzekļu kā mērķu izvēle, kā arī Ukrainas operatīvā darbības rādiusa aptuveni 500 km. Krievijas civiliedzīvotāju radītie zaudējumi Rjazaņā un Rostovas apgabalā tiek minēti kā blakusefekts triecienam objektiem, kas saistīti ar Krievijas militāro loģistiku.

Kur atspoguļojums atšķiras

Pastāv atšķirības starp Krievijas un Ukrainas avotu informāciju. Krievijas varas iestādes, tostarp Rjazaņas gubernators Pāvels Malkovs, oficiāli atzinušas tikai ugunsgrēku "vienā no uzņēmumiem" un nav apstiprinājušas Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcas bojājumus, savukārt Ukrainas Ģenerālštābs, Militārā izlūkdienesta (HUR), Dezinformācijas pretdarbības centrs, OSINT analītiķi (ASTRA, Exilenova+) un uzņēmums Fire Point viennozīmīgi identificējuši rūpnīcu kā trāpīto objektu. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvojusi, ka naktī iznīcināti 258 Ukrainas droni, bet Rostovas gubernators J. Sljusars ziņojis par aptuveni 30 iznīcinātiem droniem virs Rostovas, Bataiskas un vairākiem rajoniem; Ukrainas avoti savukārt apstiprinājuši trāpījumus rūpnīcai, lidlaukam, "Podljot" radaru stacijai un divām "Pantsir-S1" sistēmām.

Konteksts

Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīca ietilpst "Rosneft" struktūrā un 2024. gadā pārstrādāja aptuveni 13,1 miljonu tonnu jēlnaftas, kas veido aptuveni 4,9% no kopējā Krievijas naftas pārstrādes apjoma. Tā saražoja apmēram 2,2 miljonus tonnu benzīna, 3,4 miljonus tonnu dīzeļdegvielas un 4,3 miljonus tonnu mazuta. Rūpnīca jau cietusi ukraiņu dronu uzbrukumos 2026. gada maijā un jūlijā; pēc 29. jūlija uzbrukuma, pēc Reuters ziņām, tā apturēja jēlnaftas pārstrādi. Bataiskā Rostovas apgabalā atrodas naftas iekraušanas terminālis "Juga Rusi", ko izmanto, tostarp, lai piegādātu degvielu un smērvielas Krievijas armijai.