Droni naktī uz 7. septembri uzbrukuši Permai un citiem Krievijas reģioniem
Naktī uz 2026. gada 7. septembri droni uzbrukuši Krievijas pilsētai Permai, kur atrodas viens no lielākajiem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām – «Lukoil-Permnefteorgsintez». Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ukraiņu bruņotie spēki trāpījuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rjazaņas apgabalā, Permas novadā un Tatāristānā, kā arī uzbrukuši trieciendronu bāzei Kurskas apgabalā un mērķim Melnajā jūrā. Permā gājusi bojā viena un četuras personas ievainotas; Krievijas reģionos līdz ar to cietuši arī Belgorodas, Voroņežas un Čuvašijas apgabali.
Galvenais
- Naktī uz 7. septembri droni uzbrukuši Permai un vairākiem citiem Krievijas reģioniem, tostarp Rjazaņas apgabalam, Tatāristānai, Kurskas apgabalam un Čuvašijai.
- Zelenskis apgalvoja, ka ukraiņu bruņotie spēki trāpījuši trim naftas pārstrādes rūpnīcām – Rjazaņas apgabalā, Permas novadā un Tatāristānā – kā arī trieciendronu bāzei Kurskas apgabalā un mērķim Melnajā jūrā.
- Permā esošais «Lukoil-Permnefteorgsintez» ir viens no lielākajiem Krievijas NPK; tas pārstrādā vairāk nekā 13 miljonus tonnu naftas gadā, un vairāk nekā 50% produkcijas tiek eksportēts.
- NASA satelīti fiksēja ugunsgrēku «Lukoil-Permnefteorgsintez» teritorijā; pēc vietējām ziņām, Permā gājusi bojā viena cilvēks un četuras ievainotas, kā arī bojāta daudzstāvu ēka.
- Permas gubernators Dmitrijs Mahoņins paziņoja, ka virs novada notriekts 27 droni; Čuvašijā drons sabojāja mobilo sakaru torni, bet bojāgājušo nav.
- Tāganrogā (Rostovas apgabals) fiksēta ugunsgrēks aviācijas bāzē; Rostovas apgabala gubernators Jurijs Slusars apstiprināja uzbrukumu, bet par postījumiem ziņoja, ka to nav.
- Permas NPK atrodas vairāk nekā 1 600 km no Ukrainas robežas; pilsētu droni jau iepriekš skāra 21. augustā, kad tika bojāts atmosfēras-vakuuma primārās pārstrādes bloks, kā arī 2. septembrī liesmas nopostīja raķešu dzinēju rūpnīcu «Proton-PM».
Kāpēc tas ir svarīgi
Otrais Permas NPK trieciens dažu nedēļu laikā apliecina Ukrainas spēju sasniegt mērķus dziļi Krievijā – vairāk nekā 1 600 km no robežas. «Lukoil-Permnefteorgsintez», viena no lielākajām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, pārstrādā virs 13 miljoniem tonnu naftas gadā, un vairāk nekā puse produkcijas tiek eksportēta, tāpēc bojājumi var ietekmēt gan Krievijas degvielas piedāvājumu, gan eksporta apjomus. Zelenska publiski paustās pretenzijas par uzbrukumiem NPK trijos reģionos paplašina atzīto tāldarbības operāciju tvērumu. Tajā pašā laikā triecienu naktī radīja upuru un postījumu tālu no deklarētajiem mērķiem – Permā viens bojāgājušais un četri ievainotie, divi bojāgājušie Belgorodas apgabalā un postījumi Voroņežā, Čuvašijā un Taganrogā.
Kas notika
Naktī uz 2026. gada 7. septembri droni uzbrukuši Krievijas pilsētai Permai, kur atrodas «Lukoil-Permnefteorgsintez» – viens no lielākajiem Krievijas NPK, kas ietilpst «Lukoil» grupā un pārstrādā vairāk nekā 13 miljoni tonnu naftas gadā. NASA satelīti fiksēja ugunsgrēku rūpnīcas teritorijā, un virs tās reģistrēts melnu dūmu stabs. Vietējā vara ziņoja, ka Permā bojāts daudzstāvu nams, gājusi bojā viena persona un četuras ievainotas; Permas gubernators Dmitrijs Mahoņins pavēstīja, ka virs novada notriekts 27 droni, un aptuveni plkst. 4.00 no rīta tika izsludināts «bezpilotu bīstamības» režīms.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 7. septembrī paziņoja, ka ukraiņu bruņotie spēki trāpījuši ne vien Permas novada un Rjazaņas apgabala NPK, bet arī rūpnīcai Tatāristānā, kā arī trieciendronu bāzei Kurskas apgabalā un mērķim Melnajā jūrā; triecienus viņš raksturoja kā taisnīgu atbildi uz Krievijas uzbrukumiem Ukrainai un pateicās iesaistītajām vienībām par precizitāti.
Tajā pašā naktī eksplozijas un pretgaisa aizsardzības darbība fiksēta arī citviet – Taganrogā (Rostovas apgabals) ziņots par ugunsgrēku aviācijas bāzē, kuru apstiprināja gubernators Jurijs Slusars, Čuvašijā drons sabojāja mobilo sakaru torni, Voroņežas apgabalā nogruvumi bojāja trīs mājas, četras automašīnas, elektrolīniju un traktoru, bet Belgorodas apgabalā gāja bojā divi cilvēki.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas valsts mediji triecienu naktī izceļ kā koordinētu ukraiņu tāldarbības operāciju, virsrakstos un ievadtekstos uzsverot uzbrukumu Permas NPK un citējot Zelenski par trāpījumiem Rjazaņas, Permas un Tatāristānas rūpnīcās, nevis kā atsevišķu incidentu. Materiāli akcentē Permas rūpnīcas stratēģisko nozīmi – tās mērogu (vairāk nekā 13 miljoni tonnu gadā), eksporta īpatsvaru (vairāk nekā 50%) un atrašanās vietu vairāk nekā 1 600 km no Ukrainas – tādējādi izceļot Ukrainas spēju sasniegt dziļus mērķus. Permas trieciens tiek likts secībā ar 21. augusta uzbrukumu un 2. septembra «Proton-PM» ugunsgrēku, veidojot naratīvu par pastāvīgu spiedienu uz pilsētas rūpnieciskajiem un militārajiem objektiem. Zelenska tvērumā iekļauti ne tikai NPK, bet arī trieciendronu bāze Kurskas apgabalā un mērķis Melnajā jūrā, paplašinot notikumu no vienas pilsētas uzbrukuma līdz daudzobjektu operācijai.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par to, vai 7. septembra dronu mērķis Permā bija «Lukoil-Permnefteorgsintez» NPK, vai arī – pēc citas versijas – pulvera rūpnīca un uzņēmums «Mašinostroitel» Zakamskas mikrorajonā, kas ražo aviācijas dzinēju komponentus un cietā kurināmā raķešu dzinējus. Vienlaikus atsevišķi raksti ziņo, ka publicēšanas brīdī Ukrainas bruņotie spēki 7. septembra triecienus oficiāli nebija komentējuši, kamēr Zelenskis atsevišķi izteicies par ukraiņu triecieniem Permas, Rjazaņas un Tatāristānas NPK un Kurskas apgabala dronu bāzi; tiešs, laikā atzīmēts oficiāls Ukrainas bruņoto spēku paziņojums materiālos nav ietverts.
Konteksts
«Lukoil-Permnefteorgsintez» ietilpst «Lukoil» grupā un atrodas Permā, vairāk nekā 1 600 km no Ukrainas robežas. Perma jau agrāk tika skarta 21. augustā – toreiz ticis bojāts atmosfēras-vakuuma primārās pārstrādes bloks, un Zelenskis apstiprināja ukraiņu triecienu rūpnīcai un Mariņivkas militārajam aerodromam; pēc šī uzbrukuma Permas «Bolšoje Savino» lidostā īslaicīgi tika noteikti ierobežojumi lidojumiem. 2. septembrī Permā atsevišķs ugunsgrēks notika raķešu dzinēju rūpnīcā «Proton-PM».