Polijas lidostas aptur darbību trešo dienu pēc kārtas Krievijas uzbrukumu dēļ Ukrainai
18. septembra rītā Polijas lidostas Lublina un Žešovā uz laiku pārtrauca darbību saistībā ar Krievijas uzbrukumiem Ukrainai. Polija pacēla iznīcinātājus, bet Čehijas Gripeņu iznīcinātāji pacēlās no Pardubicēm, lai NATO komandas ietvaros uzraudzītu gaisa telpu pie Polijas austrumu robežas. Lidostu darbība tika atjaunota aptuveni stundu vēlāk – ap plkst. 9:45 pēc Kijivas laika. Polijas premjerministrs Donalds Tusks iepriekš ziņoja, ka Krievijas trieciendrons nokritis netālu no Polijas robežas Volīnijas apgabalā.
Galvenais
- 18. septembra rītā Lublina un Žešovas lidostas Polijā apturēja darbību saistībā ar Krievijas uzbrukumiem Ukrainai
- Apturēšanu ziņoja Polijas Gaisa navigācijas aģentūra (PANSA)
- Polijas Bruņotie spēki pacēla iznīcinātājus, reaģējot uz Krievijas uzbrukumiem
- Čehijas Gaisa spēku JAS-39 Gripen lidmašīnas pacēlās no Pardubicēm, lai NATO komandas ietvaros uzraudzītu gaisa telpu pie Polijas austrumu robežas
- Tas bija trešais dienu pēc kārtas, kad Lublina un Žešovas lidostas pārtrauca darbību Krievijas uzbrukumu dēļ
- Lidostu darbība tika atjaunota aptuveni stundu vēlāk – ap plkst. 9:45 pēc Kijivas laika
- 17. septembrī Polijas premjerministrs Donalds Tusks ziņoja, ka Krievijas trieciendrons nokritis Volīnijas apgabalā netālu no Polijas robežas
Kāpēc tas ir svarīgi
NATO valsts teritorijā, kas robežojas ar Ukrainu, lidostas trīs dienas pēc kārtas bijušas spiestas pārtraukt darbību Krievijas uzbrukumu dēļ rietumu Ukrainai – traucējumu līmenis, kāds agrāk nav pieredzēts. Polija pacēla iznīcinātājus, bet Čehija nosūtīja JAS-39 Gripen NATO integrētās gaisa un aizsardzības ietvaros, kas liecina par NATO atbildes eskalāciju. Polijas amatpersonas brīdināja par notiekošu Krievijas hibrīdo aktivitāti pret Ukrainu atbalstošām valstīm, kas liek domāt par iespējamiem Aizsardzības līguma 5. panta apsvērumiem. Krievijas trieciendrons, iespējams, nokritis aptuveni 4 km no Polijas robežas Volīnijā.
Kas notika
18. septembra rītā Polijas lidostas Lublina un Žešovā apturēja darbību saistībā ar Krievijas uzbrukumiem Ukrainai; par to ziņoja Polijas Gaisa navigācijas aģentūra (PANSA). Polijas Bruņotie spēki pacēla iznīcinātājus, bet Čehijas Gaisa spēku JAS-39 Gripen iznīcinātāji pacēlās no Pardubicēm, lai NATO komandas ietvaros uzraudzītu gaisa telpu pie Polijas austrumu robežas rietumukrainas dronu aktivitātes dēļ; čehu lidmašīnām nebija jāiejaucas, un pēc Polijas iznīcinātāju nomaiņas tās droši atgriezās bāzē. Lidostu darbība tika atjaunota aptuveni stundu vēlāk – ap plkst. 9:45 pēc Kijivas laika. Tas bija trešais dienu pēc kārtas, kad Lublina un Žešovas lidostas pārtrauca darbību Krievijas uzbrukumu dēļ. Iepriekšējā dienā Polijas premjerministrs Donalds Tusks ziņoja, ka Krievijas trieciendrons nokritis Volīnijas apgabalā netālu no Polijas robežas.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti fokusē uzmanību uz to, ka traucējumu cēlonis ir Krievijas uzbrukumi Ukrainai, uzsverot, ka Polijas lidostas, Polijas iznīcinātāji un NATO komandas ietvaros sūtītie Čehijas Gripeņi visi reaģē uz triecieniem Ukrainas teritorijā. Konteksts ietver arī 13. septembra lidmašīnas tipa drona triecienu pret pasažieru vilciena lokomotīvi Jahodinas stacijā – 2 km no Polijas robežas – neilgi pirms tam, kad tur atradās Eiropas diplomātu vilciens ar bijušo Lielbritānijas premjerministru Boriss Džonsons, kā arī 14. septembrī Baltijas jūrā pie Rusinuvas ciema atgūtu, domājams, Krievijas izcelsmes dronu. Visi avoti pieejamajā izlasē ir ukraiņu valodā; Ukrainas žurnālistika uzsver trīs dienu secīgo modeli un NATO dalībvalstu atbildes pasākumus.
Kur atspoguļojums atšķiras
Dažādos avotos ziņotais laiks par Lublina un Žešovas lidostu darbības atjaunošanu 18. septembrī atšķiras.
Konteksts
14. septembrī pie Rusinuvas ciema Rietumpomožes vojevodistē no Baltijas jūras tika izcelts, domājams, Krievijas izcelsmes drons. Polijas premjerministrs Donalds Tusks Sejmā paziņoja, ka Krievija plāno hibrīduzbrukumus ar droniem un raķetēm pret Ukrainu atbalstošām valstīm un ka Maskava nav ieinteresēta sarunās vismaz līdz ziemas beigām. Polijas aizsardzības ministrs Vladašs Kosinjaņs-Kamišs ziņoja par palielinātu F-16 un helikopteru aktivitāti, bet aizsardzības viceministrs Cezars Tomčiks teica, ka Polijas bruņotie spēki ir gatavi notriekt mērķi, kas tuvojas robežai. NATO sabiedrotie vēl nav vienojušies par Krievijas mērķu notriekšanu virs Ukrainas teritorijas. Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs sacīja, ka Čehijas izlūkdienesti maksimāli uzmanās visus riskus saistībā ar Krievijas izlūkošanas darbībām, to raksturojot kā hibrīdkaru.