Ukrainas armija pabeidz operāciju «Vivaldi»: atbrīvoti 125 km² Doneckas apgabalā

Kāpēc tas ir svarīgi

Operācija «Vivaldi» ir viena no nozīmīgākajām veiksmīgajām Ukrainas ofensīvām 2025.–2026. gadā – tā ne vien atguva ievērojamu teritoriju ziemeļu Doneckas apgabalā, bet arī apturēja Krievijas mēģinājumu aplenkt Ukrainas «cietzemju joslu» Donbasā. Operācija tika īstenota visaptverošā informācijas slepenībā – Krievijas armijas vadība par to nezināja vairākus mēnešus, tostarp arī pēc tam, kad 1. septembrī Putins un Ģenerālštābs paziņoja par Svjatohirskas «ieņemšanu». Tāpat «Vivaldi» izceļas ar pirmo zināmo sauszemes robotizēto kompleksu (NRK) pielietojumu kaujas apstākļos – 3. armijas korpuss 30 km maršrutu iztīrīja divās naktīs. Šī operācija kopā ar paralēlo «Azov» operāciju liedz Krievijai loģistikas pieeju Družkivkas aplenkšanai.

Kas notika

Maijā 2025. gadā Ukrainas 3. armijas korpuss komandiera Andrija Biļecka vadībā sāka slepenu ofensīvu ziemeļu Doneckas apgabalā pie Limanas. Operācija tika veikta pilnīgā informācijas klusēšanā – korpuss lūdza rietumu OSINT analītiķiem, tostarp @moklasen un franču kartogrāfam Klemānam Molēnam, pārtraukt ģeolokāciju publicēšanu. Krievijas Ģenerālštābs un Vladimirs Putins par operāciju nezināja vairākus mēnešus.

Pirmajā «Vivaldi» posmā (oficiāli apstiprināts 15. septembrī) tika atbrīvoti Novoselivka, Oleksandrivka, Jarova, Korovija Jara nomales un Seredņe; iztīrīti 75 km² un deokupēti 10 km². Krievijas zaudējumi tika ziņoti ap 1500 karavīru, vairāk nekā 12 000 dronu un simtiem bruņutehnikas vienību. 18. septembrī 3. armijas korpuss paziņoja, ka Krievijas elites dronu vienība «Rubikon» izņemta no Limanas-Borivas virziena lielo zaudējumu dēļ.

Otrajā posmā (apstiprināts 20. septembrī) tika atbrīvoti Šandrihoļove, Deriloje un Drobisheve, pievienojot vēl 40 km². Kopā abos posmos atbrīvoti 125 km², tostarp 50 km² pilnīgi deokupēti. Krievijas kopējie zaudējumi šajā virzienā pieauguši līdz aptuveni 3000 karavīru.

Pēc «Vivaldi» publiskošanas 15. septembrī Krievija 22. septembrī nepamatoti apgalvoja, ka tās «Centra» grupējums aplenkusi Dobropiļļu; ISW šo apgalvojumu noraidīja, norādot uz pierādījumu trūkumu.

Atsevišķi 1. Nacionālās gvardes korpuss «Azov» no 2026. gada augusta sākuma vadīja operāciju, kas neļāva Krievijas spēkiem (90. tanku divīzija un 8. apvienotās armijas spēki) sasniegt loģistikas maršrutus Družkivkas aplenkšanai un triecienam Dobropiļļas virzienā; Krievijas zaudējumi šajā operācijā bija 237 karavīri (193 neatgriezeniski, 44 sanitārie), trīs sagrābti gūstā. 24. septembrī 3. armijas korpuss paziņoja, ka operācijā pirmo reizi pasaulē izmantojis sauszemes robotizētos kompleksus (NRK) gan mīnu neitralizēšanai, gan trieciena atbalstam.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji operāciju «Vivaldi» piedāvā kā rūpīgi plānotu un izpildītu 3. armijas korpusa un komandiera Biļecka panākumu, uzsverot informācijas slepenības un OPSEC nozīmi – operācija tika turēta noslēpumā no Krievijas komandvadības līdz pat septembra vidum. Liela uzmanība veltīta inovācijām: pirmajam sauszemes robotizēto kompleksu (NRK) pielietojumam kaujas apstākļos un «pāru triecienu zem dronu seguma» taktikai, kas aizgūta no Krievijas prakses. DeepState analītiķis Romans Pohorilijs raksturo Krievijas centienus Limanas virzienā kā «reizinātus ar nulli» un brīdina par turpmāku spiedienu uz Mikolajivku dienvidos no Limanas. Ukrainas avoti pretstatsta ISW un DeepState novērtējumus Krievijas Aizsardzības ministrijas 22. septembra nepamatotajam apgalvojumam par Dobropiļļas aplenkšanu, kā arī izceļ «Azov» operācijas nozīmi, pieminot konkrētus vienību nosaukumus – 12. Azov brigādi, «Tuman», «Škval» un «Lasar's Group».

Kur atspoguļojums atšķiras

22. septembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tās «Centra» grupējuma vienības it kā aplenkōušas Dobropiļļu un virzās uz Oleksandrivku, nesniedzot nekādus kartes vai pierādījumus. ISW šo apgalvojumu noraidīja, bet DeepState analītiķi ziņoja, ka Ukrainas spēki iztīrījuši teritoriju Toretskes rajonā Dobropiļļas virzienā Doneckas apgabalā.

Konteksts

Ukrainas ofensīva Limanas virzienā sākās 2025. gada maijā, taču līdz 15. septembrim tika turēta ārpus publiskās ziņošanas. Pirms operācijas «Vivaldi» 3. armijas korpuss vairāk nekā sešus mēnešus stabilizēja fronti no Borovas līdz Lamanam, veicot komandstruktūras, personāla, izlūkošanas, dronu un loģistikas pārstrukturizāciju. Operācijas sākumā korpuss lūdza rietumu OSINT analītiķiem, tostarp @moklasen un franču kartogrāfam Klemānam Molēnam, pārtraukt ģeolokāciju publicēšanu; analītiķi piekrita. Krievijas milblogeri (Rybars, Anatolijs Radovs u.c.) lielākoties atkārto rietumu OSINT saturu un tiek lasīti Krievijas Aizsardzības ministrijā – tas veicināja to, ka Krievijas komandvadība operācijas gaitu nepamanīja. 1. septembrī Krievija publiski paziņoja par Svjatohirskas «ieņemšanu», kamēr tās vadība nezināja par Ukrainas operāciju. Pēc neveiksmes ziemeļos no Limanas Krievija pārvietoja daļu spēku uz dienvidiem un sāka spiest uz Mikolajivku, ko DeepState analītiķis Pohorilijs raksturo kā stratēģiski svarīgu punktu pirms Slovjanskas.