Ukrainas spēki naktī uz 26. septembri trāpīja KTRV rūpnīcai Azovā un vairākiem Krievijas militārajiem objektiem
Naktī uz 2026. gada 26. septembri Ukrainas Aizsardzības spēki kopā ar SBU Alpha specvienību un Ukrainas Jūras spēkiem trāpīja Azovas optikas-mehānikas rūpnīcai Rostovākas apgabalā, kas ietilpst Krievijas Taktisko raķešu korporācijā (KTRV). Vienlaikus tika trāpīts Iljas naftas pārstrādes rūpnīcai Krasnodaras novadā, Pantsir-S2 zenītraķešu artilērijas kompleksam Rostovākas apgabalā, kā arī munīcijas noliktavai Sjeverodoneckā un P-18 Terek radarstacijai pie Semenivkas Doneckas apgabalā. Prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja triecienus.
Galvenais
- Naktī uz 26.09.2026. SBU Alpha un Ukrainas Jūras spēki trāpīja Azovas optikas-mehānikas rūpnīcai Rostovākas apgabalā — KTRV objektam
- Triecienā izmantotas Ukrainas spārnotās raķetes «Neptune» un reaktīvie droni-raķetes «Ruta», «Paljanycja» un «Bars»
- Rūpnīcas liešanas cehā fiksēts ugunsgrēks, aprīkojums bojāts piecās ražošanas ēkās
- Rūpnīca ražo radaru un infrasarkano staru vadības galviņas vadāmajām raķetēm, siltuma tēmēkļus un precīzās artilērijas elektronikas sistēmas
- Vienlaikus trāpīts Iljas naftas pārstrādes rūpnīcai Krasnodaras novadā un Pantsir-S2 kompleksam Rostovākas apgabalā
- 25.–26. septembrī trāpīts arī munīcijas noliktavai Sjeverodoneckā un P-18 Terek radarstacijai pie Semenivkas
- Prezidents Zelenskis apstiprināja triecienus uz Krievijas militāri rūpnieciskajiem objektiem
Kāpēc tas ir svarīgi
Trieciens vērsts pret Krievijas optikas-mehānikas un optoelektronikas ražošanas jaudu, ko izmanto vadāmo raķešu un precīzo ieroču vadības sistēmās. Atvērtā koda analītiķi saistījuši šo rūpnīcu ar vismaz septiņām Krievijas raķešu programmām, tostarp Kh-101 un Oreshnik. Kopā ar sitieniem pa naftas pārstrādes rūpnīcu un zenītraķešu kompleksu šis uzbrukums ir daļa no Ukrainas tālas darbības rādiusa triecienu modeļa pret Krievijas militāri rūpniecisko un enerģētisko infrastruktūru dziļi Krievijas teritorijā. Vienlaikus trāpīts arī okupētajā teritorijā esošajiem mērķiem — munīcijas noliktavai un radarstacijai, kas atbalsta Krievijas gaisa aizsardzību un loģistiku austrumu Ukrainā.
Kas notika
Naktī uz 2026. gada 26. septembri Ukrainas Aizsardzības spēki veica vairākus triecienus pret Krievijas militāri rūpnieciskajiem un militārajiem objektiem. Galvenais trieciens tika nodots Azovas optikas-mehānikas rūpnīcai Azovas pilsētā Rostovākas apgabalā — uzņēmumam, kas ietilpst KTRV un ražo radaru un infrasarkano staru vadības galviņas vadāmajām raķetēm, siltuma tēmēkļus un precīzās artilērijas elektronikas sistēmas. Triecienu veica SBU Alpha specvienība kopā ar Ukrainas Jūras spēkiem, izmantojot spārnotās raķetes «Neptune» un reaktīvos dronus-raķetes «Ruta», «Paljanycja» un «Bars». Rūpnīcas teritorijā tika fiksēts ugunsgrēks liešanas cehā, aprīkojums bojāts piecās ražošanas ēkās; pēc SBU ziņām, bojātas arī optikas un liešanas ražotnes, montāžas nodaļa, galvaniskais cehs un drukāto shēmu plates ražotne. Azovā trāpīts arī dzelzceļa cisternām ar degvielu un smērvielām. Tajā pašā naktī SBU trāpīja Iljas naftas pārstrādes rūpnīcai Krasnodaras novadā — pēc trieciena fiksēti divi aizdegšanās perēkļi pie tvertņu parka un ELOU-AVT iekārtas. Rostovākas apgabalā trāpīts Krievijas Pantsir-S2 zenītraķešu artilērijas kompleksam. 25. septembrī un naktī uz 26. septembri Ukrainas spēki trāpīja arī munīcijas noliktavai Sjeverodoneckā Luhanskas apgabalā un P-18 Terek radarstacijai pie Semenivkas Doneckas apgabalā. Prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja triecienus uz uzņēmumiem Rostovākas apgabalā, kas piegādā komponentus Krievijas ieročiem, uz Iljas rūpnīcu un Pantsir-S2 kompleksu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas oficiālie avoti — Ģenerālštābs un SBU — ir galvenais informācijas avots par triecienu. Uzsvērta stratēģiskā nozīme: trāpīts KTRV objekts, kas saistīts ar raķešu vadības un precīzo ieroču ražošanu, tostarp ar konkrētām Krievijas raķešu programmām (Kh-101, R-37M, Oreshnik). Trieciens raksturots kā Ukrainas tiesību uz pašaizsardzību īstenošana saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu un kā daļa no plašāka tālas darbības rādiusa triecienu modeļa pret Krievijas militāri rūpnieciskajiem un enerģētiskajiem objektiem. Prezidenta Zelenska publiskais apstiprinājums kalpo kā signāls par Ukrainas operatīvo sasniedzamību Krievijas teritorijā. Sniegta tehniska informācija par P-18 Terek radaru (darbības rādiuss līdz ~250 km, augstums līdz 35 km), lai uzsvērtu okupētajā teritorijā trāpīto mērķu vērtību.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Vienīgais neukrainas avots šajā kopumā — Azerbaidžānas angļu valodas aģentūras ziņa — atspoguļo triecienu īsā, faktiskā reģistrā, bez juridiskās pašaizsardzības argumentācijas un bez detalizēta KTRV/raķešu programmu konteksta. Starptautiskā prese šajā avotu kopumā izlaiž Ukrainas piedāvāto saistību ar konkrētām raķešu programmām un neiesaistās ANO Statūtu 51. panta ietvarā, fokusējoties uz pašu triecienu un uz Krievijas vietējo varasiestāžu ziņojumiem par «industriālo objektu» bojājumiem.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par triecienā izmantoto ieroču klāstu: daļa nosauc tikai «Neptune», «Ruta» un «Paljanycja», bet citi pievieno arī reaktīvo dronu-raķeti «Bars». Avoti arī atšķiras par to, vai munīcijas noliktavas un P-18 Terek radarstacijas triecieni Sjeverodoneckā un pie Semenivkas ir daļa no vienas 25.–26. septembra operācijas kopā ar Azovas rūpnīcas triecienu, vai arī ziņoti kā atsevišķs triecienu komplekts.
Konteksts
Azovas optikas-mehānikas rūpnīca ietilpst Krievijas Taktisko raķešu korporācijā (KTRV) un ražo radaru un infrasarkano staru vadības galviņas vadāmajām raķetēm, siltuma tēmēkļus un precīzās artilērijas elektronikas sistēmas. Atvērtā koda analītiķi no Dallas Analytics izsekoja rūpnīcas lomu vismaz septiņu Krievijas raķešu programmu ražošanas ķēdēs, un 2025. gada komponentu bāzes programmas kopējā vērtība bija 583,6 miljoni rubļu. Šī pati rūpnīca tika trāpīta ar droniem arī 2025. gada 4. jūlija naktī. P-18 Terek ir mobila metru diapazona radiolokācijas stacija ar darbības rādiusu līdz ~250 km un augstumu līdz 35 km, ko izmanto gaisa aizsardzības atbalstam. 24.–25. septembrī Ukrainas spēki trāpīja arī divām naftas pārstrādes rūpnīcām Permas novadā un Rostovākas apgabalā, tādējādi Iljas trieciens iekļaujas plašākā triecienu sērijā.