Ukrainas elektroniskās karadarbības sistēma «Lima» novirza divas Krievijas ballistiskās raķetes virs Kijivas
Ukrainas elektroniskās karadarbības sistēma «Lima», ko izmanto vienība «Nakts sardze» (Nіchna Varta), 2026. gadā novirzīja divas Krievijas ballistiskās raķetes, kas virzījās uz svarīgu valdības objektu Kijivā. Pēc iejaukšanās raķetes nokrita Dņeprā. Par incidentu ziņoja laikraksts The Wall Street Journal, atsaucoties uz Ukrainas militārajiem avotiem.
Galvenais
- Divu Krievijas ballistisko raķešu lidojums uz valdības objektu Kijivā 2026. gadā tika novirzīts ar sistēmu «Lima».
- Raķetes lidoja hiperskaņas ātrumā; pēc radiosignāla iedarbības tās nokrita Dņeprā.
- «Lima» izmanto spūfinga metodi — aizpilda ēteru ar viltus navigācijas signāliem, lai dezorientētu ienaidnieka raķetes.
- Sistēmu ekspluatē Ukrainas REB vienība «Nakts sardze» (Nіchna Varta); par to WSJ stāstīja majors ar izsaukuma vārdu «Alķīmiķis».
- Uzbrukuma laikā Kijivas iedzīvotāju navigācijas lietotnēs atrašanās vieta tika parādīta Peru — WSJ to raksturo kā vienības «elektronisko vizītkarti».
- Novirzīšanu 2026. gada 6. oktobrī ziņoja The Wall Street Journal, atsaucoties uz Ukrainas militārajiem avotiem.
- Eksperti uzsver: REB sistēmas kā «Lima» var traucēt ballistiskās uzbrukumus, bet pilnībā neaizstāj Patriot raķešu pārtvērējus.
Kāpēc tas ir svarīgi
Incidents parāda, ka Ukrainai ir pašmāju elektroniskās karadarbības iespēja, kas spēj iejaukties pat hiperskaņas ballistisko raķešu lidojumā — mērķos, kas tradicionālajai pretgaisa aizsardzībai ir visgrūtākie. Šādas sistēmas kā «Lima» izmantošana ir ievērojami lētāka nekā Patriot pārtvērēju izšaušana un nav atkarīga no ierobežotām raķešu rezervēm. Vienlaikus ziņojums izgaismo tehnoloģisko «kaķa-peles» spēli: Krievija uz savām raķetēm un droniem sāka uzstādīt Ķīnas CRPA antenas, kas spēj noteikt traucējumu avotu un to apiet, uz ko Ukrainas puse atbildēja ar jauno «Lima Quant» versiju.
Kas notika
2026. gada sākumā divas Krievijas ballistiskās raķetes, kas lidoja hiperskaņas ātrumā uz svarīgu valdības objektu Kijivā, tika novirzītas no mērķa ar Ukrainas elektroniskās karadarbības sistēmu «Lima». Sistēma, ko izmanto REB vienība «Nakts sardze» (Nіchna Varta), izmantoja spūfinga metodi — raidīja viltus navigācijas signālus, lai dezorientētu raķetes. Pēc iejaukšanās abas raķetes mainīja trajektoriju un nokrita Dņeprā. Aptuveni uzbrukuma laikā daudzu Kijivas iedzīvotāju viedtālruņu navigācijas lietotnes rādīja, ka viņi it kā atrodas Peru — efektu The Wall Street Journal raksturoja kā vienības darba «elektronisko vizītkarti». Par incidentu 6. oktobrī ziņoja The Wall Street Journal, atsaucoties uz Ukrainas militārajiem avotiem. Vairāki Ukrainas un Rietumu pretgaisa aizsardzības eksperti laikrakstam apstiprināja, ka šādas sistēmas patiešām spēj izjaukt ballistiskās uzbrukumus, vienlaikus uzsverot, ka REB pilnībā neaizstāj Patriot pārtvērējus.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji — LIGA.net, ZN.UA, hromadske un NV — galvenokārt pārpublicēja The Wall Street Journal materiālu, akcentējot pašmāju sistēmas «Lima» panākumus un tās spēju pasargāt galvaspilsētas valdības objektu. Virsraksti uzsver praktisko iznākumu — raķešu novirzīšanu un krišanu Dņeprā — un ekonomisko izdevīgumu salīdzinājumā ar Patriot pārtvērējiem. Vienlaikus materiāli ietver plašāku REB kontekstu: 2025. gada novembra «Kindžal» pārtveršanas stāstu, «Lima Quant» jauninājumu, Krievijas CRPA antenu eskalāciju, kā arī lielus skaitļus par REB darbu no ražotāja Phantom Defense un Trešā armijas korpusa komandiera — tādējādi parādot ne tikai atsevišķu incidentu, bet visu Ukrainas elektroniskās karadarbības ainavu.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Pievienotajos avotos starptautiskā perspektīva kā atsevišķs redakcionāls ietvars nav sniegta — vienīgais ārvalstu avots ir The Wall Street Journal, kura materiālu Ukrainas mediji pārpublicēja. The Wall Street Journal akcentē tehnoloģisko «kaķa-peles» spēli un ekspertu vērtējumu, ka REB sistēmas var papildināt, bet ne aizstāt Patriot.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras divās vietās. Pirmkārt, par «Lima» darbības rādiusu: majors «Alķīmiķis» minēja aptuveni 193 km jeb 120 jūdzes, bet citos WSJ materializētos kopsavilkumos un atsevišķos Ukrainas izdevumos minēts līdz 200 km. Otrkārt, par 2025. gada novembra «Kindžal» pārtveršanu — daļa avotu to saista vienīgi ar WSJ ziņojumu, bet citi atsaucas arī uz The Telegraph rakstu, kurā «Lima» raķetei esot raidījusi novirzīšanas komandas un pat mūziku.
Konteksts
Ballistiskās raķetes ir viens no grūtākajiem mērķiem Ukrainas pretgaisa aizsardzībai to lielā ātruma un trajektorijas dēļ. 2025. gada novembrī tā pati vienība «Nakts sardze» paziņoja, ka ar «Lima» palīdzību esot pārtvērusi Krievijas hiperskaņas raķeti «Kindžal». 2024. gada beigās Ukrainas militārie konstatēja, ka Krievija uz raķetēm un droniem sākusi uzstādīt Ķīnas CRPA antenas, kas spēj noteikt traucējumu avotu un to apiet; Krievija pakāpeniski palielinājusi šo antenu skaitu no 4 līdz 8, pēc tam līdz 16 un pašlaik līdz 32. «Lima» izstrādātāji kopā ar ražotāju Cascade aptuveni trīs mēnešu laikā izstrādāja jaunu versiju «Lima Quant» ar matemātiskiem algoritmiem CRPA aizsardzības apiešanai. Vienlaikus kāds Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku virsnieks norādīja, ka «Lima» viņa komandas sektorā nomāc 70–95% radiosakaru vadīto dronu, lai gan dažkārt traucē arī Ukrainas pašas bezpilota lidaparātiem. WSJ ziņojums par Kijivas incidentu publicēts 6. oktobrī.