Ukrainas ombuds: vairāk nekā 50% veterānu uzskata, ka viņu tiesības nav aizsargātas
Ukrainas Parlamenta cilvēktiesību komisārs Dmitro Lubinets intervijā Radio NV paziņoja, ka vairāk nekā 50% Ukrainas veterānu uzskata, ka viņu tiesības ne tikai tiek pārkāptas, bet vispār netiek aizsargātas no valsts puses. Viņš balstīja šo secinājumu uz sava biroja ekspertu aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā tūkstotis veterānu un veterāņu.
Galvenais
- Dmitro Lubinets, Ukrainas Parlamenta cilvēktiesību komisārs, intervijā Radio NV paziņoja, ka vairāk nekā 50% veterānu uzskata, ka viņu tiesības nav aizsargātas.
- Ombuda biroja aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 veterānu un veterāņu; pēdējo divu gadu laikā veikti vairāk nekā 200 monitoringa vizīšu pašvaldībās.
- Pēc Lubineca datiem, Ukrainā pašlaik ir vairāk nekā 2 miljoni veterānu; pēc kara beigām šis skaits varētu sasniegt 5–6,5 miljonus.
- Ombuda birojs pirmajos astoņos 2026. gada mēnešos saņēmis vairāk nekā 1900 sūdzību no veterānu, salīdzinot ar nedaudz vairāk nekā 2000 sūdzībām visā 2025. gadā.
- Biežākās sūdzības: finansiālā atbalsta un dokumentu noformēšanas grūtības, kā arī šķēršļi medicīniskajā un psiholoģiskajā rehabilitācijā.
- Psiholoģiskās palīdzības centri izveidoti tikai 18% apvienoto teritoriālo kopienu (OTG), rehabilitācijas pakalpojumi pieejami tikai 20% OTG.
- 16. jūlijā Verkhovna Rada iecēla lielāko daļu jaunās valdības ministra Serhija Koretska vadībā; bijušais Mikolajivas OVA vadītājs Vitālijs Kims kļuva par Veterāru lietu ministru. 23. jūlija protestos Kijevā pieprasīta viņa nomaiņa ar veterānu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Lubineta paziņojums uzliek stingru pārbaudi valsts efektivitātei attiecībā uz iedzīvotāju grupu, kas jau pārsniedz divus miljonus un, pēc viņa prognozēm, pēc kara beigām var sasniegt 5–6,5 miljonus. Tas fiksē strauju veterānu sūdzību pieaugumu un atklāj strukturālus trūkumus vietējā atbalsta sistēmā: psiholoģiskā palīdzība un rehabilitācija pieejama vien aptuveni vienā no piecām apvienotajām teritoriālajām kopienām. Vienlaikus tas norāda uz reālas atbildības trūkumu amatpersonām, kuras nepilda pienākumus pret veterāniem — pēc Lubineca teiktā, pārbaudes bieži beidzas ar «відписка» jeb formālām atbildēm. Šie secinājumi nāk klajā laikā, kad jaunieceltais civilušais Veterāru lietu ministrs saskaras ar protestiem, kas prasa viņu aizstāt ar veterānu, padziļinot politisko nozīmību.
Kas notika
Ukrainas Parlamenta cilvēktiesību komisārs Dmitro Lubinets intervijā Radio NV paziņoja, ka vairāk nekā 50% Ukrainas veterānu uzskata, ka viņu tiesības ne tikai tiek pārkāptas, bet vispār netiek aizsargātas no valsts puses. Šo vērtējumu viņš balstīja uz sava biroja ekspertu aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā tūkstotis veterānu un veterāņu, kā arī uz vairāk nekā 200 monitoringa vizītēm pašvaldībās pēdējo divu gadu laikā un uz iesniegumu analīzi. Pēc viņa datiem, pašlaik Ukrainā ir vairāk nekā 2 miljoni veterānu, bet pēc kara beigām šis skaits varētu pieaugt līdz 5–6,5 miljoniem, un šim rādītājam būtu jāveido valsts politika nākamajām 30 gadiem. Ombuda birojs pirmajos astoņos 2026. gada mēnešos saņēmis vairāk nekā 1900 sūdzību no veterānu un kritušo karavīru ģimenēm — vairāk nekā visā 2025. gadā kopā. Biežākās sūdzības skar finansiālā atbalsta un dokumentu noformēšanas grūtības, kā arī šķēršļus medicīniskajā un psiholoģiskajā rehabilitācijā. Lubinets kritizēja birokrātiju, norādot, ka veterāni spiesti paši vākt informāciju no sadrumstalotām reģistru sistēmām, un dažkārt amatpersonas izturas pret viņiem «ne tikai bez cieņas, bet vienkārši kā pret nevajadzīgiem cilvēkiem». Psiholoģiskās palīdzības centri izveidoti tikai 18% apvienoto teritoriālo kopienu, rehabilitācijas pakalpojumi — tikai 20%.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas iekšzemes mediji — NV, Ukrainska Pravda un ZN.UA — Lubineca paziņojumu piedāvā kā autoritatīvu vērtējumu par veterānu tiesību stāvokli valstī, uzsverot viņa stingro «valsts neefektivitātes diagnozes» raksturojumu. Ziņojums tiek sasaistīts ar aktuālo politisko brīdi: 16. jūlijā Verkhovna Rada apstiprināja jaunu valdību Serhija Koretska vadībā, kurā Vitālijs Kims kļuva par Veterāru lietu ministru, un 23. jūlija protestos Kijevā viņa nomaiņa tika pieprasīta, jo viņš ir civilušais, nevis militārists. Šajā kontekstā Lubineca dati par pakalpojumu trūkumu pašvaldībās un efektīvas atbildības trūkumu tiek lasīti kā argumenti par nepieciešamību pēc sistēmiskām pārmaiņām.
Konteksts
Lubineca vērtējums balstās uz sava biroja ekspertu aptauju ar vairāk nekā tūkstoš veterānu un veterāņu, vairāk nekā 200 monitoringa vizītēm pašvaldībās pēdējo divu gadu laikā un iesniegumu analīzi. Biežākās sūdzības saistītas ar finansiālo atbalstu, dokumentu un apliecību noformēšanu un šķēršļiem medicīniskajā un psiholoģiskajā rehabilitācijā. Pēc viņa teiktā, veterāni bieži spiesti paši vākt informāciju no nesaskaņotām un sadrumstalotām reģistru sistēmām, un dažkārt amatpersonas izturas pret viņiem «ne tikai bez cieņas, bet vienkārši kā pret nevajadzīgiem cilvēkiem». 16. jūlijā Verkhovna Rada apstiprināja jaunu valdību Serhija Koretska vadībā, iekļaujot bijušo Mikolajivas OVA vadītāju Vitāliju Kimu kā Veterāru lietu ministru. 23. jūlija protestos Kijevā pret bijušā aizsardzības ministra Mihaila Fedorova atbrīvošanu no amata tika pieprasīta arī Kimu nomaiņa ar veterānu; pilsoniskās sabiedrības pārstāvji uzsvēra, ka šo amatu jāieņem veterānam. Kims atbildēja uz protestiem, nosakot sev gadu laika pārmaiņu ieviešanai, un izziņoja jaunu atbalsta sistēmu ar kopienu un patronāžas struktūrām katram bruņoto spēku atzaram.