Krievijas drona trieciens Rivnes universitātei: līdz 30 ievainoto, atklāta kara nozieguma izmeklēšana

Kāpēc tas ir svarīgi

Trieciens skāra civilu izglītības iestādi Ukrainas rietumu reģionālajā galvaspilsētā, kas atrodas tālu no frontes līnijas. Tas radīja lielu un dienas gaitā mainīgu ievainoto skaitu, ko ziņoja vairākas Ukrainas iestādes. Mūzikas mākslas fakultātes ēka gandrīz pilnībā iznīcināta, universitāte kļuvusi nepiemērota mācībām un apsver pāreju uz attālināto mācīšanos. Ukrainas iestādes sākušas kara nozieguma izmeklēšanu pēc Kriminālkodeksa 438. panta, raksturojot triecienu kā apzinātu uzbrukumu civilajai infrastruktūrai. Gadījums ilustrē reaktīvo (Šahed tipa) Krievijas dronu izmantošanu pret Ukrainas iekšzemes pilsētām.

Kas notika

13. oktobra rītā Krievijas drons trāpīja Rivnes Valsts humanitārās universitātes ēkai Rivnes centrā. Trieciens izraisīja ugunsgrēku; ugunsdzēsēji to nodzēsa, taču Mūzikas mākslas fakultātes telpas gandrīz pilnībā nodega, bet ēkas otrais stāvs un fasāde tika bojāti. Sprādziena vilnis bojāja arī blakus esošās ēkas – tostarp kaimiņu mācību korpusi – izsitot logus; postījumi nodarīti arī stāvošām automašīnām un blakus esošajai mobīlajai kafijas tirgotavai.

Trieciena brīdī visi universitātes studenti atradās patvertnēs un starp viņiem ievainoto nebija. Cietušie bija galvenokārt universitātes administratīvais personāls. Ievainoto skaits tika precizēts visu dienu: Rivnes apgabala militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Kovals sākotnēji ziņoja par 10 ievainotajiem (viens smagā stāvoklī), vēlāk par 14 (viens smagā, trīs vidēji smagā), bet pēcpusdienā – par 20 ievainotajiem. Valsts ārkārtas dienests (ДСНС) vēlāk ziņoja par 21 un vēlāk par 30 ievainotajiem; Nacionālā policija vakarā ziņoja par 25 ievainotajiem, no kuriem divi smagā stāvoklī tika operēti, bet vēl trīs tika izmeklēti mediķu uzraudzībā.

Notikuma vietā strādāja policija, SBU darbinieki, ДСНС glābēji, pašvaldības dienesti, kā arī sprādzienbīstamu priekšmetu speciālisti un Nacionālā gvarde. Tika atklāta pirmstiesas izmeklēšana pēc Kriminālkodeksa 438. panta par kara noziegumu, ko dokumentē SBU un policija prokuratūras uzraudzībā. Izglītības un zinātnes ministrs Andrijs Butenko ziņoja, ka universitāte apsver pilnīgu pāreju uz attālināto mācīšanos līdz nedēļas beigām, jo ēka nav piemērota studijām un nepieciešama atjaunošana. Premjerministrs Serhijs Koreckis norādīja, ka no tās pašas nakts Krievijas spēki gandrīz nepārtraukti apšaudīja vairākus Ukrainas reģionus.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Visas pieejamās ziņas ir ukraiņu izcelsmes (valsts kods UA), un to saturs ir konsekvents, uzbrukumu skaidri piedēvējot Krievijai. Ziņojumu centrā ir oficiālās instances – Rivnes apgabala militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Kovals, izglītības ministrs Andrijs Butenko, ДСНС, Nacionālā policija, SBU, Gaisa spēki un pilsētas padome. Akcents tiek likts uz civilā, izglītības objekta raksturu, uz to, ka visi studenti atradās patvertnēs, kā arī uz ievainojumiem administratīvā personāla vidū. Sīki tiek aprakstītas praktiskās sekas – universitāte kļuvusi nepiemērota studijām un iespējams pilnībā pāries uz attālināto mācīšanos līdz nedēļas beigām. Ukraina atvērusi kara nozieguma izmeklēšanu pēc Kriminālkodeksa 438. panta, uzbrukumu kvalificējot kā apzinātu triecienu civilajai infrastruktūrai. Plašākā kontekstā ziņojumi saista triecienu ar Krievijas gandrīz nepārtrauktajiem uzbrukumiem vairākiem Ukrainas reģioniem naktī uz 13. oktobri, atsaucoties uz premjerministra Serhija Koretska vārdiem.

Kur atspoguļojums atšķiras

Ievainoto skaits no Rivnes trieciena tika ziņots atšķirīgi un mainījās visu 13. oktobri: apgabala militārās administrācijas vadītājs sniedza secīgus skaitļus – 10, 14 un 20; Valsts ārkārtas dienests (ДСНС) ziņoja par 21 (divi nestabilā stāvoklī) un vēlāk par 30; Nacionālā policija ziņoja par 20 un vēlāk par 25 (trīs vēl tika izmeklēti mediķu uzraudzībā, divi smagā stāvoklī tika operēti). Smagāk ievainoto stāvoklis tika raksturots atšķirīgi: OVA vadītājs teica, ka viena persona ir smagā un trīs – vidēji smagā stāvoklī; Nacionālā policija ziņoja, ka divi ievainotie ir intensīvajā terapijā; ДСНС ziņoja, ka divi ir nestabilā stāvoklī.

Konteksts

Rivne ir reģionālā galvaspilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, vairāk nekā 200 km no tuvākās aktīvās frontes līnijas. Jau 12. oktobra vakarā Krievijas spēki bija trāpījuši Rivnei, nodarot postījumus. 9. oktobrī Krievijas uzbrukumā Rivnes apgabalam tika ievainoti septiņi cilvēki, tostarp bērni; viens no viņiem – vārdā Maksims – 11. oktobrī nomira. Agrāk 2025. gadā, 30. septembrī, no rīta Rivnē atskanēja sprādziens pēc tam, kad Gaisa spēki ziņoja par Krievijas dronu, kas virzījās no Žitomiras apgabala uz Rivni. 13. oktobrī Ukrainas Gaisa spēki Rivnes rajonā izsludināja divas ar droniem saistītas gaisa trauksmes – naktī un no rīta – un ziņoja par reaktīvu bezpilota lidaparātu, kas virzījās no Rivnes apgabala uz Volīnijas apgabalu. Premjerministrs Serhijs Koreckis paziņoja, ka no 13. oktobra nakts Krievijas spēki gandrīz nepārtraukti uzbrūk vairākiem Ukrainas reģioniem, savukārt Krievijas vadība noraida apzinātu Ukrainas civilās infrastruktūras apšaudīšanu; Ukrainas iestādes un starptautiskās organizācijas šādus triecienus kvalificē kā Krievijas Federācijas kara noziegumus.