Publicēts:

Regulatori no 38 valstīm brīdina par ļoti augstu kodolavārijas risku Ukrainā

Kodol drošības regulatori no 38 valstīm brīdina, ka Krievijas uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai šī ziemī ievērojami palielina kodolavārijas risku Ukrainā. Bez stabilas elektroapgādes grūtāk atdzesēt kodoldegvielu un novērst reaktoru izkušņu. Kā sliktākais scenārijs minēts vispārējs enerģētikas tīkla pārrīvums, kas skartu visus deviņus strādājošos reaktorus.

Galvenais

  • HERCA, WENRA un NORA kopā pārstāv 38 valstis, tostarp visas ES valstis, ASV, Lielbritāniju, Kanādu un Japāniju.
  • Ukrainā працю deviņi kodolreaktori trīs atomelektrostacijās.
  • Trīs strādājošās atomelektrostacijas šī ziemī nodrošina aptuveni 80% valsts elektroenerģijas.
  • Nedēļas laikā Krievija veiku 116 mērķtiecīgu uzbrukumu enerģētikas un naftogazovemu sektoram; kopē reģistrēti 161 incidents.
  • Nedēļas laikā militārās darbības dēļ tika samazināta dažu Ukraina darbojošos AES energobloku jauda.
  • Zaporozjas AES no 2022. gada marta ir Krievijas okupācijā, neizstrādā elektrību, bet vajag ārēju elektroapgādi kodoldegvielas atdzesēšanai.
  • Per Strands prognozēja, ka augstākais kodolavārijas risks Ukrainā būs tieši šajā ziemī.

Kāpēc tas ir svarīgi

Stabilai elektroapgādei ir tieša nozīme kodoldegvielas atdzesēšanai. Ja strāvas pārtraukumi turpināsies, palielinās risks, kas приведīs pie reaktoru izkušņa un radioaktīvu vielu izdalīšanās. Vienlaikus trīs strādājošās atomelektrostacijas nodrošina aptuveni 80% Ukrainas ziemai nepieciešamās elektroenerģijas, tāpēc enerģētikas tīkla stabilitāte ir svarīga gan elektroapgādei, gan kodolobjektu drošībai. Starptautiskie регулятори тому plāno stiprināt ārkārtas gatavību, Eiropas līmeņa koordināciju un atbalstu Ukrainas kodolregulatoram.

Kas notika

HERCA, WENRA un NORA kopā izplatīja brīdinājumu par ļoti augstu kodolavārijas risku Ukrainā šī ziemī. Krievijas uzbrukumi elektrotīkliem, infrastruktūras objektiem un apakšstacijām спричиняють тривалі перебої з електропостачанням і погіршують умови безпечної експлуатації ядерних об'єктів. Без стабільного живлення українським АЕС стає дедалі важче охолоджувати ядерне паливо та запобігти розплавленню реакторів. Військова активність протягом попереднього тижня спричинила нестабільність енергосистемы й призвела до зниження потужності на деяких діючих енергоблоках. Регулятори закликали Росію негайно припинити атаки на ядерні об'єкти та енергетичну інфраструктуру.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukraińskie media szczególnie zwracają uwagę na zagrożenie dla krajowych obiektów jądrowych, wrażliwość systemu energetycznego oraz konsekwencje dla podaży prądu i bezpieczeństwa publicznego. Podkreślają też kolejne utraty zewnętrznego zasilania w Zaporiżej i zależność elektrowni od jednej linii przesyłowej. Ostrzeżenie jest bezpośrednio powiązane z trwającymi rosyjskimi atakami na infrastrukturę energetyczną i naftowo-gazową.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

W międzynarodowym ujęciu nacisk pada na wspólne ostrzeżenie regulatorów z 38 krajów oraz zagrożenie dla bezpieczeństwa jądrowego zimą. Mechanizm ryzyka jest przedstawiony jako łańcuch: niestabilne zasilanie z sieci ogranicza chłodzenie paliwa, zwiększa ryzyko stopienia reaktora i może prowadzić do uwolnienia promieniowania. Najgorszy scenariusz zakłada ogólnokrajowy blackout na dziewięciu reaktorach, a raporty podkreślają gotowość służb ratunkowych w Europie i transgraniczną koordynację.

Kur atspoguļojums atšķiras

Rusija i Ukraina wzajemnie obwiniają się o ostrzał Zaporiżej elektrowni jądrowej oraz uszkodzenie linii przesyłowych zapewniających jej zasilanie. Przyczyny kolejnych przerwy w dostawach prądu pozostają przedmiotem wzajemnych oskarżeń.

Konteksts

Ukraina ma četři atomové elektrárny, z nichž tři pracují a společně poskytují přibližně 80% elektřiny spotřebovávané v této zimě. Zaporozžská jaderná elektrárna, největší v Evropě, je od března 2022 roku pod ruskou okupací. Nevyrábí elektřinu, ale potřebuje vnější napájení k chlazení jaderného paliva. Během posledního týdne vojenská aktivita destabilizovala ukrajinskou energetickou síť. Při černobylské katastrofě v roce 1986 se po Ukrajině, Bělorusku, Rusku, severní a střední Evropě rozšířily jód-131, cesium-134 a cesium-137.