Tēma: Humanitārā situācija
-
Krievijas trieciens Kramatorskā nogalinājis desmitiem cilvēku; apturēta sabiedriskā transporta kustība
2026. gada 8. oktobrī Krievijas spēki trāpīja divām pasažieru maršrutu autobusniekā Kramatorskā, Doneckas apgabalā. Sākotnējais upuruēļts bija vismaz 12 cilvēki, bet vēlāk tas pieauga līdz 30, un daļā avotu — līdz 33 nogalinātajiem un 18 ievainotajiem. Doneckas apgabala vadītājs Vadims Filaškins pavēlēja apturēt sabiedriskā transporta kustību Kramatorskā un Slovjanskā, un tika sākta kara nozieguma izmeklēšana.
-
Krievija naktī uz 7. oktobri veica masveida kombinēto uzbrukumu Ukrainai ar ballistiskajām, spārnotajām raķetēm un droniem
Naktī no 6. uz 7. oktobri Krievija pret Ukrainu izmantoja ballistiskās raķetes «Iskander-M»/S-400/KN-23, spārnotās raķetes (48, tostarp Х-101, «Iskander-K», «Kalibr»), pretkuģu raķetes «Cirkon»/«Oniks» un 130 trieciendronus. Galvenie triecienu virzieni bija Kijeva, Harkiva, Poltava un Dņepropetrovskas apgabals. Līdz plkst. 9:00 Ukrainas pretgaisa aizsardzība bija notriekusi vai nomākusi 161 gaisa mērķi – 5 ballistiskās raķetes, 39 spārnotās raķetes un 117 dronus; informācija par vēl 6 spārnotajām raķetēm tika precizēta. Uzbrukumā dzīvību zaudēja cilvēki Kijevā, Prilukos, Kremenčukā, Dņipro un Oleksandrijā; Prilukos tika sagrauta piecstāvu dzīvojamā ēka.
-
Krievijas triecieni Sumu apgabalā: nogalināts viens cilvēks, ievainoti vairāk nekā 25
No 2026. gada 4. oktobra rīta līdz 5. oktobra rītam Krievijas spēki veica 45 apšaudes 21 apdzīvotā vietā 14 Sumu apgabala teritoriālajās kopienās, nogalinot vienu vīrieti un ievainojot vairāk nekā 25 iedzīvotājus, tostarp viena gada vecu bērnu. Tika izmantoti artilērija, reaktīvā daudzlādiņu sistēma, FPV droni, bezpilota lidaparāti un vadāmās aviācijas bumbas.
-
Krievijas drona trieciens Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas ēkai Kijivā – divi bojāgājušie
Pirmdien, 28. septembrī, Krievijas reaktīvais drons ap pulksten 13:30 tieši trācis Nacionālās zinātņu akadēmijas prezidija ēkai Volodimiras ielā 54 Kijivas vēsturiskajā centrā. Triecienā gājuši bojā vismaz divi cilvēki, tostarp Volodimiru Horbuliņu (bijusī NSDC sekretāre, pašreiz NZA viceprezidents) palīdze Natalija Bukalo, un ievainoti vairāki citi. Ēka, kas datēta ar 1850. gadiem un NZA ietvaros darbojas kopš 1918.–1919. gada, ir daļēji iznīcināta. Notikušo nosodījuši vairāku Eiropas valstu līderi un ES institūcijas, bet Ukrainas ārlietu ministrs Andrejs Sibiha aicinājis UNESCO atņemt Krievijai balsstiesības.
-
Krievijas raķešu un dronu uzbrukums naktī uz 22. septembri skāris trīs Dņipropetrovskas apgabala pilsētas
Naktī uz 22. septembri Krievijas karaspēks veica kombinētu raķešu un dronu triecienu Dņipropetrovskas apgabalam, vienlaikus uzbrūkot rūpniecības uzņēmumiem Dņipro, Krivijrihas un Pavlohradas pilsētās. Dņipro uzbrukumā gāja bojā divi cilvēki un seši tika ievainoti, bet triecienu vietās izcēlās ugunsgrēki. Plašāks nakts uzbrukums skāra arī Kijivu, Černihivas apgabalu un Kremenčuku.
-
Krievija naktī uz 8. septembri apšaudīja Kijivu ar raķetēm un droniem; nogalināti vismaz divi cilvēki
Krievijas spēki naktī uz 8. septembri veica masveidīgu kombinētu raķešu un dronu uzbrukumu Kijivai, izmantojot ballistiskās un spārnotās raķetes un 166 trieciendronus. Uzbrukums notika neilgi pēc ASV prezidenta speciālo sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera aizbraukšanas no Kijivas, pārtraucot iepriekš izsludināto trīs dienu pauzi galvaspilsētu apšaudēs. Nogalināti vismaz divi cilvēki (abi Solomjanskas rajonā), ievainoti vismaz desmit. Postījumi un ugunsgrēki reģistrēti vismaz piecos Kijivas rajonos.
-
Krievijas droni naktī trāpījuši daudzstāvu dzīvojamai mājai Zaporižžā
Krievijas spēki naktī uz 4. septembri veica uzbrukumu Ukrainai ar trieciendroniem un reaktīvajiem droniem, trāpot daudzstāvu dzīvojamai mājai Zaporižžā un izraisot ugunsgrēku. Uzbrukumi skāra arī citas apgabalu pilsētas, tostarp Harkivu, Mikolajivas, Dnipropetrovskas un Odesas apvidu.