Tēma: Okupētās teritorijas
-
Ukraina piedalīsies 2027. gada pasaules hokeja čempionātā, neraugoties uz Krievijas atgriešanos
Ukraina piedalīsies 2027. gada pieaugušo hokeja pasaules čempionāta elites divīzijā, kurā pirmo reizi 20 gados startēs kopā ar citām pasaules labākajām komandām. Vienlaikus Ukraina aicina citus valstis boikotēt Krievijas komandu spēles un nepieļaut tās dalībai, посилаючись на візовими та безпековими обмеженнями. Ukraiņi uz ledus neizies pret Krievijas pārstāvjiem.
-
Latvijas premjers apmeklē protestu pret Krievijas un okupēto teritoriju graudu tranzītu
Jekabpilī notika protests ar gaidiņu «Nē “asinsgraudiem”!», kurā pieprasīja pārtraukt Krievijas un no okupētajām Ukraines teritorijāmtransportētā grauda tranzītu pa Latvijas dzelzceļiem. Manifestācijai pievienojās vairāk nekā 300 cilvēku un gandrīz 200 transportlīdzekļu, tostarp lauktehnikas un grauda vilcienu. Latvijas premjers Andris Kuļbergs atzina, ka tranzīts ir jāpārtrauc, taču ātra lēmuma pieņemšana kavējās.
-
Ukraina varētu apsvērt tiešsaistes vēlēšanas, lai ļautu militāristiem balsot
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 5. novembrī paziņoja, ka Ukraina varētu apsvērt tiešsaistes vēlēšanu, lai nodrošinātu militāristiem iespēju balsot. Īstenošanai būtu nepieciešami Augstākās radas lēmumi, taču daļa karavīru pret tam iebilst, jo в окопах технічески 无法 организовать голосование.
-
Krievija uzbrukšanā pret Ukrainu nogalējumā izmantoja 227 bezpilotus, nogalināts viens cilvēks
Krievijas spēki no 5. novembra vakara līdz 6. novembrim uzbrukšanai Ukrainai izmantoja 227 uzbrukšanas bezpilotus. Līdz plkst. 08.00 bija zneutralizēti 196, tostarp 70 reaktīvie, bet vēl apt 15 bija gaisā. Uzbrukšanas rezultātā nogalīns viens cilvēks, cietuši vismaz deviņi, un daudzās vietās bojātas dzīvojamās ēkas, enerģētikas objekti un citas civīlās infrastruktūras.
-
Oļeškos evakuācija notika, bet daļa iedzīvotāju palika bez piegādātas palīdzības
Pēc humānās misijas un prettīša režīma īstenošanas Oļeškos daļa iedzīvotāju palika pilsētā, un lielākā daļa atvestās palīdzības viņiem netika nodrošināta. Pēc prettīša režīma beigām tika ziņots par bijušā skolas direktora Kosti︠antīna Mihailoviča Melņika gāju brīvā uzbrukumā ar Krievijas dronu.
-
Krievijas agresija iznīcinājusi 2185 kultūras mantojuma pieminekļus un 2686 kultūras iestādes
Līdz 2026. gada oktobra beigām Krievijas bruņotā agresija bija skārusi vai pilnībā iznīcinājusi 2185 kultūras mantojuma pieminekļus un 2686 kultūras iestādes. Viens no trim UNESCO pasaules mantojuma objektiem Ukraiņā, Odesas vēsturiskais centrs, oktobrī cieš vēl lielākus bojājumus. Pirms ziemas sezonas prioritāte ir aizsargāt пошкодēto konstrukciju, logus un jumtus no mituma un sala.
-
Krievija uzbrukšanā ar 310 droniem; līdz plkst. 8 zemspēļoti 272
Krievijas spēki no plkst. 18.00 novembra 3. datumā uzbrukuši Ukrainai ar 310 uzbrukuma droniem, tostarp Shahed, Gerber un «Parodija» māksīgajiem mēģinājumiem. Līdz plkst. 8.00 novembra 4. datumā Ukrainas gaisa aizsardzība bija zemspēļojusi 272 dronus, taču vairāk nekā 20 vēl atradās gaisā, un kaujas darbība turpinājās. Triekieni reģistrēti 19 vietās, bet apakšzemes un kritлових infrastruktūras bojājumi fiksēti sešās Ukrainas apgraudumos.
-
Krievijas uzbrukums enerģētikas infrastruktūrai izjauc elektroapgādi vairākos Ukrainas reģionos
Krievijas raķešu un bezpilota nogrieztoņu uzbrukums naktī uz 3. novembri skāra enerģijas ražošanas un pārvades objektus, nodarot ievērojamus bojājumus un izraisot plašus elektroapgādes pārtraukumus. Tā rezultātā visā valstī tika piemēroti rūpniecības jaudas ierobežojumi, dažās apgraudēs arī ik stundu grafiku atslēgšanas. Atsevišķs pārtraukums Krimā, Sevastopolī un daļā Hersona apgabala skāra arī sabiedrisko transportu, ūdensapgādi, degvielu un mobilo sakaru pakalpojumus.
-
Melānija Trampa Briežo līdzā rīko Ukrainas un Krievijas pārstāvju sanāksmi
ASV pirmā lādie Melānija Trampa Briežo līdzā organizēja sanāksmi ar Ukrainas un Krievijas pārstāvjiem, lai apspriestu humāno misiju un ugunspūšanas pārtraukumu Oļešķos. Balto nams šo pasākumu nosaucis par bezprecedenta diplomātisko iniciatīvu, taču Kremlis apgalvoja, ka par plānoto sanāksmi neko nezina.
-
Ukraina aicina valstis izpildīt MKK aresta orderus pret Krievijas amatpersonām
Ukraina aicinājusi Dalīdzvalstu Romijas statūta dalībvalstis pilnībā ievērot savas saistības, tostarp arestēt MKK norādītās personas un nodot tās Starptautiskajai krimināltiesai. Tā arī uzvēršoties, ka nepieciešams izveidot Īpašo tribunalu par Krievijas agresijas pret Ukrainu noziegumu, jo MKK pilnvaras to pieskirt nepiedzīvo.
-
Oleksijās īstenota humānā misija, evakuējot gandrīz 800 cilvēku
ASV mediētā vietējā ugunūsauna ļāva okupētajās Oleksijās piegādāt humānisko palīdzību un evakuēt gandrīz 800 cilvēku. Ukraiņas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas spēki pauzes laikā tomēr izmantoja to pozīciju stiprināšanai, apakšvienību rotācijai un logistikas stiprināšanai.
-
Krievijas spēki Oļeškās izmantoja humāno pauzi militāriem pārvietojumiem
Krievijas spēki humāno pauzi Oļeškās izmantoja smago tehniku, bojāsammiesē, apakšdzīvību un preču pārvietošanai, kā arī spēku rotācijai un pozīciju stiprināšanai. Sky News video materiāls arī rāda, kā no slimnīcas pītāņas izvestas vairāk nekā 30 līķu. Pa ceļā lielākā daļa iedzīvotāju tomēr palika okupētajā Oļeškā.
-
Komišuvahas nogādināja gaisa triecieni, nosaukoties par humānās palīdzības centru
Krievijas spēki 2. novembrī ar aviatorībām nogādināja Komišuvahas skolu un patversmi Zaporižijas apgabalā, kur tika izdalīta humānā palīdzība. Pēc pirmā sitiena tika veikts atkārtojums ar deviņām aviatorībām. Pēdējā atbalstītajā ziņojumā bija norādīts 26 nogājušo un pieci ievainoti, bet vēlākos ziņojumos skaitlis pieauga.
-
Krievija nenozina jaunu humānās palīdzības operāciju Oļeškos
Krievijas preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Maskava šobrīd neplāno atkārtot Oļešku evakuācijai подібas humānās operācijas. Pagalbos laikā, kas aizsēja no 27. oktobra līdz 1. novembrim, tika evakuēti 167 civiliedzīvotāji, tostarp 22 bērni un 21 personu ar kustību traucējumiem, kā arī vairāk nekā 60 dzīvnieku. Ukraīnas un starptautiskie ziņojumi tomēr norāda, ka Krievijas spēki izmantoja pauzi, lai rotētu vienumus, palielinātu pretdronu aizsardzību, papildinātu krījumus un ievadītu smago tehniku.
-
Mariupoles okupācijas administrācija nodevusi 20 dzīvokļu Krievijas federālajai īpašumam
Mariupoles pilsētas padome paziņojusi, ka okupācijas administrācija bez atlīdzības nodevusi 20 pašvaldības dzīvokļus Krievijas federālajai īpašumam, nevis atgriezusi tos vietējiem iedzīvotājiem. Dzīvokļi tika atzīti par „bez saimniekiem”, pamatojoties uz ne-legitīmu tiesu lēmumiem, lai gan tie piederēja pilsētnikam, яких змусили залишитити місто через російську блокаду й окупацію.
-
Oļeškos veikta humānā evakuācija vietējās ugunsauzēšanas laikā
Ukraina un Krievija īstenoja kopīgu humāno operāciju Krievijas okupētajā Oļeškovā, kur tika piegādāts humānais atbalsts un daļa iedzīvotāju izvesti uz Ukrainas kontrolēto teritoriju. Galvenā evakuācijas fāze sākās 30. oktobrī pēc maršrutu atminēšanas, un evakuētie 31. oktobrī šķerso Ukrainas robežu Černigovas apgabalā.
-
Ukraina izvietoja no Oļešķiem un atgrieza 47 pīšļu līķņus
Oļešķos un blakus esošajās Hersona apgabala apdzīvotajās vietās tika īstenota humānistiskā pauze, kuras laikā Ukraina evakuēja daļu iedzīvotāju, piegādāja palīdzību un veica repatriācijas pasākumus. Galvenā evakuācijas fāze sākās 30. oktobrī, un 31. oktobrī uzņemums atgriezās kontrolētajā Ukrainas teritorijā. No Oļešķu slimnīcas pagrīdas uz Geničesku pārvietoja 47 notikušo pilsoņu līķņus.
-
Oļešku iedzīvotāju evakuācija pabeigta, plānotas regulāras humānās misijas
Ukrainas un Krievijas puses vienojušās par humānās misijas turpināšanu Oļeškos pēc iedzīvotāju evakuācijas. Pagājušā novembrī? Tālāk
-
Ievakuētie no okupētajām Oļšķiem nonāk atpakaļ Ukrainā
Humanitāra misijā, kas tika saskaņota ar Krievijas pusi, tika evakuēti iedzīvotāji no okupētajām Oļšķiem. Četrus lidojumus veicotie evakuācijas konvoji ieradās Gomelā, pēc tam ceļu turpināja caur punktu «Nova Huta» uz Černigovas apgabalu. Līdz 1. novembrim iesaldētā ugunsdarbības režīma laikā pārkāpumus nekonstatēja.
-
Zelenskis: Krievijas spēki noguši apmēram 120 religiozo pārstāvju un bojājuši 800 religiozo ēku
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas spēki karā noguši apmēram 120 ducham un religiozo pārstāvju, kā arī nojaukti vai sabojājuši aptuveni 800 religiozo ēku. Viņš apgalvoja, ka uzbrukumi bija mērķtiecīgi, nevis nejauši, un ka dažus nocietinājumus pilnībā nevarēs atjaunot ar parastu remontu.