Norvēģijas premjers: drons gandrīz trāpījis Zelenska lidmašīnai, kad tā izlidoja no Moldovas
Norvēģijas premjerministrs Jons Gārs Storē 9septembrī intervijā NRK paziņoja, ka drons 8septembrī gandrīz trācis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lidmašīnu, kad tā gatavojās izlidot no Moldovas ceļaut uz Oslo, lai apmeklētu Norvēģijas karaļa Haralda V bēres. Vēlāk gan Norvēģijas amatpersonas, gan Ukrainas prezidenta administrācija skaidroja, ka lidojums tika aizkavēts Moldovas gaisa telpas slēgšanas dēļ, bet nav zināms, vai drons tiešām apdraudēja lidmašīnu.
Galvenais
- Norvēģijas premjers Jons Gārs Storē 9septembrī NRK sacīja, ka drons 8septembrī gandrīz trācis Zelenska lidmašīnai, kad tā gatavojās izlidot no Moldovas
- Zelenskis 8septembrī vakarā ieradās Oslo, lai 9septembrī piedalītos karaļa Haralda V bērēs, un drīz pēc ceremonijas Norvēģiju pameta
- Moldovas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka ap 16:20 pēc vietējā laika Shahed tipa drons no Ukrainas puses nelikāli ielidoja Moldovas gaisa telpā; tika daļēji slēgta Centrālmoldovas gaisa telpa
- Moldovas iestādes apstiprināja, ka drons nokrita un uzsprāga saulespuķu laukā netālu no Stări Măhlăni ciema Riškanu rajonā, apmēram 160 km no Kišiņevas lidostas, izraisot četrus ugunsgrēkus, bet bez cietušajiem
- Rumānija pacēla divus Spānijas Gaisa un kosmosa spēku F-18 iznīcinātājus, lai izsekotu drona trajektorijai, un uz laiku apturēja darbību Jaši lidostā
- Moldovas gaisa telpas slēgšanas dēļ tika aizkavēti trīs izreidni un četri ielidojumi, tostarp Zelenska lidojums; pēc tam, kad noteikts, ka drons nokritis Moldovas teritorijā, lidmašīnai tika atļauts izlidot
- Norvēģijas finanšākonomists un bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apliecināja, ka Zelenkis pats viņam pastāstīja par incidentu 8septembrī vakarā Oslo tikšanās laikā, un ka izlidošana tika aizkavēta
- Norvēģijas Valsts sekretārs Bhanuja Rasija skaidroja, ka nav zināms, cik tuvu droni bijuši lidmašīnai
- Ukrainas prezidenta administrācijas avots sacīja, ka lidmašīna un drons nebija vienlaicīgi gaisā: pēc AirNavRadar datiem, drons zaudēts radarā 17:15, bet Zelenska lidmašīna izlidoja 17:30
- Oslo Zelenskis tikās ar Storē, Stoltenbergu un ārlietu ministru Espenu Bartheidi, galvenokārt apspriežot Ukrainas gaisa aizsardzības stiprināšanu un Eiropas pretbalistiskās aizsardzības iniciatīvu FREYJA
Kāpēc tas ir svarīgi
Incidens iezīmē risku, ka Krievijas dronu uzbrukumi Ukrainā arvien biežāk skar kaimiņvalstu gaisa telpu – šoreiz Moldovu un NATO dalībvalsti Rumāniju, kā arī rada tiešus drošības apdraudējumus ārvalstu vizītēm esošā kara apstākļos. Tas vienlaikus kalpoja par fonu Oslo tikšanās reizei, kur Zelenskis ar Norvēģijas vadību apsprieda gaisa aizsardzības stiprināšanu un Eiropas pretbalistiskās aizsardzības iniciatīvu FREYJA. Atšķirīgie stāstījumi starp Norvēģijas amatpersonām un Ukrainas prezidenta administrāciju liecina par politiski sensitīvu līdzsvaru starp drauda dramatizēšanu un tā mazināšanu.
Kas notika
8septembrī ap 16:20 pēc vietējā laika Shahed tipa drons no Ukrainas puses nelikāli ielidoja Moldovas gaisa telpā; Moldovas Aizsardzības ministrija ziņoja par iebrukumu un daļēji slēdza Centrālmoldovas gaisa telpu civilās aviācijas drošībai. Moldovas valdības preses sekretārs Dumitru Čoričs pavēstīja, ka slēgšanas dēļ tika aizkavēti trīs izreidni un četri ielidojumi, tostarp Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lidojums uz Oslo. Drona trajektorija šķērsoja arī Rumānijas gaisa telpu, kuras iestādes pacēla divus Spānijas Gaisa un kosmosa spēku F-18 iznīcinātājus izsekošanai un uz laiku apturēja darbību Jaši lidostā. Moldovas iestādes vēlāk apstiprināja, ka drons nokrita un uzsprāga saulespuķu laukā pie Stări Măhlăni ciema Riškanu rajonā, apmēram 160 km no Kišiņevas lidostas, izraisot četrus ugunsgrēkus bez cietušajiem. Pēc tam, kad tika noteikts, ka drons nokritis Moldovas teritorijā, Zelenska lidmašīnai atļāva izlidot; Zelenskis ieradās Oslo vakarā, lai nākamajā dienā apmeklētu karaļa Haralda V bēres. 9septembrī intervijā NRK Norvēģijas premjers Jons Gārs Storē paziņoja, ka drons gandrīz trācis Zelenska lidmašīnai, un sacīja, ka tā ir realitāte, kādā dzīvo Ukrainas prezidents. Pēc tam gan Norvēģijas finanšākonomists Jenss Stoltenbergs, kuram Zelenkis par incidentu stāstījis 8septembrī vakarā Oslo, gan premjera biroja Valsts sekretāre Bhanuja Rasija skaidroja, ka nav zināms, cik tuvu drons bijis lidmašīnai. Ukrainas prezidenta administrācijas avoti sacīja, ka pēc AirNavRadar datiem drons zaudēts radarā 17:15, bet Zelenska lidmašīna izlidoja 17:30, un ka Moldovā izsludināta gaisa trauksme, bet Zelenska apdraudējuma raksturojums esot pārspīlēts. 9septembrī Zelenkis piedalījās karaļa bērēs, soļojot aiz zārka kopā ar citu valstu vadītājiem, un drīz pēc ceremonijas Norvēģiju atstāja. Vizītes laikā Oslo viņš ar Storē, Stoltenbergu un ārlietu ministru Espenu Bartheidi apsprieda Ukrainas gaisa aizsardzības stiprināšanu un Eiropas pretbalistiskās aizsardzības iniciatīvu FREYJA, tai skaitā tikšanos ar partnervalstu aizsardzības uzņēmumu vadītājiem.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji, īpaši vēlākos ziņojumos, uzsver Moldovas un Rumānijas gaisa telpas slēgšanas mehāniku un radaru datus, nevis gandrīz notikušu sadursmi. Tās aktīvi izplata Ukrainas prezidenta administrācijas vēstījumu, ka Storē skaidrojums esot pārspīlēts un ka lidmašīna un drons nebija vienlaicīgi gaisā. Ukrainas ziņojumi saista incidentu ar plašāku Krievijas dronu ielidošanu Moldovā un Rumānijā, tostarp nakts triecienu Ukrainas–Moldovas pierobežas infrastruktūrai, un ar Zelenska Oslo darba kārtību – gaisa aizsardzības sarunām un FREYJA programmu.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskie mediji (angļu, spāņu, franču, vācu, arābu, azerbaidžāņu) pārsvarā atspoguļo Storē sākotnējo NRK interviju, akcentējot, ka lidmašīnu gandrīz trācis drons, un citē viņa frāzi par realitāti, kādā dzīvo Zelenkis. Starptautiskā uzmanība pievērsta notikuma simboliskajam svaram – draudiem kara prezidenta lidmašīnai ceļā uz karaliskajām bērēm – ar mazāku fokusu uz Moldovas gaisa telpas procedūrām vai Ukrainas atspēkojumu. Daudzi starptautiskie raksti piemin Norvēģijas vēlākos skaidrojumus par nezināmo attālumu līdz lidmašīnai, tomēr tos nereti pasniedz kā atkāpšanos, nevis kā galveno vēstījumu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras vairākos punktos. Norvēģijas premjers Storē apgalvoja, ka lidmašīnu drons gandrīz trāpis, bet Norvēģijas Valsts sekretāre Bhanuja Rasija un prezidenta administrācijas avots sacīja, ka nav zināms, vai drons tiešām apdraudēja lidmašīnu, un ka apdraudējuma raksturojums esot pārspīlēts. Ukrainas prezidenta administrācijas avots žurnālistiem skaidroja, ka lidmašīna un drons nebija vienlaicīgi gaisā – pēc AirNavRadar datiem drons zaudēts radarā 17:15, bet lidmašīna izlidoja 17:30 – kamēr Storē formulējums liecināja par gandrīz notikušu sadursmi pacelšanās brīdī. Avoti arī atšķiras par to, vai incidentā iesaistīts viens vai divi Krievijas droni, un par lidojuma datumu: viens avots to norāda kā 7septembri, bet lielākā daļa – kā 8septembri.
Konteksts
Norvēģijas karalis Haralds V nomira 28augustā 89 gadu vecumā; viņa bēres notika Oslo 9septembrī. 8septembrī ap 16:20 pēc vietējā laika Shahed tipa drons no Ukrainas puses nelikāli ielidoja Moldovas gaisa telpā, izraisot daļēju gaisa telpas slēgšanu un aizkavējot trīs izreidņus un četrus ielidojumus, tostarp Zelenska lidojumu. Moldovas iestādes vēlāk ziņoja, ka tas nokrita saulespuķu laukā Riškanu rajonā, apmēram 160 km no Kišiņevas, izraisot ugunsgrēģus, bet bez cietušajiem. Rumānija pacēla iznīcinātājus (tai skaitā divus Spānijas Gaisa un kosmosa spēku F-18) un uz laiku apturēja darbību Jaši lidostā. 8.–9septembra naktī Krievijas droni atkal trāpa Ukrainas–Moldovas pierobežas infrastruktūrai; Moldovas prezidente Maija Sandu nosodīja atsevišķu Krievijas drona triecienu pret robežšķērsošanas punktu ar Ukrainu, kurā gāja bojā divi cilvēki.