Moldovā nokritis Krievijas drons; valdība aizvēra gaisa telpu un izsauca Krievijas vēstnieku
30. septembra rītā drons iegāja Moldovas gaisa telpā un pēc sadursmes ar sakaru torņa balstu aptuveni 40 metru augstumā nokrita un uzsprāga pie Hîrbovăț ciema Anenii Noi rajonā. Cietušo nav. Pēc otrā drona, kuru ap 10:26 konstatēja pie Lungas Dubăsari rajonā, Moldovas iestādes slēdza gaisa telpu valsts ziemeļu un centrālajā daļā. Ārlietu ministrs Mihai Popșoi notikumu nosodīja, un 1. oktobrī Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstnieku Ozerovu.
Galvenais
- 30. septembra rītā pulksten 05:43 drons nokrita un uzsprāga pie Hîrbovăț ciema Anenii Noi rajonā, saduroties ar sakaru torņa balstu aptuveni 40 metru augstumā.
- Pirmais ziņojums par dronu virs Benderas pilsētas augsnē reģistrēts aptuveni 05:40.
- Sprādzienā bojāta aptuveni 12 metrus gara antenas konstrukcijas sekcija; drona atlūzas savāktas aptuveni 265 metru rādiusā.
- Ap 10:25 pie Lungas Dubăsari rajonā konstatēts otrs drons, kas virzījās uz Soroku; pēc tam Moldovas iestādes slēdza gaisa telpu valsts ziemeļu un centrālajā daļā.
- Aizsardzības ministrs Anatolie Nosatîi sacīja, ka drons bijis reaktīvais tips ar ātrumu aptuveni 400 km/h.
- Ārlietu ministrs Mihai Popșoi nosodīja gaisa telpas pārkāpumu kā tiešu draudu pilsoņiem un valsts drošībai; 1. oktobrī izsaukts Krievijas vēstnieks Olegs Ozerovs.
- Incidents notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukuma Ukrainai naktī no 29. uz 30. septembri laikā; Rumānija izšāva divus Spānijas Gaisa spēku F-18, taču pārkāpumu Rumānijas gaisa telpā nereģistrēja.
Kāpēc tas ir svarīgi
Incidents parāda, ka Krievijas masveida uzbrukumi Ukrainai rada reģionālu pārslodzi kaimiņvalstīs – reaktīvie droni spēj šķērsot robežu un radīt draudus trešajām valstīm. Moldovas diplomātiskā reakcija – nosodījums un Krievijas vēstnieka izsaukums – liecina par attiecību saasinājumu ar Maskavu. Vienlaikus Rumānijas reakcija ar NATO gaisa patrulēšanas iznīcinātājiem pie Izmailas uzrāda, ka incidents skar visu Melnās jūras reģiona drošības vidi. Pirmo reizi miera laikā Moldovai nācās slēgt gaisa telpu lielā daļā savas teritorijas.
Kas notika
30. septembra rītā aptuveni 05:40 Moldovas policija saņēma ziņojumu par dronu, kas novērots mazā augstumā virs Benderas pilsētas. Trīs minūtes vēlāk, ap 05:43, drons nokrita atklātā laukā pie Hîrbovăț ciema Anenii Noi rajonā un pēc sadursmes ar sakaru torņa balstu uzsprāga aptuveni 40 metru augstumā. Sprādzienā tika deformēta un termiski bojāta aptuveni 12 metrus gara antenas konstrukcijas daļa; aptuveni 265 metru rādiusā atrasti drona atlūzu fragmenti, tostarp korpusa, vadības, barošanas un dzinēja elementi. Pēc iepriekšējiem datiem cietušo un upuru nav, sakaru pakalpojumi netika traucēti. Vietas norobežoja policija, strādāja specializētie dienesti un sprādzienbīstamo priekšmetu eksperti. Ap 10:25–10:26 tika konstatēts vēl viens drons pie Lungas Dubăsari rajonā, kas virzījās uz Soroku; pēc tam Moldovas iestādes slēdza gaisa telpu valsts ziemeļu un centrālajā daļā. Ārlietu ministrs Mihai Popșoi incidentu nosodīja kā nepieņemamu un tiešu draudu pilsoņiem un valsts drošībai, un 1. oktobrī Moldovas Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstnieku (designēto) Oļegu Ozerovu saistībā ar 30. septembra gaisa telpas pārkāpumiem.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti vienbalsīgi identificē dronu kā Krievijas un saista notikumu ar Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukumu Ukrainai naktī no 29. uz 30. septembri. Tie atsaucas uz Ukrainas Gaisa spēku datiem par uzbrukuma mērogu – 188 trieciena UAV, tostarp 86 reaktīvie, kā arī Zenīt/Oniks un Iskander-M/S-400 – un ziņo, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 155 dronus un 5 ballistiskās raķetes. Daudzi avoti ziņo par bojāgājušajiem un ievainotajiem, arī bērniem, Kijevā un Kijivas apgabalā, uzsverot Moldovas incidentu kā plašāka uzbrukuma sastāvdaļu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par 30. septembra gaisa telpas pārkāpumu skaitu: daļa ziņo par vienu rīta kritienu pie Hîrbovăț un otru dronu pie Lungas, bet Moldovas Ārlietu ministrija, 1. oktobrī izsaucot Krievijas vēstnieku, runāja par "trim droniem". Saskaņā ar vēlāku ziņojumu trešais, nopietnākais incidents noticis vakarā pie Brănești Orhei rajonā, kur Geran tipa reaktīvais drons ietriecās kokos un uzsprāga tuvu publiskam ceļam. Bez tam aizsardzība ministra Nosatîi sacītais par drona ātrumu dažādos avotos parādās kā "aptuveni 400 km/h" vai kā diapazons "390–400 km/h".
Konteksts
Hîrbovăț atrodas aptuveni 20 km no Ukrainas Odesas apgabala robežas, tādēļ ir Krievijas trieciena dronu darbības rādiusā. 2026. gada septembrī jau bijuši vairāki līdzīgi incidenti: 18. septembrī drona atlūzas atrastas netālu no Chișinău, 24. septembra naktī Moldovas teritorijā iekļuva vismaz četri droni, arī Geran-4 atlūzas Briceni rajonā, bet 26. septembra vakarā pierobežsargi atrada drona vraku pie Volintiri Ștefan Vodă rajonā. 29.–30. septembra naktī Krievija pret Ukrainu izmantoja kombinētu triecienu ar Zenīt/Oniks un Iskander-M/S-400 raķetēm un 188 trieciena UAV (86 reaktīvie); galvenais virziens – Kijivas apgabals. Ukrainas Gaisa spēki lēš konvencionālo dronu notriekšanas efektivitāti ap 90–95%, bet reaktīvo – ap 60%, un Ukrainas Prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs sacīja, ka reaktīvo "Šahedu" masveida notriekšana ir vairāku mēnešu jautājums.