Krievijas triecienos Ukrainai dronu atlūzas nokritušas četros Moldovas rajonos; Sanku aicina Rīgu

Kāpēc tas ir svarīgi

Vairāki Krievijas gaisa uzbrukuma līdzekļi ielidoja un uzsprāga citā, karā nepiedalīgā kaimiņvalstī — Moldovā — Krievijas triecienu laikā Ukrainai. Moldovas prezidente Maija Sandu publiski paziņoja, ka Krievijas karš "bīstami tuvojas Moldovai", kas paaugstina incidenta diplomātisko nozīmīgumu. Incidents ir daļa no nesenās Krievijas dronu ielidošanu sērijas Moldovas gaisa telpā septembra beigās un oktobra sākumā un sakrīt ar vienu no lielākajiem Krievijas nakts dronu triecieniem Ukrainai (157 droni, tostarp 45 reaktīvie), ilustrējot, kā uzbrukumi Ukrainai var šķērsot robežas.

Kas notika

2025. gada 3. oktobra rītā pēc iedzīvotāju ziņojumiem par sprādzieniem četros Moldovas rajonos tika atrasti dronu atlūzas. Pirmais ziņojums nāca no Kaushanu pilsētas plkst. 7:50. Kaushanu rajonā dronu atlūzas tika atrastas pilsētas nomalē, kur no atlūzām bija redzami dūmi, un pie ciemata Konstantinovka, kur sprādziena rezultātā izcēlās veģetācijas ugunsgrēks. Ștefan Vodă rajonā pie ciemata Crocmaz drons nokrita uz vīna dārza blakus lauksaimniecības objektam; sprādziens izsita logus ēkā un aizdedzināja sauso zāli. Hîncești rajonā atlūzas atrastas pie ciemata Dubrovka, bet Anenii Noi rajonā — starp ciematiem Delakeu un Pugacheny. Visas atrastās vietas atrodas aptuveni 6–120 km attālumā no robežas ar Ukrainu. Cietušo un ievainoto nav.

Moldovas Nacionālo gaisa operāciju dienests konstatēja, ka no plkst. 7:45 līdz 8:00 valsts gaisa telpu šķērsoja pieci bezpilota lidaparāti. Drīz pēc tam — plkst. 8:04–8:05 — tika reģistrēts sestais neatļautais lidojums: nenoteikts objekts iegāja Moldovas gaisa telpā no Udobnes ciemata Odesas apgabalā virzienā uz Palankas ciematu un pēc tam atstāja Moldovu, virzoties uz Biljaivku. Policija un Nacionālās armijas vienības tika nosūtītas uz notikuma vietām, lai dokumentētu lietu un noskaidrotu apstākļus. Iedzīvotājiem tika ieteikts netuvoties sprādziena vietām un nepieskarties aizdomīgiem priekšmetiem vai atlūzām.

Incidents notika lielas Krievijas dronu uzbrukuma Ukrainā naktī laikā. Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija naktī uz 3. oktobri izšāva 157 dronus, tostarp 45 reaktīvos; gaisa aizsardzība, pēc ziņojumiem, notrieca vai nomāca 131 no tiem. Rīta sākumā Ukrainas Gaisa spēki ziņoja arī par uzbrukumu Odesas apgabalam, kas robežojas ar Moldovu, izmantojot reaktīvos dronus un "Banderol" munīciju.

Moldovas Aizsardzības ministrija vēlāk precizēja, ka sākotnēji pieciem droniem pieskaitītie objekti patiesībā bija divi droni un trīs raķetes. Aizsardzības ministrs Anatolijs Nosatiji apstiprināja, ka viens no droniem, kas pārkāpa Moldovas gaisa telpu, bija reaktīvais. Moldovas prezidente Maija Sandu nosodīja Krievijas uzbrukumu Ukrainai un paziņoja, ka Krievijas karš "bīstami tuvojas Moldovai"; viņa uzsvēra, ka pieci Krievijas gaisa uzbrukuma līdzekļi, tostarp "Banderol" raķetes un droni, pārkāpa Moldovas gaisa telpu un uzsprāga tās teritorijā.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji ziņo par notikumu kā par daļu no Krievijas sistemātiskas dronu agresijas, kas pārsniedz Ukrainas robežas. Akcentēta saistība ar masveida Krievijas nakts uzbrukumu Ukrainai 3. oktobrī, kad tika izšauti 157 droni, tostarp 45 reaktīvie, un uzbrukums Odesas apgabalam ar reaktīvajiem droniem un "Banderol" munīciju — tieši tas pats incidents, kura laikā droni un raķetes nokrita arī kaimiņvalstī Moldovā. Ukraiņu mediji izceļ Moldovas prezidentes Maijas Sandu paziņojumu, ka Krievijas karš "bīstami tuvojas Moldovai", kā arī faktu, ka pēdējā nedēļā Moldovas gaisa telpa tika pārkāpta vairāk nekā 10 reižu. Šajā kontekstā ukraiņu presē incidents tiek rādīts kā apliecinājums Krievijas gaisa uzbrukuma mērogiem un riskiem, ko tie rada kaimiņvalstīm.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Sintēzē nav atsevišķi izdalīta starptautiskā perspektīva ārpus Ukrainas mediju sniegtā konteksta.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras divos jautājumos. Pirmkārt, sākotnēji policija ziņoja par piecu dronu atlūzu atrašanu četros rajonos, bet vēlāk Aizsardzības ministrija precizēja, ka kritušie objekti bija divi droni un trīs raķetes, nevis pieci droni. Otrkārt, daļa ziņojumu fiksē piecus gaisa telpas pārkāpumus laika logā no plkst. 7:45 līdz 8:00, bet citi avsti pievieno vēl vienu — sesto — neatļauto lidojumu, kas reģistrēts plkst. 8:04–8:05, kad nenoteikts objekts no Udobnes (Odesas apgabals) iegāja Moldovas gaisa telpā virzienā uz Palanku un pēc tam izgāja atpakaļ virzienā uz Biljaivku. Tādējādi kopējais pārkāpumu skaits dažādos avotos ir pieci vai seši.

Konteksts

Četri Moldovas rajoni, kuros tika atrastas dronu atlūzas — Kaushanu (Căușeni), Ștefan Vodă, Hîncești un Anenii Noi — visi atrodas samērā tuvu Ukrainas robežai (attālums līdz 120 km). Moldovas Gaisa operāciju dienests no plkst. 7:45 līdz 8:00 fiksēja piecus bezpilota lidaparātus, kas šķērsoja valsts gaisa telpu, bet vēlāk tika reģistrēts vēl sestais neatļautais lidojums (plkst. 8:04–8:05) no Udobnes Odesas apgabalā virzienā uz Palanku un tad atpakaļ uz Biljaivku.

Incidents ir jaunākais virknē Krievijas dronu ielidošanu Moldovas gaisa telpā. 2025. gada 24. septembrī Briceni rajonā pēc sadursmes ar kokiem gaisā uzsprāga "Geran-4" drons. 30. septembrī reaktīvais drons nokrita pie Hîrbovăț ciemata Anenii Noi rajonā un pēc sadursmes ar sakaru līnijas stabu uzsprāga aptuveni 40 metru augstumā; tajā pašā dienā Moldovas gaisa telpu šķērsoja vēl viens drons, kā rezultātā daļēji tika slēgta gaisa telpa, un Aizsardzības ministrija ziņoja par trim gaisa telpas pārkāpumiem 24 stundu laikā. 1. oktobrī Krievijas "Geran-4" drons, pēc ziņojumiem, uzsprāga pie autoceļa Moldovā, atstājot krāteri.

Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija naktī uz 3. oktobri izšāva 157 dronus, tostarp 45 reaktīvos, un Ukrainas gaisa aizsardzība, pēc viņu datiem, notrieca vai nomāca 131 bezpilota lidaparātu. Rīta agrumā Ukrainas Gaisa spēki ziņoja arī par uzbrukumu Odesas apgabalam ar reaktīvajiem droniem un "Banderol" munīciju — tieši šī uzbrukuma laikā daļa līdzekļu nokrita arī kaimiņvalstī. Krievijas droni, kas iesaistīti šajos incidentos, parasti ir Irānas izstrādājuma "Shahed" tipa bezpilota lidaparāti, ko Krievija ražo ar apzīmējumu "Geran"; "Geran-4" variants ir aprīkots ar turboreakcijas dzinēju.