Ukrainas aizsardzības spēki 8.–9. septembrī trāpa vairākiem Krievijas militārajiem mērķiem, tostarp Novorisaļskas kara bāzei
2026. gada 8. septembrī un 2026. gada 9. septembra naktī Ukrainas Aizsardzības spēki veica virkni triecienu pa Krievijas militārajiem mērķiem okupētajā Krimā, Doņeckas un Luhanskas apgabalos, kā arī pa Krievijas jūras kara bāzi Novorisaļskā Krasnodaras novadā. Triecienu gaitā tika ildāta Krievijas Baltijas jūras kara flotes fregate „Admiral Essen” (Projekts 11356) – Kalibr spārnoto raķešu nesēja –, kā arī ātrgaitas patruļas kuģis „Mangust” (Projekts 12150) okupētajā Sevastopolē, dronu noliktavas un munīcijas noliktavas Donbasā. Radio Brīvība norādīja, ka publicēšanas brīdī nevarēja neatkarīgi pārbaudīt minētos datus.
Galvenais
- Naktī uz 9. septembri Ukrainas Aizsardzības spēki kopā ar Galveno izlūkdienestu veica triecienu Krievijas jūras kara bāzei Novorisaļskā Krasnodaras novadā.
- Trieciena laikā Novorisaļskā tika ildāta Krievijas fregate „Admiral Essen” (Projekts 11356), Kalibr spārnoto raķešu nesēja; pēc Ukrainas Jūras spēku datiem trieciens veikts ar „Neptūn” raķeti.
- Kozacjas līcī okupētajā Sevastopolē tika ildāts Krievijas ātrgaitas patruļas kuģis „Mangust” (Projekts 12150) – aptuven 20 m garš, ar maksimālo ātrumu līdz 50 mezgliem un apkalpi līdz 6 cilvēkiem.
- Okupētajā Krimā Oļenivkā tika ildāts radioelektroniskās izlūkošanas antenu komplekss, Vitīno – atsevišķa pavēlniecības un mērīšanas kompleksa antena radio-caurlaidīgā kupolā.
- Doņeckā tika ildāta Krievijas trieciendronu glabāšanas, sagatavošanas un palaišanas vieta, Dokucajevskā – dronu noliktava.
- Luhanskas apgabalā Faščivkā tika ildāta „Rubikon” vienības munīcijas noliktava, bet Doņeckas apgabalā Sjelidoje – vēl viena Krievijas munīcijas noliktava.
- Radio Brīvība paziņoja, ka publicēšanas brīdī nevarēja neatkarīgi pārbaudīt publicētos datus; Krievijas militārā puse savus zaudējumus neapstiprināja.
Kāpēc tas ir svarīgi
Trieles pod krievu kara flotes fregati „Admiral Essen” – Kalibr spārnoto rakešu nesēju – Novorossijskā var vājināt Krievijas tālsečības triecienu spējas, jo Kalibr raketes tiek izmantotas triecieniem pa Ukrainas infrastruktūru. Vienlaikus tika trāpīts Krievijas patruļas kuģis „Mangust” okupētajā Sevastopolē, kā arī vairāki Krievijas dronu un munīcijas glabāšanas objekti Donbasā un Krimā – kopumā tas liecina par koordinētu daudzmērķu triecienu kampaņu, ko vadīja Galvenais izlūkdienests (HUR) sadarbībā ar Aizsardzības spēku struktūrām, ieskaitot Bezpilota sistēmu spēkus.
Kas notika
2026. gada 8. septembrī un 2026. gada 9. septembra naktī Ukrainas Aizsardzības spēki veica virkni triecienu pa Krievijas militārajiem objektiem. Okupētajā Krimā Kozacjas līcī (Sevastopole) tika ildāts Krievijas ātrgaitas patruļas kuģis „Mangust” (Projekts 12150); Oļenivkā tika trāpīts radioelektroniskās izlūkošanas antenu komplekss, bet Vitīno – atsevišķa pavēlniecības un mērīšanas kompleksa antena radio-caurlaidīgā kupolā. Doņeckas apgabalā tika ildīta trieciendronu glabāšanas, sagatavošanas un palaišanas vieta, Dokucajevskā – dronu noliktava, bet Sjelidoje – vēl viena Krievijas munīcijas noliktava. Luhanskas apgabalā Faščivkā tika ildāta „Rubikon” vienības munīcijas noliktava. Naktī uz 9. septembri trieciens tika veikts arī Krievijas jūras kara bāzei Novorisaļskā Krasnodaras novadā – operācija noritēja kā „dziļā trieciena operācija”, ko vadīja Galvenais izlūkdienests kopā ar citiem Aizsardzības spēku komponentiem. Trieciena laikā tika ildāta Krievijas fregate „Admiral Essen” (Projekts 11356) – Kalibr spārnoto raķešu nesēja; pēc Ukrainas Jūras spēku teiktā trieciens veikts ar „Neptūn” raķeti, un pēc Ukrainas militārās izlūkošanas datiem uz kuģa klāja virsbūvē izcēlies ugunsgrēks. Bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi (Madjars) apstiprināja triecienu Novorisaļskai. Krievijas militārā puse savus zaudējumus neapstiprināja; Radio Brīvība atzīmēja, ka publicēšanas brīdī nevarēja neatkarīgi pārbaudīt publicētos datus.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi avoti ir Ukrainas valsts mediji un aģentūras (Ukrinform, Suspicepidžio, NV, Radio Brīvība, Novinarņa, ZN.UA, Hromadske radio, Ukrainska Pravda, Interfax-Ukraina, hromadske), un tie operācijas attēlo kā veiksmīgu Ukrainas Aizsardzības spēku, Ģenerālštāba un Galvenā izlūkdienesta triecienu kampaņu pret precīzi nosauktiem Krievijas militārajiem objektiem. Uzsvars tiek likts uz koordināciju starp HUR, Bezpilota sistēmu spēkiem un pārējiem Aizsardzības spēku komponentiem, veidojot vienota daudzmērķu zemes un jūras trieciena kampaņas narratīvu. Krievijas puses paziņojumi, piemēram, Novorisaļskas ugunsgrēku skaidrošana ar „kritošām atlūzām”, tiek atspoguļoti, bet neizvirzīti kā galvenais ietvars – vadībā ir Ukrainas amatpersonu un OSINT analītiķu versijas.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par Novorisaļskā notikušā ugunsgrēka cēloni un mērķi: Ukrainas amatpersonas un OSINT analītiķi no Telegram kanāla „Astra” norādīja, ka droni trāpījuši Krievijas jūras kara bāzei un Novorisaļskas mazuta terminālim (tiek ziņots par vismaz vienas termināļa tvertnes bojājumu), savukārt Novorisaļskas mērs ugunsgrēku apstiprināja, bet to saistīja ar „kritošām atlūzām” un nenorādīja, kura struktūra cietusi, kā arī nesniedza informāciju par cietušajiem vai bojājumu apmēru. Otrs strīds skar ziņoto zaudējumu apmēru Novorisaļskā un Anapā: Bezpilota sistēmu spēku komandieris un prezidents Zelenskis apgalvoja, ka trāpīti Kalibr raķešu nesēji un ka Anapas/Gelendžikas apkārtnē iznīcināts Su-33 bāzes iznīcinātājs, Mi-8 helikopters un divi radaru kompleksi (Kasta 2E2 un 92N6 no S-300/400 sistēmas), savukārt Krievijas iestādes ziņoja par masveida dronu un raķešu uzbrukumu Novorisaļskai un Anapai, bet šos konkrētos zaudējumus neapstiprināja.
Konteksts
Projekts 12150 „Mangust” ir Krievijas ātrgaitas patruļas kuģis aptuven 20 m garš, ar maksimālo ātrumu līdz 50 mezgliem (vairāk nekā 90 km/h) un apkalpi līdz 6 cilvēkiem; tas paredzēts patrulēšanai, jūras zonu aizsardzībai un cīņai pret maziem mērķiem. Projekts 11356 fregate „Admiral Essen” ir pazīstams Krievijas Baltijas jūras kara flotes Kalibr spārnoto raķešu nesējs. Visi triecienu apgalvojumi nāk no Ukrainas Aizsardzības spēku Ģenerālštāba, Galvenā izlūkdienesta un Ukrainas amatpersonām; Radio Brīvība norādīja, ka publicēšanas brīdī nevarēja neatkarīgi pārbaudīt minētos datus.