Galvenais Ukrainas izlūkdienests
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR) ir Ukrainas bruņoto spēku struktūrvienība, kas ir pakļauta Aizsardzības ministrijai un veic īpašu izlūkošanu. Kopš 2020. gada to vada Kirilo Budanovs. Aģentūra ir pazīstama ar speciālu operāciju veikšanu ārzemēs, tostarp uzbrukumiem Krievijas militārajiem un infrastruktūras objektiem, kā arī ar partizānu kustības atbalstīšanu okupētajās teritorijās.
-
Komišuvahā Krievijas uzlēkotajā nogāsta zemājā skolā un patversnī, kur izdalīja humānistisko palīdzību, noguva vismaz 31 cilvēku
Krievijas gaisa uzlēkojumi 2. novembrī nāca pret Komišuvahas zemājā skolu un piegulošo patversmi Krievijas okupētajā Zaporižijas apgabalā, kur tika izdalīta humānistiskā palīdzība. Zaporižijas reģionālā administrācija ziņoja par 31 noguvalu un 58 joprojām bez ziņām esošām personām; prezidents Volodimirs Zelenkskis vēlāk paziņoja par 33 upuriem. Starp kritu biju civiliedzīvotāji, četri policisti, divi glābēji un vietējie valsts dienesta darbinieki.
-
Ukrainas valdība ievieš jaunus bērnu rezervēšanas noteikumus
Ukrainas Ministrų kabinets pieņēma un 26. oktobrī publicēja rezolūciju Nr. 1328 par mobilizācijas laikā brīdināto darbinieku rezervēšanas organizāciju. Beznosacītā 100% rezervēšana tiks aizstāta ar kategorijām balstītiem ierobežojumiem: 95% aizsardzības un enerģētikas uzņēmumiem, 75% komunālo pakalpojumu un 50% pārējošo uzņēmumu gadījumā. Vienlaikus tiks izveidots Koordinācijas centrs.
-
Dānijas izlūkdienests: Krievija sākusi sabotāžas operācijas pret Dānijas uzņēmumiem, kas piegādā preces Ukrainai
Dānijas Drošības un izlūkošanas dienesta (PET) vadošā analītiķe Žozefīna Kristensena 7. oktobrī Kopenhāgenā iekšējās drošības konferencē paziņoja, ka Krievija ir sākusi sabotāžas operācijas pret Dānijas uzņēmumiem, kas piegādā preces Ukrainai. Pēc viņas teiktā, Krievija secinājusi, ka tās iepriekšējie plaša mēroga uzbrukumi nav atturējuši Rietumus un NATO no atbalsta Ukrainai, un tagad mērķē uz objektiem, kam ir tieša ietekme uz fronti, jo īpaši uz ieroču ražošanu. Dānijas izlūkdienests ziņo, ka Krievija arvien biežāk vervē nesagatavotus starpniekus, tostarp bez pajumtes esošas un atkarīgas personas, izmantojot Telegram un citas sociālās platformas.
-
BND vadītājs Brīdina par "Jaunu, Bīstamāku" Konfrontāciju ar Krieviju
Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) vadītājs Martins Jēgers Bundestāgā paziņoja, ka konfrontācija ar Krieviju ir ieguvusi "jaunu, bīstamāku raksturu" un ka Vācija riskē tikt ievilkta vardarbīgā konfliktā ar Krieviju. Brīdinājums izskanēja ikgadējās izlūkdienestu vadītāju atklātās uzklausīšanas laikā un sakrita ar Vācijas kanclera Frīdriha Merca un iekšlietu ministra Aleksandra Dobrinda paziņojumiem par gatavošanos liela mēroga hibrīduzbrukumiem.
-
Ukrainas triecieni Krievijas naftas objektiem Volgogradas un Samāras apgabalos
Ukrainas Aizsardzības spēki 2. oktobra naktī ar dronu triecieniem sasniedza Krievijas naftas infrastruktūru Volgogradas un Samāras apgabalos. Krievijas Ģenerālštābs apstiprināja, ka tika trāpīts «Lukoil-Volgogradneftepererabotka» naftas pārstrādes rūpnīcai Volgogradā un «Samāra» līnijas ražošanas-dispečeru stacijai (LVDS) Samāras apgabalā. Abos objektos tika reģistrēti sprādzieni un ugunsgrēki. Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina «taisnīgi atbild» uz Krievijas eskalāciju, un pateicās SBU, HUR, SBS, SSO un SZR karavīriem.
-
Budanovs: Ziemeļkoreja mācās no kara Ukrainā un bruņojas, tostarp masveidā ražojot dronus
Kijevas Prezidenta kancelejas vadītājs Kirils Budanovs intervijā Newsforce paziņoja, ka Ziemeļkoreja mācās no kara Ukrainā un izmanto šo pieredzi savas militārās industrializācijas nostiprināšanai, tostarp esot sākusi vienreizlietojamo trieciendronu masveida ražošanu. Budanovs arī uzsvēra, ka Ziemeļkoreja piegādā ieročus un materiālus Krievijai un nosūta savus karavīrus tiešai dalībai karadarbībā pret Ukrainu, brīdinot par saistību starp šo iesaisti un destabilizāciju Korejas pussalā un Klusā okeāna reģionā.
-
Masveidīgs Ukraiņas dronu trieciens Maskavai un Maskavas apgabalam; uzbruktas naftas rūpnīca un noliktavu komplekss
Naktī uz 20. septembri Ukrainas bruņotie spēki ar droniem un raķetēm veica masveidīgu uzbrukumu Maskavai un Maskavas apgabalam. Kapotnjas rajonā ticis trāpīts Gazpromņeftģ-Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai (МНПЗ), bet Sofjinas ciematā Ramenskas rajonā nodegusi kompānijas "Sovremennye Skladskie Tekhnologii" noliktavu kompleksa ēka. Maskavas mērs Sobjaņins to nodēvēja par lielāko dronu uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai, bet gubernators Voroņobovs ziņoja par vismaz diviem bojāgājušajiem un sešiem ievainotajiem apgabalā. Uzbrukums notika pēdējā Krievijas Valsts domes vēlēšanu dienā.
-
Ukrainas izlūkdienests rāda Ziemeļkorejas raķetes komponentus Japānas parlamenta delegācijai Kijivā
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR) 19. septembrī Kijivā rādīja Ziemeļkorejas ballistiskās raķetes komponentus Japānas parlamenta delegācijai, kuru vadīja Pārstāvju palatas spīkers Ejsuke Mori. HUR uzsvēra, ka Ziemeļkorejas ieroči apdraud ne tikai Ukrainu, bet arī Japānu un citas Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis.
-
Ukraina ar dronu triecieniem naktī uz 17. septembri skārusi Rostovas militāro aerodromu un Jaroslavļas naftas pārstrādes rūpnīcu
Naktī uz 17. septembri Ukrainas bruņotie spēki ar dronu triecieniem skāra divus mērķus Krievijas teritorijā – militāro aerodromu «Rostovas-Centrālnyj» Rostovā pie Donas un naftas pārstrādes rūpnīcu «Slavņeft-JaNOS» Jaroslavļā. Prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja abu triecienu veikšanu, norādot, ka Rostovā bojāts viens An-12, divi An-26 transporta lidmašīnas un trīs helikopteri, bet Jaroslavļas rūpnīcas trieciens veikts kā SDB, Bezpilota sistēmu spēku, Galvenās izlūkošanas pārvaldes un Ārējās izlūkošanas dienesta kopīga operācija.
-
Irāna lūgusi Krievijai modernizētos Geran-5 dronus lietošanai pret Izraēlu un ASV
Irāna šogad vērsusies pie Krievijas ar lūgumu piegādāt modernizētus Geran-5 reaktīvos dronus, kas sākotnēji izstrādāti no Irānas Shahed tipa konstrukcijām, ziņo Financial Times, atsaucoties uz Rietumu izlūkdatiem. Geran-5 ir Krievijas tālāka attīstība Irānas Shahed droniem; tā ražošana sākta 2023. gadā, un jaunākais variants spēj attīstīt ātrumu līdz 600 km/h, nest 90 kg kaujas galviņu un darboties līdz 1000 km attālumā.
-
Tramps paziņo par Ukrainas un Krievijas vienošanos pārtraukt enerģētikas objektu triecienus, bet ne Kyivs, ne Maskava to neapstiprina
14. septembrī ASV prezidents Donalds Tramps vietnē Truth Social apgalvoja, ka Ukraina un Krievija esot vienojušās pārtraukt triecienus viena otras enerģētikas infrastruktūrai. Nevi ne Kijeva, ne Maskava šo vienošanos oficiāli neapstiprināja – prezidents Zelenskis to raksturoja kā nosacītu ASV priekšlikumu, kas prasa partneru garantijas, ka Krievija atturēsies no uzbrukumiem Ukrainas enerģētikai un citai kritiskajai infrastruktūrai.
-
Ukrainas dronu trieciens Novorosijskas jūras spēku bāzei un mazuta terminālim
Naktī no 8. uz 9. septembri 2026. gadā Ukrainas aizsardzības spēki ar dronu palīdzību veica uzbrukumu Krievijas jūras spēku bāzei un degvielas terminālim Novorosijskā, Krasnodaras novadā. Prezidents Volodimirs Zelenskis un Aizsardzības spēku ģenerālštābs apstiprināja triecienu; pēc Ukrainas izlūkdienesta GUR ziņām, tika bojāts Kalibr raķešu nesējsfrīgāts Admiralessen. Novorosijskas mērs sākotnēji ziņoja, ka nav cietušo, bet Krasnodaras novada gubernators vēlāk paziņoja par 4 bojāgājušajiem un 29 ievainotajiem.
-
Ukrainas aizsardzības spēki 8.–9. septembrī trāpa vairākiem Krievijas militārajiem mērķiem, tostarp Novorisaļskas kara bāzei
2026. gada 8. septembrī un 2026. gada 9. septembra naktī Ukrainas Aizsardzības spēki veica virkni triecienu pa Krievijas militārajiem mērķiem okupētajā Krimā, Doņeckas un Luhanskas apgabalos, kā arī pa Krievijas jūras kara bāzi Novorisaļskā Krasnodaras novadā. Triecienu gaitā tika ildāta Krievijas Baltijas jūras kara flotes fregate „Admiral Essen” (Projekts 11356) – Kalibr spārnoto raķešu nesēja –, kā arī ātrgaitas patruļas kuģis „Mangust” (Projekts 12150) okupētajā Sevastopolē, dronu noliktavas un munīcijas noliktavas Donbasā. Radio Brīvība norādīja, ka publicēšanas brīdī nevarēja neatkarīgi pārbaudīt minētos datus.
-
Krievija naktī uz 8. septembri apšaudīja Kijivu ar raķetēm un droniem; nogalināti vismaz divi cilvēki
Krievijas spēki naktī uz 8. septembri veica masveidīgu kombinētu raķešu un dronu uzbrukumu Kijivai, izmantojot ballistiskās un spārnotās raķetes un 166 trieciendronus. Uzbrukums notika neilgi pēc ASV prezidenta speciālo sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera aizbraukšanas no Kijivas, pārtraucot iepriekš izsludināto trīs dienu pauzi galvaspilsētu apšaudēs. Nogalināti vismaz divi cilvēki (abi Solomjanskas rajonā), ievainoti vismaz desmit. Postījumi un ugunsgrēki reģistrēti vismaz piecos Kijivas rajonos.
-
Ukrainas parlamentā reģistrēts likumprojekts par valsts aizsardzību Augstākā virspavēlnieka štāba un RNBO locekļiem
Ukrainas Verkhovna Rada ir reģistrēts likumprojekts, kas paredz valsts aizsardzību Augstākā virspavēlnieka štāba (Stavka) un Nacionālās drošības un aizsardzības padomes (RNBO) locekļiem, kuri pildīja savus pienākumus kara stāvokļa laikā. Dokumenta iniciators ir parlamenta deputāts Romans Kostenko, un to plānots izskatīt tuvākajā laikā.
-
Albānija atteica ļaut Krievijas «ēnu flotes» tankkuģim HANUMAN ienākt Duresas ostā
2026. gada 29. augustā Albānija liedza tankkuģim HANUMAN, ko Ukrainas Militārā izlūkdienests (HUR) pieskaita Krievijas «ēnu flotei», ienākt Duresas ostā. HUR informāciju publiskoja 4. septembrī un raksturoja šo lēmumu kā starptautiskas sankciju solidaritātes pierādījumu.
-
Pirmskrievijas PGV virsnieks sašauts Saratovas apgabalā; upuri saista ar uzbrukumu Ukrainai
3. septembra rītā nezināms uzbrucējs uz motocikla šāva uz Krievijas Kosmiskās aviācijas virsnieku Engelsas rajonā Saratovas apgabalā. Krievijas Izmeklēšanas komiteja apstiprināja incidentu un ierosināja krimināllietu par slepkavības mēģinājumu. Krievijas mediji upuri identificē kā ģenerālmajoru Mikolaju Varahoviču, 22. smagās bumbvedēju aviācijas divīzijas komandieri. Tikai dažas dienas iepriekš – 31. augustā – Ukrainas SBU un Ģenerālprokuratūra paziņoja viņam aizdomas par piedalīšanos 2024. gada 8. jūlija triecienā pret Okmatdīta bērnu slimnīcu Kijevā.
-
Kijevā bruņota sadursme starp SBU un HUR; saistīta ar pazudušo RDK komandiera vietnieku
2. septembra rītā Kijevā, Dzirnavu rajonā uz Jurija Šumska ielas notika bruņota sadursme starp Ukrainas Drošības dienesta (SBU) operatīvajām grupām un Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) darbiniekiem. Mediji saista incidentu ar Krievijas brīvprātīgo korpusa (RDK) kaujas darbību komandiera vietnieka Stepana Kaplunova pazušanu. Prezidents Zelenskis to nodēvējis par "absolūti kaunu", pieprasījis personāla lēmumus un iekšējās izmeklēšanas abos dienestos, savukārt Prokuratūra sākusi kriminālprocesu.