Dānijas izlūkdienests: Krievija sākusi sabotāžas operācijas pret Dānijas uzņēmumiem, kas piegādā preces Ukrainai

Kāpēc tas ir svarīgi

Šis ir pirmais gadījums, kad kādas NATO dalībvalsts izlūkdienests publiski un detalizēti izklāsta Krievijas sabotāžas kampaņu pret uzņēmumiem, kas iekļauti Ukrainas aizsardzības piegāžu ķēdē. PET novērtējumā tas nozīmē būtisku hibrīdkara eskalāciju — pāreju no plānošanas uz izpildītām operācijām un mērķēšanu uz objektiem ar tiešu ietekmi uz fronti. Vienlaikus ziņojums par nesagatavotu starpnieku, tostarp sociāli neaizsargātu personu, vervēšanu caur Telegram un sociālajiem tīkliem liecina, ka Krievija būtiski pazemina sabotāžas operacionālo slieksni, padarot šādu uzbrukumu risku par sistemātisku, nevis atsevišķu problēmu.

Kas notika

7. oktobrī Kopenhāgenā iekšējās drošības konferencē Dānijas Drošības un izlūkošanas dienesta (PET) vadošā analītiķe Žozefīna Kristensena paziņoja, ka Krievija ir sākusi sabotāžas operācijas pret Dānijas uzņēmumiem, kas piegādā preces Ukrainai. Viņa raksturoja situācijas maiņu kā būtisku Maskavas hibrīdkara kampaņas eskalāciju.

Pēc Kristensenas teiktā, Dānijas izlūkdienesti pavasarī novēroja intensīvu Krievijas plānošanu, bet maz reālu darbību; līdz vasaras sākumam realizēto operāciju skaits ievērojami pieauga. Krievija esot secinājusi, ka tās iepriekšējie plaša mēroga uzbrukumi nav atturējuši Rietumus un NATO no atbalsta Ukrainai, un tagad mērķē uz objektiem ar tiešu ietekmi uz fronti, jo īpaši ieroču ražošanu. Kristensena uzsvēra, ka Maskava saglabā politisko kontroli pār operācijām, bet pieaug operatīvā drosme uz vietas.

PET arī ziņoja, ka Krievija arvien biežāk izmanto nesagatavotus starpniekus — bez pajumtes esošas un no atkarībām cietušas personas — kurus vervē caur Telegram un citām sociālajām platformām. Vēršana parasti sākas ar vienkāršiem uzdevumiem, piemēram, izlūkošanu vai fotografēšanu, un pāraug īstās sabotāžas operācijās. Kristensena arī atsaucās uz Krievijas Aizsardzības ministrijas publicēto Eiropas dronu ražotāju un to komponentu sarakstu, ko Maskava aprīlī bija noteikusi kā potenciālos militāros mērķus. Krievijas vēstniecība Kopenhāgenā noraidīja Dānijas apsūdzības kā nepamatotas.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji ziņojumu par Dānijas izlūkdienesta paziņojumu interpretē kontekstā ar Krievijas mērķēšanu uz Ukrainas aizsardzības piegāžu ķēdi. Tiek uzsvērts, ka Dānijas uzņēmumi ir raksturoti kā konkrēti preču, aizsardzības produkcijas un ieroču piegādātāji Ukrainai, līdz ar to drauds vērsts tieši pret Ukrainas frontes apgādi. Kā būtisks konteksts visos Ukrainas avotos minēts arī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes agrīnā oktobrī izplatītais brīdinājums ES un NATO dalībvalstīm par Krievijas sabotāžas gatavošanu uz to teritorijas. Virsrakstos uzsvērts, ka uzbrukumi ir vērsti pret uzņēmumiem, kas piegādā Ukrainai, un ka apdraudēta ir Ukrainas aizsardzības piegāžu ķēde.

Kur atspoguļojums atšķiras

Dānijas Drošības un izlūkošanas dienests (PET) un citas Rietumu izlūkdienesti publiski piedēvē sabotāžas kampaņu Krievijas specdienestiem. Krievijas vēstniecība Kopenhāgenā šīs apsūdzības noraidījusi, nosaucot tās par nepamatotām Dānijas iestāžu pretenzijām.

Konteksts

Septembrī 2025. gadā, pirms ES samita Dānijā, dronu parādīšanās izraisīja gaisa satiksmes traucējumus sešos Dānijas lidostās, tostarp Kopenhāgenā; Dānijas premjerministre Mete Frederiksena šo incidentu nodēvēja par hibrīduzbrukumu valstij. Septembra sākumā Dānijas Policijas izlūkdienesta kontrizlūkošanas nodaļas vadītājs Emīls Grēsholms publiski brīdināja, ka Krievija gatavo sabotāžu pret Dānijas aizsardzības uzņēmumiem, kas saistīti ar militāro palīdzību Ukrainai. 24. septembrī NATO augstākais komandieris Eiropā ģenerālis Aleksuss Grinkevičs paziņoja, ka alianse pastiprina izlūkošanas informācijas apmaiņu, reaģējot uz virkni sabotāžu un citu incidentu, kas, iespējams, saistīti ar Krieviju; tajā pašā dienā Dānijas Aizsardzības izlūkdienests ziņoja par «mazu, bet pieaugošu» risku, ka Krievija tuvākajos mēnešos sāks ierobežotu militāru uzbrukumu kādai vai vairākām kaimiņos esošām NATO valstīm. 5. oktobrī Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) vadītājs Martins Jēgers brīdināja, ka Vācija riskē tikt ievilkta vardarbīgā konfliktā, Krievijai pastiprinot arvien agresīvāku «ēnu karu» pret Eiropas demokrātijām. Starp nesenajiem Krievijai piedēvētajiem sabotāžas gadījumiem Eiropā ir drona uzbrukuma mēģinājums Leipcigas-Halles lidostā augustā un Igaunijas aizsardzības uzņēmuma Milrem Robotics ēkas īpašums Tallinā naktī uz 15. augustu, kuru Igaunijas iestādes oficiāli piedēvēja Krievijas specdienestiem.