NATO augstākais militārais komandieris aicina Eiropu publiski saukt Krieviju pie atbildības par sabotāžām
NATO Augstākais sabiedroto komandieris Eiropā Aleksuss Grinkevičs (Alexus Grinkevich) aicināja Eiropas valstis publiski nosaukt Krieviju kā atbildīgo par sabotāžām un citām destabilizējošām darbībām. Pirmdien Eiropas Parlamenta komitejas sanāksmē viņš uzsvēra, ka publiska attiecināšana paaugstinātu šādu operāciju izmaksas un radītu atturošu efektu. Grinkevičs arī norādīja, ka Krievijas mērķis ir vājināt sabiedroto atbalstu Ukrainai, un pieminēja misijas Eastern Sentry pozitīvo ietekmi.
Galvenais
- Aleksuss Grinkevičs ir NATO Augstākais sabiedroto komandieris Eiropā (SACEUR).
- Viņš aicināja Eiropas valstis publiski saukt Krieviju pie atbildības par sabotāžām un citām destabilizējošām darbībām.
- Uzstāšanās notika pirmdien Eiropas Parlamenta komitejas sanāksmē.
- Grinkevičs uzsvēra, ka publiska attiecināšana paaugstinātu šādu operāciju izmaksas un radītu atturošu efektu.
- Viņš sacīja, ka Krievijas darbības Eiropā ir vērstas uz sabiedroto atbalsta Ukrainai vājināšanu.
- Kopš Eastern Sentry misijas sākuma Krievija esot kļuvusi ievērojami piesardzīgāka ar droniem pie NATO robežām.
- Misijā Eastern Sentry piedalās spēki un resursi no Dānijas, Francijas, Apvienotās Karalistes un Vācijas.
Kāpēc tas ir svarīgi
NATO augstākais militārais komandieris skaidri aicina uz politisku atbildi — publisku Krievijas kā sabotāžu un hibrīdoperāciju vaininieces nosaukšanu. Viņš Krievijas hibrīdarbību saista ar mērķi mazināt sabiedroto atbalstu Ukrainai, tieši sasaistot Eiropas drošību ar karu. Aicinājums nāk vienlaikus ar Eiropas izlūkdienestu brīdinājumiem par iespējamu hibrīdoperāciju intensifikāciju tuvākajos mēnešos, tostarp par iespējumu ierobežotai iebrukumam Alianses teritorijā. Eastern Sentry tiek pieminēts kā piemērs, ka atturošāmība ir iespējama, taču NATO joprojām nav vienprātības par to, vai un kad hibrīdincidenti varētu aktivizēt 5. pantu.
Kas notika
NATO Augstākais sabiedroto komandieris Eiropā Aleksuss Grinkevičs pirmdien Eiropas Parlamenta komitejas sanāksmē aicināja Eiropas valstis publiski nosaukt Krieviju kā atbildīgo par sabotāžām un citām destabilizējošām darbībām. Viņš argumentēja, ka publiska attiecināšana paaugstinātu šādu operāciju izmaksas un radītu atturošu efektu. Grinkevičs arī paziņoja, ka Krievijas darbības Eiropā ir vērstas uz sabiedroto atbalsta Ukrainai vājināšanu, un uzsvēra, ka NATO iniciatīvas, tostarp misija Eastern Sentry, jau dod efektu uz vietas. Pēc viņa teiktā, kopš Eastern Sentry sākuma Krievija kļuvusi ievērojami piesardzīgāka ar droniem pie NATO robežām. Misijā Eastern Sentry piedalās spēki un resursi no Dānijas, Francijas, Apvienotās Karalistes un Vācijas.
Konteksts
Pēdējos mēnešos Eiropas valstis ziņojušas par pieaugošu sabotāžu, kiberuzbrukumu un dronu incidentu skaitu, kas saistīti ar Krieviju; konkrēti minēti dronu uzbrukums Leipcigā un Krievijas trieciens vilcienam Ukrainā pie Polijas robežas agrāk šomēnes. NATO misija Eastern Sentry tika sākta 11. septembrī ar Dānijas, Francijas, Apvienotās Karalistes un Vācijas spēku un resursu piedalīšanos. Eiropas izlūkdienestu vadītāji brīdinājuši par iespējamu Krievijas hibrīdoperāciju pastiprināšanos pret NATO valstīm tuvākajos mēnešos, tostarp sabotāžām, provokācijām, ietekmes operācijām un pat ierobežotu iebrukumu Alianses teritorijā. Sagaidāmi arī pastiprināti uzbrukumi dzelzceļa infrastruktūrai, aizsardzības uzņēmumiem un citiem objektiem, kas saistīti ar atbalstu Ukrainai. NATO iepriekš atzinusi, ka pašlaik tai nav oficiāla plāna, kā reaģēt uz pieaugošo Krievijas hibrīduzbrukumu skaitu, un sabiedrotie apspriež, vai uzkrāts šādu incidentu kopums varētu aktivizēt 5. pantu par kolektīvo aizsardzību, taču vienprātības par robežvērtību, pie kuras hibrīdarbības prasītu kolektīvu atbildi, nav.