Rutte aicina Lielbritāniju un Eiropu palielināt aizsardzības izdevumus līdz 3,5% no IKP
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute vizītes laikā Lielbritānijā paziņoja, ka alianse saskaras ar bīstamāko drošības situāciju paaudzē, un aicināja Lielbritāniju un citas Eiropas valstis palielināt aizsardzības spējas, lai sasniegtu NATO mērķi – 3,5% no IKP līdz 2035. gadam. Rute arī uzsvēra, ka Krievijas naidīgās darbības liecinot par tās virzību uz sakāvi Ukrainā un ka NATO neatteiksies no atbalsta Ukrainai.
Galvenais
- NATO ģenerālsekretārs Marks Rute paziņoja, ka alianse saskaras ar bīstamāko un sarežģītāko drošības situāciju paaudzē.
- Rute aicināja Lielbritāniju un citas Eiropas valstis palielināt aizsardzības spējas, sakot, ka NATO vajag "vairāk Lielbritānijas un vairāk Eiropas".
- NATO aizsardzības izdevumu mērķis ir 3,5% no IKP līdz 2035. gadam.
- Lielbritānija pašlaik plāno palielināt aizsardzības izdevumus tikai līdz 2,7% no IKP līdz nākamās desmitgades beigām.
- Rute tikās ar Lielbritānijas premjerministru Endiju Burnemu Oksfordā.
- Rute teica: "NATO neļausies iebiedēt ar Krievijas naidīgo darbību kampaņu. Krievija vēlas, lai mēs pārtraucam palīdzēt Ukrainai. Bet tas mūs mudinās darīt vairāk Ukrainas labā."
- Rute uzsvēra, ka Krievijas darbības ir vājuma pazīme un liecina, ka Putins cieš sakāvi Ukrainā.
Kāpēc tas ir svarīgi
Rutes izteikumi parāda, ka NATO vadība gatavo Eiropas sabiedrotos, jo īpaši Lielbritāniju, uz ievērojamu aizsardzības izdevumu kāpumu – no pašreizējiem plāniem aptuveni 2,7% līdz 3,5% no IKP līdz 2035. gadam. Tā vienlaikus ir politiska vēstījuma par nepārtrauktu atbalstu Ukrainai un spiediena signāls par budžeta prioritāšu maiņu.
Kas notika
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute Lielbritānijas vizītes laikā uzrunāja Ditchley Parkā Oksfordšīrā, raksturojot pašreizējo drošības vidi kā bīstamāko un sarežģītāko, kādu NATO rietumu pasaule pieredzējusi paaudzē. Viņš aicināja Lielbritāniju un citas Eiropas valstis palielināt aizsardzības spējas, uzsverot, ka NATO vajag "vairāk Lielbritānijas un vairāk Eiropas". Rute arī tikās ar Lielbritānijas premjerministru Endiju Burnemu Oksfordā – abu pirmā klātienes tikšanās – lai apspriestu Lielbritānijas NATO saistības; sarunas detaļas netika atklātas. Rute uzsvēra, ka Krievijas naidīgās darbības ir vājuma pazīme un liecina par Krievijas virzību uz sakāvi, un apliecināja, ka NATO neatteiksies atbalstīt Ukrainu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti viennozīmīgi izcēla Rutes vēstījumu, ka Krievijas naidīgās darbības liks NATO sabiedrotajiem darīt vairāk Ukrainas labā, virsrakstos liekot uzsvaru uz atbalsta turpināšanu. Vienlaikus ukraiņu mediji sasaistīja "bīstamākās situācijas paaudzē" brīdinājumu ar Rutes apgalvojumu, ka Krievija virzās uz sakāvi, akcentējot noturību, nevis draudus.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Ukrainas avoti ir vienīgie piegādātie avoti, tāpēc atsevišķs starptautiskais redzējums nav pieejams.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras Lielbritānijas premjerministra identitātē: vairāki fakti viņu min kā Endiju Burnemu, citi – kā Kirstu Stārmeru, un aprakstītais Burnema ieceltais kanclera amats Heilejam ir pretrunā ar publiski zināmajiem amatu turētājiem un datumiem.
Konteksts
3,5% no IKP aizsardzības izdevumu mērķis tika pieņemts 2025. gada Hāgas samitā pēc ASV spiediena. Lielbritānija pašlaik plāno palielināt aizsardzības izdevumus tikai līdz 2,7% no IKP līdz nākamās desmitgades beigām; Vācija, pēc prognozēm, līdz 2029. gadam apsteigs Lielbritāniju kopējos NATO aizsardzības izdevumos. 2026. gada 15. septembra naktī NATO patrulēšanas misijas iznīcinātājlidmašīnas pirmo reizi virs Lietuvas notrieca nezināma tipa dronu, kas ielidoja no Baltkrievijas; Lietuvas prezidents Gitanes Nausēda uzskata, ka šādi droni var tikt apzināti novirzīti uz Baltijas valstu teritoriju.