Igaunija pārvieto 1. brigādi pie Krievijas robežas un ievieš "aktīvās aizsardzības" stratēģiju
Igaunija neatgriezeniski pārvieto savu 1. brigādi no Tapas uz Johvi, apmēram 50 km no Krievijas robežas, jaunā "aktīvās aizsardzības" stratēģijā, kuru valdība maijā iekļāva Nacionālās drošības koncepcijā. Pagājušajā gadā Igaunija parakstīja līgumus par deviņu amerikāņu HIMARS un deviņu Dienvidkorejas Chunmoo reaktīvās uguns sistēmu iegādi ar darbības rādiusu līdz 300 km, kas ļauj sasniegt Sanktpēterburgu (260 km no robežas). Tiek būvēta jauna bāze Narvā, bet Igaunijas izlūkdienesti brīdina, ka Krievija varētu veikt ierobežotu operāciju Narvā, lai pārbaudītu NATO 5. panta apņemšanos.
Galvenais
- 1. Igaunijas brigāde tiek pārvietota no Tapas uz Johvi (aptuveni 50 km no Krievijas robežas) jaunā "aktīvās aizsardzības" stratēģijā, ko valdība maijā iekļāva Nacionālās drošības koncepcijā.
- 2. Iegādātas deviņas HIMARS un deviņas Chunmoo sistēmas ar darbības rādiusu līdz 300 km; Sanktpēterburga (260 km) ir to darbības zonā.
- 3. Tiek būvēta bāze Narvā ar ietilpību līdz 1000 karavīriem (200 pastāvīgi, 800 krīzes gadījumā).
- 4. Igaunijas izlūkdienesti uzskata, ka Krievija neveidos pilna mēroga karu ar NATO tuvāko divu gadu laikā, bet gatavojas iespējamam nākotnes konfliktam; 1–4 gadi tiek uzskatīti par kritisku periodu Baltijas valstīm.
- 5. Šogad aizsardzības izdevumi pieauga par 42% līdz 2,4 miljardiem eiro (5,4% no IKP).
- 6. Lielbritānija palielinās savu kontingentu Igaunijā no 800 līdz 1200 karavīriem.
- 7. Bijušā partizānu aizsardzības doktrīna tiek atzīta par nederīgu, jo Kremlis ir gatavs ciest lielus zaudējumus un neatdot okupēto teritoriju.
Kāpēc tas ir svarīgi
Igaunija būtiski maina savu aizsardzības doktrīnu, pārejot no partizānu aizkavēšanas taktikas uz aktīvu aizsardzību pie pašas robežas un iegādājoties tālas darbības sistēmas, kas var sasniegt Sanktpēterburgu. Igaunijas izlūkdienesti uzskata, ka kavēšana pašlaik nestrādā pret ierobežotu Krievijas operāciju, īpaši Narvā, kas varētu būt provokatīvs NATO 5. panta tests. Šīs pārmaiņas notiek, Igaunijai palielinot aizsardzības izdevumus līdz 5,4% no IKP un Lielbritānijai palielinot savu kontingentu, kas kopā norāda uz būtiskām izmaiņām Baltijas drošības arhitektūrā.
Kas notika
Igaunija neatgriezeniski pārvieto savu 1. Igaunijas brigādi no Tapas uz Johvi, kas atrodas aptuveni 50 km no Krievijas robežas, jaunā "aktīvās aizsardzības" ietvaros — terminu, ko valdība maijā iekļāva Nacionālās drošības koncepcijā. Pagājušajā gadā Igaunija parakstīja līgumus par deviņu amerikāņu HIMARS sistēmu ar M57 ballistiskajām raķetēm un deviņu Dienvidkorejas Chunmoo sistēmu iegādi; abu sistēmu darbības rādiuss ir līdz 300 km, kas nozīmē, ka Sanktpēterburga (260 km no robežas bāzēm) ir to darbības zonā. Tiek būvēta jauna bāze Narvā ar ietilpību līdz 1000 karavīriem — 200 pastāvīgi un 800 krīzes gadījumā. Jaunā stratēģija paredz aizstāvēt katru teritorijas gabalu un no pirmās iebrukuma dienas veikt triecienus Krievijas mērķiem simtiem kilometru aiz frontes līnijas. Lielbritānija ir apņēmusies palielināt savu kontingentu Igaunijā no 800 līdz 1200 karavīriem. Igaunijas aizsardzības izdevumi šogad pieauga par 42% līdz 2,4 miljardiem eiro jeb 5,4% no IKP.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti gandrīz vienbalsīgi akcentē Igaunijas aktīvo pārbrukšanos un priekšējo pārvietošanos, saistot to tieši ar novērojumiem par Krievijas rīcību karā pret Ukrainu. Tiek izcelti HIMARS un Chunmoo iepirkumi, darbības rādiuss līdz Sanktpēterburgai un Igaunijas izlūkdienestu citāti, piemēram, "Mēs baidījāmies no kara Ukrainā. Tagad mēs baidāmies no tā beigām". Ukrainas mediji rāmē Igauniju kā valsti, kas gatavojas aizstāvēt "katru gabalu" savas teritorijas un veikt tāla darbības triecienus Krievijas mērķiem. Daudzi ukraiņu izdevumi iekļauj arī Kremļa reakciju uz pārvietošanu — Peskova izvairīgo komentāru un Putina noliegumu, ka Maskava gatavojas karam pret Eiropu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras attiecībā uz jaunās bāzes Narvā personāla profilu: daļa raksturo to kā paredzētu 1000 karavīriem, savukārt citi precizē struktūru kā 200 pastāvīgi izvietoti karavīri plus 800 krīzes gadījumā. Dažādi ziņojumi par Igaunijas aizsardzības izdevumiem parādās vienā avotu kopumā: šī gada rādītājs ir 2,4 miljardi eiro (5,4% no IKP, 42% pieaugums), bet viens avots ziņo, ka 2027. gadā aizsardzības izdevumi pārsniegs 5% no IKP ar kopējo nacionālās aizsardzības budžetu 2,2 miljardi eiro — mazāka absolūta summa nākotnes gadam.
Konteksts
Igaunijai nav savu gaisa spēku, un gaisa telpas aizsardzībā tā paļaujas uz NATO — tas ir viens no iemesliem, kāpēc pieņemta "aktīvās aizsardzības" stratēģija. Regulāro bruņoto spēku skaits ir aptuveni 4 200 karavīru, bet apmācīto rezervistu līdz 230 000 (apmēram piektā daļa no iedzīvotājiem); kara gadījumā plānots iesaistīt 39 500 augstas gatavības rezervistu un vēl 40 000 apmācītu rezervistu. Iepriekšējā aizsardzības doktrīna, izstrādāta pēc Krievijas 2014. gada Krimas aneksijas, balstījās uz ātru iesaukuma mobilizāciju un gandrīz partizānu aizsardzību purvainā, mežainā apvidū, līdz ierodas NATO papildspēki. Krievijas valsts mediji sistemātiski attēlo Igauniju kā "krievofobu" valsti, un Kremlis ir draudējis Igaunijai ar iespējamu kodolieroču izmantošanu, ja NATO kodolieroči parādītos tās teritorijā.