Peskovs
Dmitrijs Peskovs ir Krievijas valsts iestādes darbinieks, kurš kopš 2000. gadu sākuma pilda Krievijas Federācijas prezidenta preses sekretāra pienākumus. Šajā amatā viņš ir Kremļa galvenais runasvīrs saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem, skaidrojot Krievijas prezidenta nostāju iekšpolitikas un starptautiskajos jautājumos. Viņš regulāri komentē Krievijas ārpolitiku, tostarp karu pret Ukrainu un diplomatiskos sakarus ar citām valdībām.
-
ASV aizsāk pārrunāt par NATO noteikumiem un militāro klātbūtni Eiropā
ASV piedāvāju iekļaut NATO noteikumus un Eiropā esošo karaspēku izvietojuma jautājumus Krievijas karavāna pret Ukrainu beigšanas sarunās. Eiropas līderi nolēmu piedalīties tehniskās konsultācijās,Amerikan negotiāciju rīkosies arī Eiropas līderi, tomēr Maskava un ASV stāstījumi par iespējamiem kompromisiem atšķiras. Eiropas valstis uzstāj, ka Krievijai vispirms jāpārtrauc kaujas, pirms tiek apspriesti karaspēku pārvietošanas vai NATO jautājumi.
-
Ukrainas spēkā izjaucis Krimas tiltu; satiksme un kuģošana apturēta
Naktī uz 17. novembri Ukraina otrajā diennakts laikā uzbruka Krimas jeb Kertšijas tiltam, kas savieno okupēto Krimu ar Krieviju. Viens no metāla lokiem un zem tā esošais automaķeļa laidums nogriežās ūdenī, tāpēc automaķeļu un vilcienu satiksme tika apturēta, kā arī tika traucēta kuļošana pa Kertšijas jūras šaurumu. Ukraina apgalvo, ka tā bija septīnposma operācija, kas notika vairāku nedēļu laikā.
-
Putins un Tramps varētu apspriedt humānisko misiju Kostjantīnivkā
Kremlis paziņoja, ka Volodimirs Putins un Donalds Tramps varētu apspriedt Kostjantīnivkā plānoto humānisko misiju, kuras mērķis būtu civiliedzīvotāju evakuācija. Viņu tikšanās ar Sī Cinpīnu ir plānota 19. novembrī Šeņdženā. Ukraiņas Ģenerālštāba pārstāvis savukārt apgalvoja, ka pilsētā joproj norit kaujas un noliedzis Krievijas apgalvojumu par tās okupēšanu.
-
ES atsaka Kremļa prasībām pārveidot Eiropas drošības arhitektūru
Eiropas līderi un ārlietu ministri noraidīja Krievijas prasības atgriezt NATO izvietošanās līmenī no 1997. gada, noraidīja tās kā ārējai perturbējošu un Europas drošības jautājumam. ES rīkojās tika noteikts, ka galvenais prioritātes jautājums ir ugunsūkuma izbeigšana Ukrainā, pirms detalizētu sarunu sākuma, un izveidota kopēja Eiropas pārstāvju komanda nākotnes miera sarunām.
-
Sibiga: Krievijas drošības arhitektūras plāni nenozīmē jaunu ietekmes sfēru dalīšanu Eiropā
Andrijs Sibiga noraidīja Krievijas priekšlikumus par jaunu Eiropas drošības arhitektūru un uzsvērja, ka tā jāizsaka ar Krievijas agrājas pret Ukrainu apturēšanu. Viņš novērtēja, ka šādas Krievijas vēlmes atgriežas pie 2021. gada ultimātiem un varув ledt uz jaunubruku. Eiropas un Kanādas pārstāvji norādīja, ka Eiropas drošībai jābūt Eiropas un NATO valstu, nevis Krievijas noteiktai.
-
Abu Dhabi sākas trīspusējie=UTF MiKKļa
10. novembrī Abu Dabī sākās pirmais trīspusējo ASV, Ukrainas un Krievijas sarunu posms, kā organizēts ASV un notikumvietu nodrošināja Otrārie Emirāti. Sarunās tika apspriests humāno soļu un ciemoņu apmaiņas jautājums, garantijas Ukrainas drošībai, deeskalācija un pēcvīciena Eiropas drošības arhitektūra. Sarunas bija paredzēts turpināt 11. novembrī.
-
Tramps: pēdājiem tikšanas punktiem vajag mainīt, bet miers jau ir tuvu
Donalds Tramps intervijā CBS News ap 60 Minutes teica, ka ASV un puses ir ļoti tuvu mieru līguma panākšanai, tomēr norādīja, ka pēc kara beigām Ukrainai varbūt būs citi teritoriju apvienojumi. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atbildēja, ka ģeogrāfiski Ukraina jau ir “cita valsts”, ko nosaka Krievijas okupācija. Trīspušu sarunas par mieru plānotas 10.–11. novembrī Abū Dabī.
-
Francija pārstāv Eiropu sarunās par Ukrainas karu Abuchabijā
Francija paziņoja, ka piedalīsies ASV mediētajās trīspusējās sarunās par Ukrainas karu, kas notiks Abuchabijā 10.–11. novembrī. Žans-Noēls Barro teica, ka Francija pārstāvēs Eiropu, taču precīzais eiropiešu delegācijas formāts joproj nav skaidrs.
-
Trīspusējās tirdzniecības sarunas par Ukrainu notiks Abū Dhabijā
Donald Tramps paziņoja par jaunām telefonkonsultācijām, kurām maņa iespēju panākt lielu, tostarp visai Eiropai paredzētu vienošanos par Ukrainas karu. Trīspusējās ASV, Ukrainas un Krievijas sarunas ir plānotas 10.–11. novembrī Abū Dhabijā, savukārt Volodimirs Zelenskis brīdina, ka neskaidri aprakstītā vienošanās var būt bīstama.
-
Erdoğans plāno runā ar Putinu par kara beigšanu Ukrainā
Turcijas prezidents Receps Tayyips Erdoğans 5. novembrī paziņoja, ka plāno runāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par centumiem Beidzot Krievijas karu pret Ukrainu. Viņš to izteica pēc 31. oktobra sarunas ar Ukrainas prezidentu Volodymyru Zelenskyju Stambolā. Kremlī nav konkrețu plānu šīem sarunām, taču apgalvo, ka tās varētu ātri sarīkoties, ja nepieciešams.
-
Tramps: gaidā lielu vienošanos par Rusijas karu pret Ukrainu, kas varētu skart visu Eiropu
Donalds Tramps 5. novembrī paziņoja, ka ASV gaida lielu vienošanos, kas pabeigtu Krievijas karu pret Ukrainu un, iespējams, attiektos uz visu Eiropu. Viņš nierādīja uz trijpusējiem Amerikas Savienoto valstu, Ukrainas un Krievijas pārrunām ABTUĀ 10.–11. novembrī, taču neatklāja domājamās vienošanās saturu, учаsturniekus vai Eiropas lomu.
-
Zelenskis apspriež ar ASV pārstāvjiem gatavību trīspusejām sarunām Abu-Dabi
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 4. novembrī pusotru stundas ilgi telefonēja ar ASV speciālajiem pārstāvjiem Stivu Vitkofu un Džaredu Kušneru, lai sagatavotu trīspusejās darba grupu sarunas ar ASV un Krieviju. Sarenas plānotas 10.–11. novembrī Abu-Dabi, un ASV būs mediators. Sarunājas tika piemērotas intensitātes tempa nepieciešamība, pēcinošās drošības garantijas, Patriot raķetes un turpmākā sadarbība ar ASV.
-
Abu Dabi notiks ASV mediētās Krievijas un Ukrainas sarunas
ASV mediētās darba līmeņa Krievijas un Ukrainas sarunas notiks 10.–11. novembrī Abu Dabī trīspusējā formātā. Sarunās plānots apspriest pēcvaroža drošību, deeskalāciju, humānitaros pasākumus un tālākus soļus uz mieru, savukārt paralēli ASV pārstāvji Bruklinā tiksies ar Eiropas un NATO pārstāvjiem.
-
Melānija Trampa Briežo līdzā rīko Ukrainas un Krievijas pārstāvju sanāksmi
ASV pirmā lādie Melānija Trampa Briežo līdzā organizēja sanāksmi ar Ukrainas un Krievijas pārstāvjiem, lai apspriestu humāno misiju un ugunspūšanas pārtraukumu Oļešķos. Balto nams šo pasākumu nosaucis par bezprecedenta diplomātisko iniciatīvu, taču Kremlis apgalvoja, ka par plānoto sanāksmi neko nezina.
-
Kremlis gatavots pastiprināt uzbrukumus, kamēr Abu-Dabijā plānotas jaunas Krievijas, Ukrainas un ASV sarunas
Kremlis, pēc ziņojumiem, gatavojas pastiprināt uzbrukumus uz Ukrainas kritiskās un enerģētikas infrastruktūras, vienlaikus cenšoties panākt ASV sankciju pret Krieviju atlaidumu. Tajā pašā laikā 10.–11. novembrī Abu-Dabijā plānots jauns Krievijas, Ukrainas un ASV pārrunu kārtas posms. Amerikāņu un Eiropas pārstāvjiem jāapspriež arī deeskalācija, humānārie jautājumi, pēcwaras drošība un Ukrainas atsāktības atbalsts.
-
Oleksijās īstenota humānā misija, evakuējot gandrīz 800 cilvēku
ASV mediētā vietējā ugunūsauna ļāva okupētajās Oleksijās piegādāt humānisko palīdzību un evakuēt gandrīz 800 cilvēku. Ukraiņas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas spēki pauzes laikā tomēr izmantoja to pozīciju stiprināšanai, apakšvienību rotācijai un logistikas stiprināšanai.
-
Krievijas spēki Oļeškās izmantoja humāno pauzi militāriem pārvietojumiem
Krievijas spēki humāno pauzi Oļeškās izmantoja smago tehniku, bojāsammiesē, apakšdzīvību un preču pārvietošanai, kā arī spēku rotācijai un pozīciju stiprināšanai. Sky News video materiāls arī rāda, kā no slimnīcas pītāņas izvestas vairāk nekā 30 līķu. Pa ceļā lielākā daļa iedzīvotāju tomēr palika okupētajā Oļeškā.
-
Krievija nenozina jaunu humānās palīdzības operāciju Oļeškos
Krievijas preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Maskava šobrīd neplāno atkārtot Oļešku evakuācijai подібas humānās operācijas. Pagalbos laikā, kas aizsēja no 27. oktobra līdz 1. novembrim, tika evakuēti 167 civiliedzīvotāji, tostarp 22 bērni un 21 personu ar kustību traucējumiem, kā arī vairāk nekā 60 dzīvnieku. Ukraīnas un starptautiskie ziņojumi tomēr norāda, ka Krievijas spēki izmantoja pauzi, lai rotētu vienumus, palielinātu pretdronu aizsardzību, papildinātu krījumus un ievadītu smago tehniku.
-
ASV piedāvā atsākt Krievijas gāzes piegādes Eiropai caur Ukrainu, lai sekmētu energētisko ugunīci
ASV speciālie pārstāvji Džareds Kušners un Stīvs Vitkofs septembrī Maskavā un Kijevā piedāvāju ātri atjaunot Krievijas gāzes caurules uz Eiropu caur Ukrainu. Plāns paredzētu tirdzniecību caur ASV starpnieku, eskroa kontus trešā jurisdikcijā un atgriezt Ukrainai tranzīta ienākumus. Kremlis tomēr apgalvo, ka šāda atjaunošana pašreiz nav iespējama, savukārt Eiropas iestādes un līderi to bieži noraida.
-
Ukraina izvietoja no Oļešķiem un atgrieza 47 pīšļu līķņus
Oļešķos un blakus esošajās Hersona apgabala apdzīvotajās vietās tika īstenota humānistiskā pauze, kuras laikā Ukraina evakuēja daļu iedzīvotāju, piegādāja palīdzību un veica repatriācijas pasākumus. Galvenā evakuācijas fāze sākās 30. oktobrī, un 31. oktobrī uzņemums atgriezās kontrolētajā Ukrainas teritorijā. No Oļešķu slimnīcas pagrīdas uz Geničesku pārvietoja 47 notikušo pilsoņu līķņus.