Publicēts: · Atjaunināts:

ES ārštinieki noraida Krievijas prasības par Eiropas drošību, prioritizējot uguns pārtraukšanu

Eiropas Savienības ārštinieki noraidīja Krievijas prasības pārskatīt Eiropas drošības arhitektūru, tostarp atgriezt NATO klātbūtni līdz 1997. gada konfigurācijai. ES apgalvoja, ka vispirms jāpanāk uguns pārtraukšana un jāuztver garantijas ilgtermiņa mieram, pirms tiek apspriesti plašāki drošības jautājumi. ES arī sagatavoja savu maksimālo prasību sarakstu un noteica Eiropas pārrunu komandas sastāvu.

Galvenais

  • ES ārštinieki noraidīja Krievijas prasību atgriezt NATO klātbūtni uz 1997. gada позиції.
  • ЄС prioritizē припинення вогню до детальних переговорів про мирну угоду.
  • 13. novembrī Dublinā ES līderi noteica Eiropas pārrunu komandu: ES institūcijas un piecas E5 valstis.
  • Eiropas pārrunu komandā iekļausies Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas un Polijas pārstāvji.
  • ES sagatavoja maksimālo prasību sarakstu, kas cita starp paredz Krievijas karaspēka izvešanu no visām valstīm, kur tā pašlaik atrodas.
  • Dublinas deklarācija apstiprina Ukrainas teritoriju integritāti un prasa uzticamas drošības garantijas.
  • ES sankcijas un Krievijas iesaldētie aktivi tiek izmantoti kā spēcīgi ietekmes rīki.

Kāpēc tas ir svarīgi

ES pozīcija noteiks tās dalību sarunās par kara beigšanai Ukrainā. Eiropas maksimālās prasības, sankcijas un iesaldētie Krievijas aktivi var palīdzēt panākt Maskavas atkāpšanos, тоді як гарантії та право вето можуть зміцнити позицію України. Eiropas līderi arī noraida Krievijas mēģinājumus noteikt drošības jautājumus, kas skar Europas un NATO pastāvējošo arhitektūru.

Kas notika

ES ārštinieki noraidīja Krievijas prasības atgriezt NATO klātbūtni pie 1997. gada robežām, izvest karaspēku no Austrumu flanga, aizliegt NATO paplašināšanos uz austrumiem no Vācijas un pārtraukt kopēju kodolieroču aizsardzību Eiropas sabiedrotajiem. Viņi norādīja, ka plašāku drošības nolīgumu apspriedes var notikt tikai pēc uguns pārtraukšanas Ukrainā. ES sagatavoja savu maksimālo prasību sarakstu, kura viens no punktiem ir Krievijas karaspēka izvešana no valstīm, kur tā pašlaik uztur karaspēku. Savukārt Eiropas līderi noteica, ka ES pārrunu komandā iekļausies ES institūciju un piecu E5 valstu pārstāvji: Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas un Polijas.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji galvenokārt uzmanību vērš uz Eiropas diplomātu kritiku par Krievijas prasībām, prioritāti sasniegt uguns pārtraukšanu un atbalstu Ukrainas teritorijālajai integritātei, iespējai kļūt par ES dalībvalsti un drošības garantijām. Eiropas pārrunu komanda un ES maksimālās prasības tiek rādītas kā instrumenti, які мають посилити позицію України. Окремо підкреслюється небезпека, яку створює спроба Росії змінити НАТО та європейську архітектуру безпеки.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Міжнародне трактування наголошує, що Росія не повинна визначати безпековий вибір Європи nor отримувати право вето на важливі рішення. Європейські посадовці прагнуть сформувати єдину переговорну позицію, спочатку досягти припинення вогню і гарантій тривалого миру, а вже потім обговорювати ширшу архітектуру безпеки. Наголошується, що чинна європейська і трансатлантична архітектура повинна залишитися чинною, а Москва не повинна отримувати переваг від переговорів.

Kur atspoguļojums atšķiras

Volodimirs Medinskis said that European countries had not presented any peace initiative and claimed that Russia did not understand what to discuss with the EU. Kaja Kallas rejected this account, calling it an attempt by Moscow to shift responsibility for advancing peace negotiations onto Brussels.

Konteksts

Eiropas līderi iecēla pārrunu komandas sastāvā ES institūcijas un E5 valstis. Krievijas prasības, kas ziņotākot izteiktas Abu-Dabi sarunās, bija saistītas ar NATO 1997. gada konfigurāciju, Східним флангом, забороною розширення НАТО та спільним використанням ядерної зброї. Санкції та заморожені російські активи were presented as leverage, while Austria proposed a negotiating mandate covering political, security, humanitarian and economic issues. Dublin summit participants also adopted a shared security charter and affirmed support for Ukraine’s territorial integrity and reliable security guarantees.