Peskovs
Dmitrijs Peskovs ir Krievijas valsts iestādes darbinieks, kurš kopš 2000. gadu sākuma pilda Krievijas Federācijas prezidenta preses sekretāra pienākumus. Šajā amatā viņš ir Kremļa galvenais runasvīrs saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem, skaidrojot Krievijas prezidenta nostāju iekšpolitikas un starptautiskajos jautājumos. Viņš regulāri komentē Krievijas ārpolitiku, tostarp karu pret Ukrainu un diplomatiskos sakarus ar citām valdībām.
-
Oļeckos sākas humānistārā misija un civiliedzīvotāju evakuācija
Temporāri okupētajās Oļeckos pie 30. oktobra sākās humānistārās misijas galvenā faze: pēc maršrutu atminēšanas piegādāja palīdzību un sāka evakuēt iedzīvotājus. Vietnējā ugodneregimi režīma laikā tika ievērots vismaz 87 stundas bez reģistrētiem pārkāpumiem. Evakuāciju koordinēja ar ASV un Krievijas starpniecību, iesaistot arī Melāniju Trampu.
-
Erdogans: Turcija gatava palīdzēt atsākt diplomātiskās sarunas starp Ukrainu un Krieviju
Turcijas prezidents Redjeps Tajips Erdogans 28. oktobrī pa tālruni paziņoja ASV prezidentam Donaldam Trampam, ka Turcija gatava iesaistīties diplomātiskā procesa atsākšanā starp Ukrainu un Krieviju, lai panāktu kara beigšanu. Viņi arī apsprieda divpusējās attiecības, reģionālos un starptautiskos jautājumus.
-
Masveida dronu uzbrukums pret Maskavas reģionu: Sobejins ziņo par 613 bezpilotiem
Maskavas reģionu naktī no 28. uz 29. oktobri pārdrošā cietsoda, lielā lielā dronu uzbrukumā, saskaņā ar Maskavas mēru Sergeju Sobejinu. Viņš ziņoja, ka uz reģionu lidoja 613 bezpilotois, no kuriem 231 tika iznīcināts pie Maskavas un lielākā daļa neitralizēta tālāk. Sobejins neziņoja par upuriem vai postījumiem, savukārt Ukraiņas bruņotie spēki uzbrukumu nekomentēja.
-
Tramps paziņo par ātru Zelenksa un Putina tikšanos; triju valstu sarunas plānotas Abū Dabijā
ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Volodimirs Zelenksis un Vladimirs Putins tiksies ļoti drīz, un sagaidīja ievērojamu progresu. Ukraina apтвердēja, že trilateralne sarunas ar ASV un Krieviju tiek gatavotas Abū Dabijā novembrī, taču precīzs datums vēl nav oficiāli apstiprināts.
-
Budanovs noliedz, ka Shell Bay notika strīds ar Vītkofu
Kirils Budanovs noliedz ziņojumus par savu strīdu ar ASV īpašo vietnes Maita S. Vitkofu ziedojumu kluba Shell Bay sarunās Floridā 9. oktobrī. Viņš назвав opīs par detalēm informācijas uzbrukumu un aicināja saglabāt paiernziņu, atgādinot, ka galvenais mērķis ir ilgtspējīgs miers Ukrainai.
-
Somu un norvēģu līderi sarunājās ar Putinu par Ukrainas kara beigām
Somu prezidents Aleksandrs Stubs un Norvēģijas premjers Joņass Gārs Stjore 27. oktobrī no Helsinkiņiem savā iniciatīvā sarunājās ar Krievijas prezidentu Vladimīru Putinu par karu pret Ukrainu un sagatavošanos trīspusejām sarunām Abu Dabī. Zvanījums tika saskaņots ar Ukrainu, kura signāli par deeskalāciju tika nodoti Putinam. Sarunas turpinājās 20. oktobra Oslo sanāksmes diskusijas un показали, ka pozīcijas par kara beigām joprojām stipri atšķiras.
-
Krievija atsāks trīspusējās pārrunas par karu Ukrainā
Krievija piekritusi novembrī atsākt tehniskās trīspusējās pārrunas ar Ukrainu un ASV, ko plānots rīkot Abū Dabī. diplomātiski avoti norāda, ka Maskava varētu izmantot sarunu procesu, lai panāktu NATO pretdarbības ierobežojumus, taču ne Ukraina, ne Eiropa не очікують швидких домовленостей.
-
Krievija gatava atsākt trīspusējās sarunas ar Ukrainu un ASV pēc 4. novembra
Krievija paziņojusi, ka ir gatava atsākt trīspusējās sarunas ar Ukrainu un ASV після 4. novembra. Kremla palīgs Jurijs Ušakovs iepriekšējo sarunu aprakstīja kā tikai priekšdarba un tehniska rakstura, negaidot būtiskus rezultātus. Ukraina plāno sarunu komandu līmenī novembra pirmajā pusē, savukārt ASV apgalvo, ka sarunas jau ir tuvu.
-
Oleksī pārtraukts uguns apturēšanās lai nogādātu palīdzību un sagatavotu civiliedzīvotāju evakuāciju
Ukraina un Krievija panāca vietēju uguns apturēšanos apokupētajā Oleksi Khersonas apgabalā, lai nogādātu humānistisko palīdzību un sagatavotu civiliedzīvotāju evakuāciju pa drošu koridoru. Līgums paredz trīs posmus: uguns apturēšanās, humānistisko kravu nogādāšana un iedzīvotāju brīva pārvietošanās. Graujumu notīrīšanā un organizēšanā iesaistīta arī ASV First Lady Melānija Trampa.
-
Ukraina, ASV un Krievija plāno trīspušu sarunas Abu Dabī novembra sākumā
Ukraina, ASV un Krievija plāno novembra pirmajā pusē A bu-Dabī, Apvienotajos Emirātos, rīkot trīspušu sarunu komandu līmenī. Precīzs datums vēl nav noteikts. Sarunu tēma būtu drošības mehānisms pēc militārā konflikta beigām, savukārt ASV gatavo jaunu priekšlikumu un iespējotā Eiropas dalība joproj nav apstiprināta.
-
Ukraina un Krievija panāca vietēju ugunsmieru Okšķos humānoīs misijai
Ukraina un Krievija vienojušies par vietēju ugunsmieru un humānoīs misiju Krievijas okупова pilsētā Oļeški (Oleshky), lai piegādātu palīdzību un atvērtu drošu koridoru civiliedzīvotāju evakuācijai. Pilsētā joprojām dzīvo aptuveni 2 000 cilvēku, tostarp gandrīz 50 bērni, un tur trūkst pārtikas, ūdens, zāļu, elektrības un gāzes.
-
Vitkofs satiekas ar Putinu; gatavība atjaunot trīspusējās sarunas novembra vidū
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs 21. oktobrī ieradās Sanktpēterburgā, kur trīs stundas ilgušā tikšanās reizē ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pārrunāja kara Ukrainā izbeigšanu. Sarunas seko 20. oktobra Oslo tikšanās reizei, kurā Vitkofs un ASV padomnieks Džared Kušners tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Norvēģijas premjerministru Jonu Gāru Stēru un Somijas prezidentu Aleksandru Stubu. Pēc tikšanās Putinu pēc Kremļa palīga Jurija Ušakova teiktā paziņoja, ka Maskava „pamatā ir gatava” atjaunot trīspusējās ASV–Krievijas–Ukrainas sarunas novembra otrajā dekādē. Vitkofs aicināja Putinu uzskatīt šo iespēju un nodeva dokumentus ar piedāvājumiem, bet uzņēma arī Putina izteikumu – nolīdzinājumu nosaucot viņu par „humānistu” – kas izpelnījās asu republikāņu kritiku Vašingtonā.
-
Oslo sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā: Vitkofs nodos Krievijai drošības garantiju dokumentu
20. oktobrī Oslo notika sarunas par Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā, ko vadīja Norvēģijas premjerministrs Jons Gārs Stēre un kurās piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs klātienē un prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners attālināti (slimības dēļ), kā arī Somijas prezidents Aleksanders Stubbs un E4 grupas, ES un NATO pārstāvji. Pēc tikšanās Vitkofs devās uz Krieviju tikties ar Vladimiru Putinu un nodot Oslo apspriestos priekšlikumus, tostarp dokumentu ar drošības garantiju variantiem Ukrainai.
-
Putins piedāvā Trampa-Sji trīspusēju tikšanos par kara izbeigšanu Ukrainā bez Kijevas līdzdalības
Vladimirs Putins 9. oktobra telefonsarunā ar Donaldu Trampu izvirzījis priekšlikumu par trīspusēju ASV-Krievijas-Ķīnas līderu tikšanos novembrī, Šeņdžeņā, APEC samita ietvaros, lai apspriestu kara izbeigšanu Ukrainā noteikumos, kas izdevīgi Maskavai. Formatā nav paredzēta Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska piedalīšanās. Tramps vēl nav devis galīgu piekrišanu, bet, pēc ASV amatpersonas teiktā, varētu būt atsaucīgs. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sybiha nosodījis iniciatīvu, nosaucot Putinu par kara noziedznieku un uzsvēris, ka šāds formāts tikai veicinātu kara turpināšanu.
-
Zelenskis: Krievija pēc Trampa «energo pamiera» pieteikuma 76 reizes uzbrukusi Ukrainas enerģētikai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 18. oktobrī paziņoja, ka kopš ASV prezidenta Donalda Trampa 11. oktobra «energo pamiera» pieteikuma Krievija 76 reizes mērķtiecīgi uzbrukusi Ukrainas enerģētikas un naftas un gāzes infrastruktūrai. Naktī uz 17. oktobri Krievijas spēki trāpīja apakšstacijām Vinnicas, Žitomiras, Hmeļnickas un Odesas apgabalos, atstājot bez elektrības desmitiem tūkstošu ģimeņu; uzbrukumos dzīvojamajām mājām gāja bojā divi cilvēki, ievainoti 12, tostarp divi bērni. Maskava nav apstiprinājusi Trampa pamiera pieteikumu.
-
ASV piedāvā Eiropai atsaldēt Krievijas aktīvus un nodot Vašingtonas kontrolē; Eiropa noraida
ASV izvirzīja Eiropas valstīm priekšlikumu daļēji atsaldēt aptuveni 260 miljardu eiro vērtos Krievijas Centrālās bankas aktīvus un nodot tos finanšu struktūrā, kas būtu Trampa administrācijas kontrolē, lai atjaunotu miera sarunas ar Krieviju. Priekšlikumu, ko iesniedza īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, Eiropas delegāti noraidīja, norādot, ka pretošoties gan aktīvu kontroles atdošanai, gan jebkādas to daļas atgriešanai Maskavā. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka aktīviem jāpaliek iesaldētiem Eiropā un ka par to likteni jālemj eiropiešiem pašiem.
-
SpaceX vienpusēji ierobežojis Starshield termināļu ātrumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem
Naktī no 13. uz 14. oktobri SpaceX bez iepriekšēja brīdinājuma ieviesa ātruma ierobežojumu Starshield (Starlink militārā pakotne) termināļiem Ukrainas Aizsardzības spēku vajadzībām, kas pārsniedz 160 km/h. Ierobežojums traucēja vairākas militārās misijas, tostarp bezpilota lidaparātu un vidējā darbības rādiusa triecienu operācijas. To pirmais publiski paziņoja brīvprātīgais Serhijs Sternenko, vēlāk to apstiprināja prezidenta padomnieks Serhijs Beskrestnovs (Flash). Ukrainas Aizsardzības ministrija sazinās ar ASV, SpaceX un NATO partneriem. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis sociālajā tīklēk X vērsās pie Īlona Maska, apsūdzot viņu produktu izmantošanā politiskiem mērķiem.
-
Krievija naktī uz 14. oktobri ar 39 ballistiskajām raķetēm un 128 droniem sagrāva Kijivas enerģētiku; 600 000 cilvēku bez elektrības
Krievijas armija naktī no 13. uz 14. oktobri raidīja masveida kombinēto uzbrukumu Ukrainai, izmantojot 39 dažādu tipu ballistiskās raķetes (Iskander-M/KN-23/S-400/Cirkon/Oniks) un 128 trieciendronus. Galvenie mērķi bija Kijiva, Kijivas apgabals un Harkiva. Trieciens trāpīja TEC-4 un dzīvojamai ēkai Kijivas Desņanskas rajonā; gāja bojā trīs cilvēki, tostarp trīs sievietes, un vairāk nekā 20 tika ievainoti. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis ziņoja, ka bez elektrības palika vismaz 600 000 cilvēku, bet uzbrukums notika dienas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātā "enerģētikas pamiera".
-
Floridas sanāksmē ASV un Eiropa strādā pie četrpunktu miera plāna; Tramps noslēdz atsevišķu vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielu
9. oktobrī Floridā sešas stundas ilga ASV sūtņa Stīva Vitkofa un Džereda Kušnera tikšanās ar Ukrainas delegāciju un Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, ES un NATO pārstāvjiem. Vienlaikus Tramps paziņoja par vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm, ko Ukraina un Eiropa nosodīja. ASV un Eiropa virzās uz četrpunktu miera plānu, kas ietver Ukrainas atjaunošanas finansēšanu, drošības garantijas, ekonomisko integrāciju un pamieru pa pašreizējo frontes līniju.
-
Kremlis atbalsta Trampa aicinājumu nomainīt Zelenski, Eiropa izsaka atbalstu Ukrainas prezidentam
Kremlis atbalstīja ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumu, ka Ukrainai vajadzīgs jauns prezidents, norādot, ka Volodimirs Zelenskis neizrāda politisko gribu pieņemt lēmumus kara izbeigšanai. Tramps 10. oktobrī aicināja mainīt Ukrainas vadību un saistīja Zelenski ar augstām dīzeļdegvielas cenām ASV pēc Vašingtonas un Maskavas vienošanās par Krievijas degvielas piegādēm. 11. oktobrī Zelenskis piedāvāja rīkot vēlēšanas, ja Krievija piekritīs 60 dienu pamieram. Eiropas un britu līderi pauda atbalstu Zelenskyim, bet ES galvenā diplomāte Kaja Kallasa 12. oktobrī paziņoja, ka vēlēšanas kara laikā nav iespējamas un starptautiskajam spiedienam jābūt vērstam uz Krieviju.