Krievija gatava atsākt trīspusējās sarunas ar UkRAINu un ASV pēc 4. novembra
Krievija ir gatava atsākt trīspusējās sarunas ar UkRAINu un ASV pēc 4. novembra, tomēr pirmo sanāksmi pēc pauzes raksturo kā pagaidu un tehnisku. Nākamā sarunu vieta varētu būt Abū Dhabi vai Šveice, savukārt Eiropas līdzdalība joprojām ir strīdīgs jautājums.
Galvenais
- Krievija paziņojusi, ka trīspusējās sarunas ar UkRAINu un ASV var atsākties pēc 4. novembra.
- Pirmā sanāksme pēc pauzes būs pagaidu, „priekšmērīga” un tehniska, bez sagaidāmām ievērojamām rezultātiem.
- Nākamais sarunu posms var notikt Abū Dabī vai Šveicē.
- Ukrainas президент Володимир Зеленський 23. oktobrī paziņoja, ka komandu līmeņa trīspusējo sanāksmi plāno pirmajā novembra pusē.
- Pēdējais trīspusējo sarunu posms notika Ženevā 2026. gada 17.–18. februārī.
- 21. oktobrī speciālaisZvērs Džeimss Trampa pārstāvis Stīvs Vitkofs Sanktpēterburgā nodeva Vladimiram Putīnam piedalīties trimspušu sarunās.
- Tika sagatavots arī plāns par Krievijas, Ķīnas un ASV trīspusējo samitu Ķīnā 18.–19. novembrī.
Kāpēc tas ir svarīgi
Trīspusējo sarunu atsākšana pēc ilgas pauzes varētu atvērt tiešu dialogu par kara beigšanu Ukrainā. Taču Krievijas raksturojums par pirmo sanāksmi kā tehnisku un bez nozīmīgiem rezultātiem norāda, ka pats atsākšanas fakts nenozīmēsnoteiktu izrāvi. Eiropas iesaiņojums un iespējamās sarunu vietas var ietekmēt to, kā tiek pārstāvētas Ukrainas drošības intereses, savukārt Kijeva norādītie apstākļi noteiks tās pozīciju nākamajās sarunās.
Kas notika
Krievijas pārstāvis Jurijs Ušakovs paziņoja, ka Maskava ir gatava atsākt trīspusējās sarunas ar Ukraina un ASV pēc 4. novembra. Viņš sacīja, ka pirmā sanāksme pēc pauzes būs pagaidu, „priekšmērīga” un tehniska, un no tās nav paredzēti svarīgi rezultāti. Kā iespējamās vietas tika minēti Abū Dhabi un Šveice. Krievijas delegācija jau iepriekšējās sarunās apliecināja gatavību piedalīties, tomēr piedalība vien neuzliek jaunu svarīgu punktu kopumā.
21. oktobrī Sanktpēterburgā Volodimirs Putins izteica gatavību atsākt trīspusējās sanāksmes. Viņš tikās ar Trampa speciālo pārstāvi Stīvu Vitkofu, kurš nodeva viņam miera izrakstīšanas piedalījumus, kas sagatavoti pēc konsultācijām ar Ukrainas un Eiropas līderiem Oslo. Ušakovs tomēr sacīja, ka Maskavai šie piedalījumi šķita maz noderīgi.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis 23. oktobrī paziņoja, ka komandu līmeņa trīspusējo sanāksmi plāno pirmajā novembra pusē, un atklāja, ka Kijeva ir gatava tajā piedalīties jebkurā laikā. Viņš arī закликал piesaistīt Eiropu, norādot, ka karš skar visas kontinenta valstu drošību.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas ziņojumi uzsver Kijevas sagatavošanos trīspusējām sarunām un iespēju tās notikt pirmajā novembra pusē. Vienlaikus tiek izvirzīti svarīgi nosacījumi: samazināt kaujas esošajā kontaktlīnijā, добровільно не залишати додаткові території та не визнавати тимчасово окуповані території російськими. Zeļenskis arī послідовно наголошує на участі Європи у переговорах, бо війна впливає на безпеку всіх країн континенту.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskajā skatījumā galvenā uzmanība tiek vērsta uz novembra perspektīvu un iespējamo sarunu atsākšanos, kā arī uz Abū Dhabi un Šveices kā iespējamiem maršrutiem. Ziņojumi vienlaikus koncentrējas uz Krievijas zemo līdzdzīvošanas sagaidām pirmajā sanāksmē un plašāku diplomātisko sagatavošanos, tostarp Krievijas, Ķīnas un ASV trīspusējā samita organizēšanu Ķīnā 18.–19. novembrī.
Kur atspoguļojums atšķiras
Par nākamā posma laiku ziņojumi nedaudz atšķiras: Krievijas pārstāvji 4. novembri norādīja kā nākamo termiņu, savukārt Ukraina paziņoja par komandu līmeņa sanāksmi novembra pirmajā pusē. Arī Eiropas līdzdalības loma tiek interpretēta atšķirīgi: Krievijas представники наголошують на її потенційно вирішальному значенні, тоді як українське висвітлення переважно підкреслює послідовну вимогу Києва долучити Європу до переговорів.
Konteksts
Останній trīspusējo sarunu posms notika Ženevā 2026. gada 17.–18. februārī, pēc agrākām sanāksmēm Abū Dabī 23.–24. janvārī un 4.–5. februārī. Plānoto turpinājumu atlika pēc tam, kad sākās Izraēļas un ASV militārās darbības pret Irānu. Krievija 4. novembri, kas ir Krievijas Tautas vienotības diena, noteica kā nākamo termiņu sarunu atsākšanai. paralēl tika ziņots par Krievijas, Ķīnas un ASV trīspusējā samita sagatavošanām Ķīnā 18.–19. novembrī.