Zelenskis piekrīt tikties ar Putinu G20 samitā Maiami; Kremlis to noraida
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 12. septembrī intervijā Vācijas raidsabiedrībai DW paziņoja, ka ir gatavs ierasties uz G20 līderu samitu Maiami decembrī un tur tikties ar Vladimiru Putinu, ja Krievijas prezidents arī piedalīsies. Kremlis šo piedāvājumu noraidīja: preses sekretārs Dmitrijs Peskovas pavēstīja, ka Putina un Zelenska tikšanās uz G20 Malmi ir «neiespējama», un atkārtoja Krievijas aicinājumu Zelenskim doties uz Maskavu. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Maskavas uzaicinājumu nodēvēja par «milzīgu labas gribas žestu» un uzsvēra, ka Krievija nepārtrauks karadarbību iespējamu sarunu laikā.
Galvenais
- Zelenskis 12. septembrī intervijā DW teica, ka ir gatavs ierasties uz G20 samitu Maiami decembrī un tikties ar Putinu, ja tas arī piedalās.
- Peskovs nosauca Zelenska un Putina tikšanos G20 Malmi par «neiespējamu» un atkārtoja aicinājumu Zelenskim ierasties Maskavā.
- Lavrovs nosauca Maskavas uzaicinājumu Zelenskim par «milzīgu labas gribas žestu» un sacīja, ka Krievija nepārtrauks karadarbību iespējamo sarunu laikā.
- Peskovs 12. septembrī teica, ka lēmums par Putina dalību G20 samitā Maiami vēl nav pieņemts; Putina palīgs Jurijs Ušakovs teica, ka šis jautājums pat nav apspriests.
- G20 līderu samits plānots 2026. gada 14.–15. decembrī Maiami Floridas štatā, ASV, Trump National Doral kūrortā, vadībā ASV prezidentam Donaldam Trampam.
- Putinu pēdējo reizi G20 samitā klātienē redzēts 2019. gadā; kopš 2022. gada viņš nepiedalās personīgi arī Krievijas iebrukuma Ukrainā un ICC izdotā apcietināšanas orderļa dēļ.
- Zelenskis un Putins nav tikušies klātienē kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī.
Kāpēc tas ir svarīgi
Potenciāla Zelenska un Putina tikšanās būtu pirmais šāda līmeņa kontakts kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī un tāpēc ir ļoti nozīmīgs diplomātisks notikums. Kremļa noraidījums un Maskavas uzaicinājuma atkārtošana uzreiz izgaismo asimetriju starp pušu priekšlikumiem par tikšanās vietu, bet Lavrova paziņojums, ka Krievija nepārtrauks karu iespējamo sarunu laikā, būtiski maina pašas sarunu jēdziena nozīmi. G20 samits notiek ASV teritorijā Trampa vadībā, tādējādi Vašingtonai būtu tieša saimnieka loma jebkurā šādā kontaktā.
Kas notika
12. septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā DW paziņoja, ka ir gatavs doties uz G20 līderu samitu Maiami decembrī un tur tikties ar Vladimiru Putinu, ja Krievijas prezidents arī piedalīsies. Viņš uzsvēra, ka svarīgs ir tikai tikšanās rezultāts, nevis vārdi, un kā pirmo soli uz sarunām minēja pamieru enerģētikas un labības jomā. Tajā pašā dienā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā aģentūrai Interfax (pēc dažu avotu ziņām – uz žurnālistu jautājumiem BRICS samitā Ņūdelī) Maskavas uzaicinājumu Zelenskim nodēvēja par «milzīgu labas gribas žestu» un paziņoja, ka Krievija nepārtrauks karadarbību iespējamo sarunu laikā. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs uzsvēra, ka lēmums par Putina dalību G20 Maiami vēl nav pieņemts («mēs vēl nezinām, vai dosimies uz Maiami»), vienlaikus noraidot iespēju, ka Zelenskis un Putins varētu tikties Malmi, un atkārtojot uzaicinājumu Zelenskim ierasties Maskavā. Putina palīgs Jurijs Ušakovs piebilda, ka Putina iespējamā brauciena uz G20 jautājums pat nav ticis apspriests.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji viennozīmīgi izceļ Zelenska gatavību doties uz Maiami kā atvērtu diplomātisku žestu no Ukrainas puses. Vienlaikus uzsvērts Peskova noraidījums un Lavrova paziņojums par atteikumu pārtraukt karadarbību – abi tiek piedāvāti kā pierādījums tam, ka Maskava nav patiesi gatava sarunām. Rakstos izcelta arī Krievijas alternatīvā prasība – lai Zelenskis brauc uz Maskavu – un fakts, ka Ukraina jau atkārtoti rosinājusi tikšanos uz neitrālas teritorijas, tādējādi parādot vietņu piedāvājumu asimetriju. Tiek iekļauti arī Zelenska citētie vērtējumi, ka Putins gribot sagrābt visu Ukrainu un ka uzvarēt Krieviju kaujas laukā būtu saistīts ar nepieņemamiem cilvēku zaudējumiem.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskie mediji – DW, Der Spiegel un angļu valodas aģentūras ziņas – līdzsvaroti atspoguļo Zelenska interviju, Lavrova «labas gribas žesta» formulējumu un Peskova kategorisko Maiami noraidījumu, kopumā to raksturojot kā strupceļu starp diviem nesavienojamiem tikšanās vietas piedāvājumiem. Kā fons izmantota G20 loģistika – Maiami, 14.–15. decembris, Trampa vadība, Putina prombūtne kopš 2019. gada un ICC orderlis – kas izskaidro, kāpēc vietas izvēlei ir tiesiska un politiska nozīme Krievijai. ASV pozīcija tiek rādīta kā ieinteresēta starpniece, nevis tieša puse Zelenska–Putina apmaiņā, atsaucoties uz Trampa 2. septembra izteikumiem, ka viņš vēl nav izlēmis, vai aicināt Putinu uz G20, un ka Putins ar viņu jaunu tikšanos gribētu tikai tad, «kad tiks noslēgts miera līgums».
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti pauž atšķirīgu nostāju par to, vai Zelenska–Putina tikšanās uz G20 Malmi vispār ir iedomājama. Zelenskis publiski piedāvājis uz turieni braukt, bet Peskovs dažādām aģentūrām (tostarp AFP) to nosaucis par «neiespējamu», vienlaikus atkārtojot uzaicinājumu doties uz Maskavu. Atsevišķa domstarpība skar Lavrova izteikumu vietu: lielākā daļa avotu norāda uz Interfax 12. septembrī, bet viens ukraiņu valodas raksts izteikumus piedēvē žurnālistu jautājumiem BRICS samitā Ņūdelī. Treškārt, nav skaidrības, vai Krievija vispār piedalīsies G20 līderu samitā: Peskovs 12. septembrī teica, ka «mēs vēl nezinām, vai brauksim uz Maiami», bet Ušakovs piebilda, ka jautājums pat nav apspriests; citi ziņojumi tomēr norāda, ka Putins ir gaidāmo viesu sarakstā.
Konteksts
G20 līderu samits plānots 2026. gada 14.–15. decembrī Maiami Floridas štatā, ASV, Trump National Doral Maiami golfa kūrortā, ko vadīs ASV prezidents Donalds Tramps. Putins nav personīgi piedalījies G20 samitos kopš 2019. gada – sākotnēji pandēmijas dēļ, bet kopš 2022. gada arī Krievijas iebrukuma Ukrainā un Starptautiskās Krimināltiesas izdotā apcietināšanas orderļa dēļ. 5.–6. septembrī ASV īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners apmeklēja Maskavu un pēc tam Kijevu, lai runātu par kara izbeigšanu; Zelenskis pēc tam sacīja, ka viņi piedāvājuši «ļoti labas, vērtīgas idejas». Zelenskis paudis, ka negaida trīspusēju sarunu atsākšanu pirms Krievijas parlamenta «vēlēšanām» 20. septembrī, kā iespējamās trīspusējo tikšanos vietas minot AAE, Šveici vai Turciju.