Zelenskis un Tramps tikās Ņujorkā: Ukraina gatava ierobežotiem pamieriem, Krievija noraida
22. septembrī Ņujorkā, ANO Ģenerālās asamblejas 81. sesijas laikā, prezidents Volodimirs Zelenskis tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai apspriestu iespējamos deeskalācijas ceļus Krievijas–Ukrainas karā. Ukraina paziņoja, ka ir gatava jebkuram ierobežota pamiera formātam enerģētikas, graudu un jūras jomā, ar nosacījumu, ka Krievija rīkojas reciproci. Tomēr Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs noraidīja enerģētikas pamiera priekšlikumu, un ISW analīze secināja, ka Maskava turpinas pie maksimālistiskām prasībām. Trīspusējā tikšanās tika atlikta uz G20 samitu Maiami 14.–15. decembrī, uz kuru oficiāli uzaicināts arī Vladimirs Putins.
Galvenais
- Zelenskis un Tramps tikās Ņujorkā 22. septembrī ANO Ģenerālās asamblejas laikā; Zelenskis raksturoja tikšanos kā «pozitīvu» un «produktīvu»
- Ukraina paziņoja par gatavību triju veidu ierobežotam pamieram ar Krieviju — enerģētikas, graudu un jūras — ar nosacījumu par savstarpējumu
- ISW 23. septembrī novērtēja, ka Krievija faktiski noraidīja ASV–Ukrainas enerģētikas pamiera priekšlikumu; Peskovs uz jautājumu par Rietumu paziņojumiem atbildēja «absolūti»
- ASV valsts sekretārs Marko Rubio pēc tikšanās ar Lavrovu 23. septembrī paziņoja, ka abas puses izrādījušas interesi par ierobežotu pamieru graudu un enerģētikas jomā
- Rubio pavēstīja, ka ASV oficiāli uzaicinājušas Putinu uz G20 samitu Maiami 14.–15. decembrī; Peskovs 24. septembrī sacīja, ka Krievija pateicas par uzaicinājumu un lems caur diplomātiskiem kanāliem
- Zelenskis paziņoja, ka tā dēvētie «Ančoridžas pamatsaprašanās» («3+2» formāts) vairs nav sarunu procesa sastāvdaļa; Rubio nosauca tās par nepieņemamām
- ASV īpašie sūtņi Stīvs Vitkovs un Džareds Kušners ņem pāris nedēļu pārtraukumu, lai turpinātu sarunas ar Krieviju un partneriem
Kāpēc tas ir svarīgi
Ņujorkas tikšanās bija augstākā līmeņa ASV–Ukrainas kontakts ANO Ģenerālās asamblejas nedēļā, kas veido kara izbeigšanas diplomātijas trajektoriju. Ukraina publiski apņēmās pie ierobežotiem, savstarpējiem pamieriem enerģētikas, graudu un jūras jomā, sašaurinot pieņemamo izlīguma formātu loku. Krievijas paziņojumi un ISW analīze secināja, ka Maskava faktiski noraidīja enerģētikas pamiera priekšlikumu, signalizējot par nemainīgām maksimālistiskām prasībām. Putins tika formāli uzaicināts uz G20 samitu Maiami 14.–15. decembrī; Ukrainas un Eiropas reakcijas uz šo uzaicinājumu atklāj domstarpības par Krievijas dalības leģitimizēšanu, kamēr turpinās karš. «Ančoridžas gars», kas paredzētu Krievijas suverenitātes atzīšanu pār Krimu un okupētajiem apgabaliem, ir publiski izņemts no sarunu procesa gan Ukrainas, gan Rubio nostājā.
Kas notika
22. septembrī Ņujorkā, 81. ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai apspriestu iespējamos deeskalācijas ceļus. Zelenskis raksturoja tikšanos kā «pozitīvu» un «produktīvu». ASV delegācijā bija valsts sekretārs Marko Rubio, finanšu ministrs Skots Besants, īpašais sūtnis Stīvs Vitkovs un Džareds Kušners; Ukrainas pusē — Kirilo Budanovs, Rustems Umerovs, Andrijs Sibiha, Deivids Arakhamia un Pavlo Palisa.
Ukraina paziņoja par gatavību triju veidu ierobežotiem pamieriem ar Krieviju — enerģētikas, graudu un jūras jomā — ar stingru nosacījumu par savstarpējumu. Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir gatava pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, ja Krievija pārtrauks uzbrukumus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, pārtikas eksportam un enerģētikas sektoram. Pēc tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu 23. septembrī Rubio paziņoja, ka abas puses izrādījušas interesi par ierobežotu pamieru graudu un enerģētikas jomā.
Tomēr Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs uz jautājumu, vai Rietumu paziņojumi par enerģētikas pamieru ir tikai retorika, atbildēja «absolūti», faktiski noraidot priekšlikumu. 23. septembrī ANO Drošības padomes sēdē Lavrovs paziņoja, ka Krievija nepārtrauks savu tā saukto «SVO» sarunu vajadzībām «nevienā formātā». Putins atkārtoti apliecināja, ka Krievijas spēki spējot sasniegt visus Maskavas mērķus — Ukrainas kapitulāciju — kaujas laukā. ISW 23. septembrī novērtēja, ka Kremlis turpina atteikties koriģēt savas sarunu pozīcijas un ir apņēmības turpināt karu.
Zelenskis izteica cerību, ka trīspusēja tikšanās ar «reālu rezultātu» varētu notikt G20 samitā Maiami 14.–15. decembrī, un paziņoja, ka Ukraina šādu formātu atbalstītu. Rubio oficiāli paziņoja, ka ASV uzaicinājušas Putinu uz šo samitu. Peskovs 24. septembrī sacīja, ka Krievija ir pateicīga par uzaicinājumu un lems caur diplomātiskiem kanāliem. Vienlaikus Zelenskis paziņoja, ka tā dēvētais «Ančoridžas gars» — «3+2» formāts, kas ietvertu Krievijas suverenitātes atzīšanu pār Krimu, Doņecku, Luhansku un okupētajām Hersonas un Zaporižjas daļām — vairs nav sarunu procesa sastāvdaļa; Rubio šo formātu nodēvēja par nepieņemamu.
Pēc tikšanās ar Trampu Zelenskis paziņoja, ka Tramps bijis «pozitīvi noskaņots» piešķirt Ukrainai licences Patriot sistēmu ražošanai, tomēr konkrēta atbilde par raķešu piegādēm vēl nav saņemta. Zelenskis arī paziņoja, ka ja Krievija atteiksies no jebkāda sarunu formāta, Ukraina lūgs Trampu izmantot jaunu sankciju likumprojektu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas oficiālā nostāja, ko formulēja prezidents Zelenskis, konsekventi uzsvēra Ukrainas gatavību ierobežotiem, savstarpējiem pamieriem enerģētikas, graudu un jūras jomā, vienlaikus Krieviju rādījot kā negatīvu pusi, kas nav gatava kompromisiem. Zelenskis paziņoja, ka «Ančoridžas gars» ir izņemts no sarunām, piešķirot galveno nopelnu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Viņš uzsvēra, ka Ukraina nepiekāpsies teritorijas, neatkarības un brīvības zaudēšanai, kā to nedarīja pilna mēroga kara pirmajā dienā. Zelenskis pauda skepticismu par Putina patiesajiem nodomiem, pretstatot ASV sūtņu Vitkova un Kušnera optimismu savām šaubām. Diplomatiskais komentētājs Jeļisejevs norādīja, ka Trampa iesaisti veicina gaidāmās ASV starpvēlēšanas un ka konkrēts saturs no Ņujorkas tikšanās bija ierobežots.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Piegādātais avotu kopums sastāv tikai no ukraiņu valodā rakstītiem Ukrainas medijiem; īpašu starptautisko avotu rakstu nav, tāpēc salīdzinājums ar starptautisko skatījumu nav iespējams.
Kur atspoguļojums atšķiras
Vairāki būtiski jautājumi avotos tiek atspoguļoti pretrunīgi. Pirmkārt, vai 24. septembrī Ņujorkā notika trīspusēja Ukraina–ASV–Krievija tikšanās par enerģētikas pamieru: ZN.UA ziņoja par plānotu tikšanos ar nosauktiem dalībniekiem (Budanovs, Umerovs, Kušners, Vitkovs, Dmitrijevs), bet Ukrainas prezidenta administrācija paziņoja, ka Ukrainas delegācija jau atgriežas mājās un ka medijiem «nav avotu delegācijā». Otrkārt, vai puses bija vienojušās par enerģētikas pamieru: Tramps 14. septembrī paziņoja, ka Ukraina un Krievija esot vienojušās neuzbrukt viena otras enerģētikas objektiem, bet Zelenskis un citi ziņojumi norāda, ka Ukrainas apņemšanās ir nosacīta un saistīta ar savstarpējumu un pārbaudi. Treškārt, vai Krievija patiešām izrādīja interesi par ierobežotu pamieru: Rubio 23. septembrī apgalvoja, ka abas puses izrādījušas interesi, bet Peskova atbilde un ISW analīze secināja, ka Krievija faktiski noraidīja enerģētikas pamiera priekšlikumu. Ceturtkārt, Putina dalība G20 samitā Maiami ir neskaidra: Rubio paziņoja, ka uzaicinājums nosūtīts un tika pausta cerība, ka Putins to pieņems; Peskovs sacīja, ka Krievija pateicas un lems diplomātiskos kanālos; Bloomberg ziņoja, ka Putins, iespējams, izlaidīs Maiami samitu un dosies uz APEC forumu Ķīnā; atsevišķs ziņojums vēstīja, ka Putins noraidījis Zelenska piedāvājumu sarunām G20 laikā.
Konteksts
ANO Ģenerālā asambleja notika Ņujorkā 22.–23. septembrī, 2026. gadā, kalpojot par fonu Trampa–Zelenska un Rubio–Lavrova tikšanās reizēm. Agrākās ASV starpniecībā notikušās trīspusējās sarunas starp Ukrainu, Krieviju un ASV notika Abū Dabī 2026. gada sākumā, pēdējā trīspusējā delegāciju līmeņa tikšanās notika februārī pirms kara ar Irānu. «Ančoridžas pamatsaprašanās» jeb «3+2» formāts attiecas uz priekšlikumiem, kas tika apspriesti Trampa–Putina samitā Ančoridžā 2025. gada augustā un paredzētu Krievijas suverenitātes atzīšanu pār Krimu, Doņecku, Luhansku un Hersonas un Zaporižjas daļām.