Rubio: ceļvedis Krievijas–Ukrainas sarunu atsākšanai var tikt izstrādāts dažu nedēļu laikā
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners 5. septembrī apmeklēja Maskavu, kur tikās ar Vladimiru Putinu, un 6. septembrī – Kijevu, kur tikās ar prezidentu Volodimiru Zelenski. Pēc vizītēm un 8. septembra Trampa–Putina tālruņa sarunas ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka dažu nākamo nedēļu laikā ir iespējams izstrādāt rīcības plānu jeb ceļvedi trīspusēju sarunu atsākšanai. Tramps sacīja, ka Putins "vēlas noslēgt vienošanos". Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs savukārt paziņoja, ka konkrētu plānu pašlaik nav, lai gan pastāv "vispārēja politiskā griba" sarunas atjaunot.
Galvenais
- ASV īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners 5. septembrī tikās ar Putinu Maskavā, bet 6. septembrī – ar Zelenski Kijevā; tas bija viņu pirmais apmeklējums Ukrainā.
- 8. septembrī notika Trampa un Putina tālruņa saruna, kas, pēc Kremļa ziņotā, ilga gandrīz stundu; Baltais nams savu kopsavilkumu publiskoja.
- ASV valsts sekretārs Marko Rubio 8. septembrī paziņoja, ka nākamo nedēļu laikā ir iespējams izstrādāt ceļvedi sarunu atsākšanai un risinājumam, kas būtu pieņemams abām pusēm.
- Tramps sacīja, ka Putins "vēlas noslēgt vienošanos" par kara izbeigšanu Ukrainā, un ka arī Zelensa vēlme to darīt būtu "ļoti labi".
- Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 9. septembrī paziņoja, ka konkrētu plānu vai ceļvežu pašlaik nav, bet Krievija ir gatava atjaunot trīspusējo formātu; konkrēti datumi nav nosaukti.
- Zelenskis pēc tikšanās ar ASV sūtņiem paziņoja, ka saņēmis vēsti, ka "krievi ir gatavi sarunām", un apliecināja Ukrainas gatavību atgriezties pie trīspusējām sarunām.
- Saskaņā ar ES un ASV amatpersonu vērtējumu, ko citēja Bloomberg, sabiedrotie faktiski samierinājušies, ka karš turpināsies arī nākamgad, un Putins turpina prasīt kontroli pār visu Doneckas apgabalu kā jebkuras pamieru vienošanās sastāvdaļu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis ir pirmais ASV sūtņu brauciens, kurā apvienoti apmeklējumi gan Maskavā, gan Kijevā, kas liecina par atjauninātu ASV vadītu centienu izbeigt karu. Rubio paziņojums, ka ceļvedis varētu tikt izstrādāts dažu nedēļu laikā, paver iespēju pirmajam reālajam sarunu ietvaram kopš to iestrēgšanas. Trampa raksturojums, ka Putins "vēlas vienošanos", un Kremļa pozitīvais vērtējums par gandrīz stundu ilgo sarunu rada iespaidu par iespējamu diplomātisko dinamiku – tomēr Eiropas amatpersonu, ko citēja Bloomberg, vērtējumi liecina, ka Putins nav mīkstinājis savas prasības. Ukraina un tās Eiropas partneri jau vienojās gatavot nosacījumus turpmākām sarunām, paplašinot formātu ārpus sākotnējā divpusējā ceļa. Vienlaikus sabiedroto aplēses par gatavību pieņemt kara turpināšanos arī nākamgad un Putina plāni par ziemas spiedienu uz Ukrainas enerģētikas infrastruktūru norāda uz satraucošu perspektīvu frontē.
Kas notika
5. septembrī ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners ieradās Maskavā, kur tikās ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu. Nākamajā dienā, 6. septembrī, viņi ieradās Kijevā – pirmo reizi kopš kara sākuma –, kur notika trīs sarunu kārtas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas Savienības pārstāvjiem no Francijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes (E3). Kijevā tika apspriesta pretgaisa aizsardzība, ziemas atbalsta pakete un turpmākās diplomātiskās tikšanās. 8. septembrī Tramps pēc sūtņu atgriešanās piezvanīja Putinam; pēc Kremļa palīga Jurija Ušakova teiktā, saruna ilgusi gandrīz stundu un Putins to vērtējis pozitīvi, bet Baltais nams savu kopsavilkumu publiskoja. Tā paša dienas vakarā Rubio, atrodoties Kolumbijā, paziņoja, ka nākamo nedēļu laikā ir iespējams izstrādāt ceļvedi sarunu atsākšanai. Tramps žurnālistiem teica, ka Putins "vēlas noslēgt vienošanos" un ka abu līderu galvenais šķērslis ir tas, ka viņi "ienīst viens otru" un abi esot noguruši no kara. 9. septembrī Peskovs atzina, ka konkrētu plānu vēl nav, bet Krievija ir gatava atgriezties pie trīspusējām sarunām. Tika panākta arī provizoriska vienošanās par Zelenska un Trampa personisku tikšanos septembra otrajā pusē. Daļa no sarunām skāra iespējamus atbruņošanās soļus, tostarp Ukrainas un Krievijas vienošanos līdz 7. septembrim netriekt viens otra galvaspilsētas.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji plaši atspoguļo Rubio paziņojumu par ceļveža iespējamību un Zelenska ietvaru par braucienu kā iespēju "atbloķēt" diplomātisko procesu, uzsverot, ka sūtņi nākuši klajā ar "vairākām" jaunām idejām. Ukrainas portāli izceļ Zelenska gatavību atgriezties trīspusējā formātā un viņa ierosinātos iespējamos pasākumus – ANO Ģenerālo Asambleju Ņujorkā kā vietu turpmākām ASV–Ukrainas sarunām un nākamo trīspusējo tikšanos AAE, Šveicē vai Turcijā. Tāpat uzmanība pievērsta E3 (Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes) klātbūtnei Kijevas sarunās, ko komentētāji, tostarp somu EP deputāts Pekka Toveri, vērtē kā Eiropas spiediena uz Vašingtonu rezultātu, nevis brīvprātīgu ASV iniciatīvu. Ukrainas avoti uzsver, ka ASV sūtņu vizīte Kijevā bija pirmā, pretstatā Vitkofa iepriekšējiem atkārtotajiem braucieniem uz Maskavu, un ziņo par Krievijas neapmierinātību ar sūtņu ekskursiju pa Sofijas katedrāli. Ukrainas ziņu telpā izcelta arī Zelenska vēsts, ka "krievi ir gatavi sarunām", un Ukrainas vēstnieka Serhija Korsunska brīdinājums, ka Krievijas pozīcija nozīmē – Ukrainai būtu jāpārstāj pastāvēt.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Vienīgais franču valodas avots (Le Monde tiešraides emuārs) ziņojumu sāk ar Kremļa noliegumu par jebkādu ceļveža esamību, izvirzot Peskova "plānu nav" frāzi un uzsvērt plaisu starp ASV optimismu un Krievijas vēstījumu. Bloomberg ziņojumi, ko citē Ukrainas mediji, ietver Eiropas amatpersonu skepticismu: nekāda būtiska progresa, Putina nemainīgās maksimālistu prasības attiecībā uz Doneckas apgabalu, gaidāmā ziemas eskalācija pret Ukrainas enerģētikas tīklu un hibrīdoperācijas Eiropā. Trampa 8. septembra saruna ar Putinu tiek aplūkota, izceļot Kremļa kopsavilkumu (Ušakova vērtējums "pozitīvi") un Baltā nama kopsavilkuma trūkumu, kas rada jautājumus par faktisko sarunas saturu. Trampa paša komentāri – ka Putins "vēlas vienošanos", bet abi līderi "ienīst viens otru" – tiek pozicionēti kā galvenā ASV administrācijas līnija, blakus Rubio formulējumam "ne pārāk optimistiski, ne pesimistiski". ISW novērtējums, ka Putins, iespējams, izmantojis sarunu, lai virzītu sagrozītu priekšstatu par situāciju frontē, un ASV/Eiropas izlūkdienestu šaubas par Putina patiesumu starptautiskā žurnālistikā piešķir piesardzības toni visam diplomātiskajam mēģinājumam.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras vairākos būtiskos jautājumos. Pirmkārt, par to, vai Putins patiešām ir gatavs sarunām: Tramps paziņoja, ka Putins "vēlas noslēgt vienošanos", Zelenskis teica, ka no ASV sūtņiem saņēmis vēsti, ka "krievi ir gatavi sarunām", un Peskovs apstiprināja "vispārēju politisko gribu" atjaunot sarunas – tomēr Eiropas amatpersonas, ko citēja Bloomberg, apgalvo, ka Putins nav demonstrējis gatavību mīkstināt pozīciju un turpina uzstāt uz pilnīgu kontroli pār Doneckas apgabalu. Otrkārt, par to, vai Vitkofa un Kušnera brauciens devis progresu: Rubio to nodēvēja par "priekšmetisku" ar "jaunām idejām" un "vispārēju atvērtību", Vitkofs paziņoja par "nozīmīgu progresu", Zelenskis runāja par "vairākām" labām idejām – bet Eiropas amatpersonas, ko citēja Bloomberg, un Ukrainas prezidenta administrācijas avots, ko citēja Radio NV, norādīja, ka būtiska progresa nav un ka izrāviena neesot gaidīts. Treškārt, par ceļveža esamību: Rubio sacīja, ka rīcības plānu iespējams izstrādāt tuvākajās nedēļās, bet Peskovs apgalvoja, ka konkrētu plānu vai ceļvežu pašlaik nav. Ceturtkārt, par nopietnu sarunu atsākšanas termiņiem: Rubio un Zelenskis runāja par nedēļām, Tramps – par nogurumu no kara, bet Eiropas amatpersonas, ko citēja Bloomberg, uzskata, ka nopietnas sarunas maz ticamas pirms nākamā gada un ka tās būtiski nevirzīs miera līguma slēgšanu pat pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām. Visbeidzot, par iespējamo lielāku CIA lomu sarunās: FT avoti, ko citēja Kyiv Independent, ziņoja, ka CIA direktors Džons Ratklifs gatavojas uzņemties lielāku lomu, ko Trampa administrācija noliedza.
Konteksts
Vitkofs un Kušners 6. septembrī pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja Ukrainu, lai gan Vitkofs iepriekš bija vairākkārt ticies ar Putinu Maskavā. Tramps jau iepriekš bija noteicis nosacījumu savai divpusējai tikšanās ar Putinu – tai jānotiek tikai tad, kad ir panākta miera vienošanās. CIA direktors Džons Ratklifs, pēc ziņojumiem, augustā Maskavā ticies ar Krievijas izlūkdienestu pārstāvjiem, lai mudinātu izbeigt iebrukumu. Krievijas prasība pēc kontroles pār visu Doneckas apgabalu kā jebkuras pamieru vienošanās sastāvdaļu nav publiski atsaukta. Francijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes nacionālās drošības padomnieki (E3) piedalījās Kijevas sarunās; somu EP deputāts Pekka Toveri norādīja, ka viņu klātbūtne bija Eiropas spiediena uz Vašingtonu rezultāts, nevis ASV iniciatīva. Putina 8. septembra tālruņa saruna ar Trampu, pēc Kremļa palīga Jurija Ušakova teiktā, ilga gandrīz stundu; Baltais nams savu kopsavilkumu publiskoja. Sarunas laikā, pēc Peskova teiktā, tika apspriesti arī Krievijas–Ukrainas un Krievijas–ASV gūstekņu apmaiņas jautājumi.