Aleksanders Stubbs
Aleksandrs Stubs (Alexander Stubb) ir Somijas politiķis un diplomāts, Somijas prezidents kopš 2024. gada. Iepriekš viņš ieņēmis Somijas premjerministra amatu (2014–2015), kā arī bijis ārlietu ministrs un finanšu ministrs. Pirms tam Stubs pārstāvējis Somiju kā vēstnieks Eiropas Savienībā un NATO. Viņš ir Nacionālās koalīcijas partijas biedrs.
-
Šenženā notika pirmā trīspuseņā Trampa, Sī Dzjiņpina un Putina tikšanās
Šenženā, Ķīnā, notika pirmā vēsturē trīspuseņā ASV, Ķīnas un Krievijas līderu tikšanās Donalda Trampa, Sī Dzjiņpina un Volodimira Putina starpā. Sarunā tika skatīta Krievijas karš pret Ukrainu, kodolinu ierobežošana un Eiropas bažas par iespēju, ka līderi savienībā pārrunā jautājumus aiz slēgtām durvīm. Tramps apsolīja, ka nevienu līgumu par Ukrainu neuzakstīs bez Kiēvijas līdzdalības.
-
Tramps paziņo par ātru Zelenksa un Putina tikšanos; triju valstu sarunas plānotas Abū Dabijā
ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Volodimirs Zelenksis un Vladimirs Putins tiksies ļoti drīz, un sagaidīja ievērojamu progresu. Ukraina apтвердēja, že trilateralne sarunas ar ASV un Krieviju tiek gatavotas Abū Dabijā novembrī, taču precīzs datums vēl nav oficiāli apstiprināts.
-
Ukraina, ASV un Krievija plāno trīspušu sarunas Abu Dabī novembra sākumā
Ukraina, ASV un Krievija plāno novembra pirmajā pusē A bu-Dabī, Apvienotajos Emirātos, rīkot trīspušu sarunu komandu līmenī. Precīzs datums vēl nav noteikts. Sarunu tēma būtu drošības mehānisms pēc militārā konflikta beigām, savukārt ASV gatavo jaunu priekšlikumu un iespējotā Eiropas dalība joproj nav apstiprināta.
-
Krievija naktī uz 22. oktobri apšaudīja Kijevu ar 21 ballistisko raķeti trīs viļņos; bojāgājušais un ievainoti desmitiem cilvēku
Krievijas spēki naktī uz 22. oktobri uz Ukrainu raidīja masveidīgu kombinētu uzbrukumu ar raķetēm un 210 trieciendroniem, galvenokārt pret Kijevu. Trīs ballistisko triecienu viļņi ar 21 raķeti nodarīja postījumus vismaz sešos Kijevas rajonos, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot 22 cilvēkus, tostarp četrus bērnus. Tika bojāts Kijevas Dķiprai tilts (Pivdennyi), ietekmējot metro satiksmi, kā arī dzīvojamās mājas, slimnīcas ēka, klostera, tirdzniecības centri un cita civilā infrastruktūra. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis raksturoja triecienu kā „demonstratīvu” un notikušu tūlīt pēc jaunākā sarunu raunda.
-
Vitkofs satiekas ar Putinu; gatavība atjaunot trīspusējās sarunas novembra vidū
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs 21. oktobrī ieradās Sanktpēterburgā, kur trīs stundas ilgušā tikšanās reizē ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pārrunāja kara Ukrainā izbeigšanu. Sarunas seko 20. oktobra Oslo tikšanās reizei, kurā Vitkofs un ASV padomnieks Džared Kušners tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Norvēģijas premjerministru Jonu Gāru Stēru un Somijas prezidentu Aleksandru Stubu. Pēc tikšanās Putinu pēc Kremļa palīga Jurija Ušakova teiktā paziņoja, ka Maskava „pamatā ir gatava” atjaunot trīspusējās ASV–Krievijas–Ukrainas sarunas novembra otrajā dekādē. Vitkofs aicināja Putinu uzskatīt šo iespēju un nodeva dokumentus ar piedāvājumiem, bet uzņēma arī Putina izteikumu – nolīdzinājumu nosaucot viņu par „humānistu” – kas izpelnījās asu republikāņu kritiku Vašingtonā.
-
Mērs noraida Ukrainas kapitulāciju un apsola turpināt Vācijas atbalstu
Vācijas federālais kanclers Friedrichs Mērs 21. oktobrī Berlīnes Global Dialog forumā paziņoja, ka Ukrainas kapitulācija, tostarp beznosacījuma kapitulācija, nav pieļaujama, jo nozīmētu visu Ukrainas sabiedroto kapitulāciju. Viņš uzsvēra, ka Vācija atbalsta Ukrainu, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu karu, un ka Krievijas dezinformācija un hibrīdūdens uzbrukumi ir lielākais drauds Vācijas drošībai.
-
Zelenskis Nībelvāci pārrunā finansiālo atbalstu un ukraiņu bērnu atgriešanos
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Nībelvāci tikās ar Stortinga priekšsēdētāju Masudu Gharahani un visu Nībelvācijas partiju līderiem, lai pārrunātu finansiālo atbalstu Ukrainali un tās aizsardzības budžeta deficīta segšanu. Tikšanās laikā tika apspriests arī Krievijas izvieto ukraiņu bērnu atgriešanas jautājums.
-
Oslo sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā: Vitkofs nodos Krievijai drošības garantiju dokumentu
20. oktobrī Oslo notika sarunas par Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā, ko vadīja Norvēģijas premjerministrs Jons Gārs Stēre un kurās piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs klātienē un prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners attālināti (slimības dēļ), kā arī Somijas prezidents Aleksanders Stubbs un E4 grupas, ES un NATO pārstāvji. Pēc tikšanās Vitkofs devās uz Krieviju tikties ar Vladimiru Putinu un nodot Oslo apspriestos priekšlikumus, tostarp dokumentu ar drošības garantiju variantiem Ukrainai.
-
Zelenskis un Rubio vēlējušies par aizsardzību pret balesistiskajām raaketēm
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 20. oktobrī telefona sarunā ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio apsprieža balesistisko raiešu pārtvērējus, savlaicīgu brīdinājumu par Krievijas uzbrukumiem un Starlink un Starshield pakalpojumu atjaunošanu. Zelenskis šo sarunu raksturoja kā konstruktīvu un būtisku, un puses nolēma neilga laikā sazināties vēlreiz.
-
SpaceX vienpusēji ierobežojis Starshield termināļu ātrumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem
Naktī no 13. uz 14. oktobri SpaceX bez iepriekšēja brīdinājuma ieviesa ātruma ierobežojumu Starshield (Starlink militārā pakotne) termināļiem Ukrainas Aizsardzības spēku vajadzībām, kas pārsniedz 160 km/h. Ierobežojums traucēja vairākas militārās misijas, tostarp bezpilota lidaparātu un vidējā darbības rādiusa triecienu operācijas. To pirmais publiski paziņoja brīvprātīgais Serhijs Sternenko, vēlāk to apstiprināja prezidenta padomnieks Serhijs Beskrestnovs (Flash). Ukrainas Aizsardzības ministrija sazinās ar ASV, SpaceX un NATO partneriem. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis sociālajā tīklēk X vērsās pie Īlona Maska, apsūdzot viņu produktu izmantošanā politiskiem mērķiem.
-
Tramps izsludina «enerģētisko pamieru» Krievijai un Ukrainai, Kremlis to neapstiprina
11. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps savā Truth Social ziņojumā paziņoja, ka starp Krieviju un Ukrainu nekavējoties stājas spēkā «enerģētiskais pamiers», apgalvojot, ka abas puses tam piekritušas. Baltais nams vēlāk skaidroja, ka pamiers sākotnēji attiecas tikai uz naftas pārstrādes rūpnīcu (NPR) apšaudes pārtraukšanu («rūpnīca par rūpnīcu»). Kremlis to neapstiprināja, un dažas stundas pēc Trampa paziņojuma Krievijas spēki turpināja uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, tostarp TEC-5 Harkivā un objektiem Kijivā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzstājoties Varšavas Drošības forumā, sacīja, ka Trampa paziņojums viņam bija jaunums, ka Ukraina atbalsta patiesu pamieru, bet ka Krievijai ir jāpārtrauc triecieni pret Ukrainas elektrostacijām un tīkliem, nevis jāvienojas par naftas rūpnīcu apmaiņu, kas ir asimetriska.
-
Sikorski aicina NATO sagatavot atbildi uz iespējamiem nāvējošiem Krievijas hibrīduzbrukumiem Eiropā
Polijas ārlietu ministrs Radostavs Sikorskis intervijā Financial Times sacīja, ka NATO valstīm jāsagatavo izlēmīga atbilde uz iespējamiem nāvējošiem Krievijas hibrīduzbrukumiem Eiropā. Viņš aicināja Eiropas sabiedrotos slēgt Krievijas konsulātus, ierobežot Krievijas diplomātu kustību, ieviest biometrisko pasu prasību visiem Krievijas pilsoņiem, kas ieceļo ES, un samazināt Krievijas tūristu vīzu skaitu. Sikorskis uzsvēra, ka nav iepriekš saskaņotas definīcijas tam, kas uzskatāms par pārrobežu uzbrukumu, un ka NATO būs jālemj, kad Krievija būs pārkāpusi robežu.
-
Tramps un Putins vienojas par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm; Tramps aicina Ukrainu «izvēlēties jaunu prezidentu»
9. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par vienošanos ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu par 300 000 līdz 3 miljonu tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegādi ASV un pasaules tirgiem. Kremlis priekšlaicīgi atcēla jūlijā noteikto dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu, ASV Finanšu ministrija izdeva vispārējo licenci līdz 2027. gada 7. aprīlim. Tramps publiski uzbrūka Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, apsūdzot viņu kara nepārtraukšanā un aicinot ukraiņus «izvēlēties jaunu prezidentu». Zelenskis nodēvēja lēmumu par «vājumu» un «dāvanu Putinam», bet Vašingtonā, Eiropā un Lielbritānijā izskanēja asi nosodījumi.
-
Tramps un Putins vienojas par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV; Ukraina un Eiropa asi kritizē
ASV prezidents Donalds Tramps 9. oktobrī pēc telefonsarunas ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu paziņoja par vienošanos piegādāt vairākus miljonus tonnu Krievijas dīzeļdegvielas uz ASV un pasaules tirgiem. ASV Finanšu ministrija nekavējoties izdeva vispārējo licenci Nr. 135, kas ļauj ievest Krievijas dīzeļdegvielu līdz 2027. gada 7. aprīlim. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosauca lēmumu par "vāju" un "negodīgu", Eiropas līderi paziņoja, ka nemazinās spiedienu uz Krieviju, un 12. oktobrī ES ārlietu ministri plāno apstiprināt lielāko sankciju paketi kopš kara sākuma.
-
Tramps aicina Ukrainu izvēlēties jaunu prezidentu; Zelenskis nosoda ASV-Krievijas dīzeļdegvielas vienošanos
2026. gada 10. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Ukrainai vajadzīgs jauns prezidents, kurš spēj noslēgt vienošanos ar Krieviju. Paziņojums nāca dienu pēc tam, kad Tramps izziņoja vienošanos ar Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem, atvieglojot ar to saistītās sankcijas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosodīja šo lēmumu kā "dāvanu Putinam viņa dzimšanas dienā", bet Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha uzsvēra, ka lēmums par valsts vadītāju ir Ukrainas tautas ziņā.
-
Zelenskis paziņo par F-16 munīcijas piegādi no Somijas
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc telefonsarunas ar Somijas prezidentu Aleksandru Stubbu pavēstīja, ka Ukraina tuvākajās dienās saņems F-16 iznīcinātāju munīciju no Somijas. Zelenskis pateicās Stubbam par atbalsta paketi Ukrainas gaisa telpas aizsardzībai un uzsvēra, ka F-16 munīcija pašlaik ir galvenais līdzeklis reaktīvo Shahed dronu notriekšanai. Sarunā tika apspriesta arī Krievijas papildu ieņēmumu no naftas produktu eksporta ietekme uz kara finansēšanu.
-
Budanovs: Ukrainai steidzami nepieciešama paplašināta piekļuve Starlink un Patriot raķetēm
Ukrainas Prezidenta kancelejas vadītājs Kirils Budanovs intervijā Newsforce paziņoja, ka Ukrainai steidzami nepieciešama paplašināta piekļuve Starlink un Starshield satelītsakaru iespējām, kā arī Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmu starplidojumu raķetes, lai varētu iedarboties uz Krievijas raķešu kompleksiem. Intervijas fragments tika publicēts viņa Telegram kanālā svētdien, 27. septembrī.
-
Somijas prezidents Stubbs lūdz Musku paplašināt Starlink pārklājumu Ukrainai, lai trāpītu Krievijas ballistisko raķešu palaidējiem
Somijas prezidents Aleksanders Stubbs intervijā aģentūrai Reuters sacīja, ka ir aicinājis SpaceX īpašnieku Īlonu Masku paplašināt Starlink satelītainternetu pārklājumu Ukrainai, lai tā varētu trāpīt Krievijas ballistisko raķešu palaidējiem arī okupētajās Ukrainas teritorijās un Krievijā. Stubbs uzsvēra, ka tuvojoties ziemai, Ukrainai trūkst pretgaisa aizsardzības līdzekļu, enerģētikas infrastruktūras un finansējuma, un aicināja uz beznosacījumu pamieru.
-
Norvēģija 2027. gadam Ukrainai piešķirs 85 miljardus kronu; galvenā prioritāte — pretgaisa aizsardzība
Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Somijas prezidentu Aleksandru Stubu, kur paziņoja par 85 miljardu Norvēģijas kronu (aptuveni 9 miljardu ASV dolāru) atbalsta paketi Ukrainai 2027. gadam. Lielākā daļa līdzekļu tiks novirzīta militārajam atbalstam, īpaši pretgaisa aizsardzībai, kā arī humānajai palīdzībai un energoinfrastruktūras aizsardzībai.
-
Trampa specpārstāvji Vītkofs un Kušners nedēļas nogalē dosies uz Maskavu un Kijivu
ASV prezidenta Donalda Trampa speciālie sūtņi Stīvs Vītkofs un Džareds Kušners 5. septembrī plāno ierasties Maskavā, bet 6. septembrī – Kijivā, nesaņemot piedāvājumu kara izbeigšanai. Ukrainas prezidents Volodymirs Zelenskis 4. septembra vakara uzrunā apstiprināja vizīti un paziņoja, ka Ukraina atturēsies no gaisa triecieniem Krievijā pārrunu laikā, aicinot Krieviju uz abpusēju klusumu. Tramps Baltajā namā žurnālistiem sacīja, ka sūtņi ved līdzi konkrētu kara izbeigšanas priekšlikumu.