Krievija naktī uz 22. oktobri veikusi masveida triecienu Kijevai; bojā gājis viens cilvēks, ievainoti 22
Krievijas karaspēks 21. oktobra vakarā un naktī uz 22. oktobri veica kombinētu raķešu un dronu uzbrukumu Ukrainai, galvenokārt Kijevai. Kijevā trīs viļņos tika izšautas 21 ballistiskā raķete; gājis bojā viens cilvēks, ievainoti 22, tostarp četri bērni. Trieciens skāra sešus Kijivas rajonus, tostarp dzīvojamās mājas, slimnīcu, «Epicentr» veikalu, Vvedenskas klosteri un Dienvidu tiltu, bojājot arī metro infrastruktūru un apturot satiksmi pāri Dņeprai.
Galvenais
- Krievija naktī uz 22. oktobri veica kombinētu triecienu 12 Ukrainas apgabaliem, izmantojot raķetes «Iskander-M», S-400, «Cirkon» un «Oniks».
- Kijevai tika izšautas 21 ballistiskā raķete trīs viļņos.
- Ukrainas Gaisa spēki ziņoja par 210 triecienšāviņu dronu, tostarp 110 reaktīvo «Shahed», izmantošanu; līdz plkst. 9:00 neitralizēti 181.
- Kijevā gāja bojā viens cilvēks, ievainoti 22, tostarp četri bērni; kopā ar reģioniem ievainoti 34, tostarp pieci bērni.
- Vedības un starptautiskie mediji ziņo par triecienu sešiem Kijivas rajoniem, tostarp Pečerskas, Dņipro, Darnickas, Svjatošinas, Obolonas un Golosijivas.
- Dienvidu tiltā tika bojāta metro infrastruktūra; satiksme pāri tiltam tika ierobežota, vēlāk pilnībā slēgta abos virzienos.
- Prezidents Zelenskis nosauca uzbrukumu par «demonstratīvu» un aicināja stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzību, piegādāt raķetes un noteikt sankcijas.
Kāpēc tas ir svarīgi
Uzbrukums Kijevai prasīja cilvēka dzīvību un ievainoja 22 cilvēkus, tostarp bērnus, un skāra dzīvojamās mājas, energoobjektus, medicīnas iestādes, tirdzniecības centru un klosteri. Tas bojāja Dienvidu tiltu un metro infrastruktūru, apturot sabiedriskā transporta satiksmi pāri Dņeprai un paralizējot daļu pilsētas. Uzbrukums notika neilgi pēc ziņām par sarunu atsākšanu, un Ukrainas amatpersonas to izmantoja, lai atkārtoti prasītu spēcīgāku pretgaisa aizsardzību, ātrākas raķešu piegādes un jaunas sankcijas.
Kas notika
Krievijas karaspēks 21. oktobra vakarā un naktī uz 22. oktobri veica masveida kombinētu triecienu Ukrainai, galveno triecienu virzot uz Kijevu. Kijevu trīs viļņos skāra 21 ballistiskā raķete, tostarp «Iskander-M», S-400, «Cirkon» un «Oniks»; kopā visā Ukrainā tika izmantoti 210 trieciendroni, tostarp 110 reaktīvie «Shahed», kā arī «Gerbera», «Italmas» un «Parodija» mērķu imitatori. Līdz plkst. 9:00 Ukrainas Gaisa spēki bija neitralizējuši 181 dronu, 10 vēl atradās gaisā; 32 vietās fiksēti tieši trāpījumi, astoņās vietās krituši nogāztie mērķi. Kijevā gāja bojā viens cilvēks (Dņipro rajonā) un ievainoti 22, tostarp četri bērni; astoņi ievainotie bija hospitalizēti. Triecieni fiksēti sešos rajonos — Dņipro, Darnickas, Pečerskas, Svjatošinas, Obolonas un Golosijivas. Starp bojātajiem objektiem bija dzīvojamās mājas, energoinfrastruktūra, Neatliekamās palīdzības stacijas ēka un sešas ātrās palīdzības mašīnas Pečerskas rajonā, Vvedenskas vīriešu klosteris, «Epicentr» veikals Obolonas rajonā un Dienvidu tilta metro infrastruktūra. Satiksme pār Dienvidu tiltu vispirms tika ierobežota virzienā no labā uz kreiso krastu, vēlāk pilnībā slēgta abos virzienos; zaļajā metro līnijā vilcieni kursēja tikai posmos «Sireca»–«Vidubiķi» un «Osokorki»–«Červonijs Hutirs». Autobusi maršrutos Nr. 22 un Nr. 91 tika pastiprināti, daļa maršruta Nr. 22 reorganizēta. Sekas fiksētas arī Poltavas, Odesas, Vinnicas, Hmeļnickas un citos apgabalos; pēc Zeļenska datiem, valstī kopumā gājuši bojā divi cilvēki un ievainoti 34, tostarp pieci bērni. Virs 400 glābēju un policistu strādāja pie seku likvidēšanas Kijevā.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji un amatpersonas uzsver trieciena mērogu, Kijevas kā galvenā mērķa statusu un postījumus civilajā un transporta infrastruktūrā, tostarp medicīnas iestādē, tirdzniecības centrā un klosteri. Tiek uzsvērta kasetnveida kaujas galviņas K5 izmantošana un padomnieka Beskrestnova vērtējums, ka trieciens vērsts uz vēsturisko centru bez militāra mērķa. Zeļenskis uzbrukumu nodēvēja par «demonstratīvu» un aicināja sabiedrotos stiprināt pretgaisa aizsardzību, piegādāt raķetes un pastiprināt sankcijas; ārlietu ministrs Sibiha uzbrukuma kontekstā netieši norādīja uz ASV sūtņa Vitkofa izteikumu par Putinu kā «humānistu».
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskie mediji uzbrukumu raksturo kā liela mēroga kombinētu raķešu un dronu triecienu, kas noticis neilgi pēc paziņojuma par sarunu atsākšanu starp Ukrainu, Krieviju un ASV. Akcentēta trieciena ģeopolitiskā laika izvēle, tā ietekme uz civiliedzīvotājiem un infrastruktūru, kā arī turpinājies strīds par to, kā raksturot Krievijas rīcību. Tiek minēts arī ASV viceprezidenta Dž. D. Vensa un prezidenta Donalda Trampa komentāri par Vitkofa «humānista» frāzi.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par ievainoto skaitu Kijevā — agri ziņots par 15, vēlāk par 22, atsevišķos avotos par 24; nesakrīt arī ziņas par bērnu skaitu un hospitalizēto skaitu. Daļa avotu sākotnēji fiksēja trāpījumus četros Kijivas rajonos, vēlāk — sešos. Atšķirīgi ir arī politisko reakciju akcenti: Ukrainas amatpersonas uzsver Krievijas «demonstratīvo» raksturu pēc sarunām un aicina stiprināt pretgaisa aizsardzību un noteikt sankcijas, savukārt ASV puse pievēršas sarunu atsākšanas kontekstam un Vitkofa formulējumam par Putinu.
Konteksts
Uzbrukums sākās 21. oktobra vakarā un turpinājās naktī uz 22. oktobri; Kijeva tika skarta trīs ballistisko triecienu viļņos. Ukrainas Gaisa spēki ziņoja par 210 triecienšāviņu dronu plašā kombinētā uzbrukumā, neitralizējot 181 dronu, tostarp 87 reaktīvos; izmantoto raķešu veidi ietvēra «Iskander-M», S-400, «Cirkon» un «Oniks». Kijevā tika organizēts palīdzības štābs cietušajiem iedzīvotājiem, un virs 400 glābēju un policistu strādāja pie seku likvidēšanas.