Krievija naktī uz 5. septembri apzināti triecienos Kijivas un Borispolas lidostām; Zelenskis to saista ar ASV delegācijas vizīti
Krievijas spēki naktī uz 5. septembri ar dronu uzbrukumu viļņiem skāra vairākus Ukrainas reģionus, tostarp Kijivu un Kijivas apgabalu. Prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievija pirmo reizi ilgā laikā apzināti trāpījusi Kijivas (Žuljani) un Borispolas lidostām, un saistīja šos triecienus ar gaidāmo ASV specpārstāvju Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vizīti. Borispolā trācis dzīvojamai deviņstāvu mājai; divas sievietes guvušas traumas, 15 cilvēki evakuēti. Uzbrukumi skāruši arī Dņepropetrovskas, Odesas, Hersonas, Harkivas, Sumu un Mikolajivas apgabalus.
Galvenais
- Naktī uz 5. septembri Krievija ar triecieniem mērķēja Kijivas (Žuljani) un Borispolas lidostas — pirmo reizi ilgā laikā, pēc Zelenska teiktā.
- Zelenskis triecienus raksturoja kā «Krievijas-Iranas šahedus kā atbildi uz Amerikas diplomātiju» un saistīja tos ar gaidāmo ASV delegācijas ierašanos ar lidmašīnu.
- Borispolā Krievijas drona trācienā daļēji sagruvusi deviņstāvu dzīvojamā māja; divas sievietes hospitalizētas ar barotravmu un slēgtu krūšu traumu, 15 iemītnieki evakuēti.
- Kijivas apgabalā ugunsgrēki fiksēti trīs rajonos: Bučas, Borispolas un Obuhivas; Bučas rajonā pret blakus noliktavu trieciens atkārtots.
- Kamjanskā Dņepropetrovskas apgabalā Krievija trāpījusi civilajam uzņēmumam; pēc Zelenska datiem četri nogalināti, pieci ievainoti.
- Triecieni skāruši arī Hersonu, Harkivas apgabalu, Sumu un Mikolajivu (tur droni trāpījuši tirdzniecības centriem); naktī Kijivā bijušas četras gaisa trauksmes.
- ASV specpārstāvji Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners bija plānojuši 5. septembrī ierasties Maskavā un 6. septembrī — Kijivā sarunām par kara izbeigšanu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Krievija pirmo reizi ilgā laikā apzināti trāpījusi divām lidostām Ukrainas galvaspilsētas reģionā, eskalējot uzbrukumus civilajai un transporta infrastruktūrai. Prezidents Zelenskis šos triecienus publiski piedēvējis tiešai Krievijas reakcijai uz ASV diplomātiju un gaidāmo delegācijas vizīti, kas paaugstina diplomātiskās likmes. Borispolas trieciens dzīvojamai mājai nodarīja upurus un postījumus vienā no Ukrainas galvenajām starptautiskajām lidostām, un uzbrukumi vienlaikus skāra vismaz astoņus apgabalus, liecinot par plašu daudzassu triecienu.
Kas notika
Naktī uz 5. septembri Krievija ar droniem un citiem ieročiem uzbruka virknei Ukrainas reģionu. Kijivā un Kijivas apgabalā naktī tika izsludinātas četras gaisa trauksmes; virs Kijivas, Poltavas un Čerņihivas apgabaliem fiksēta reaktīvo dronu kustība. Borispolā Krievijas drona tiešs trāciens izraisīja ugunsgrēkunoviņstāvu dzīvojamā mājā; tika iznīcināts jumts un devītā stāva konstrukcijas, divas sievietes tika hospitalizētas ar barotravmu un slēgtu krūšu traumu, bet 15 iemītnieki evakuēti. Kijivas apgabalā ugunsgrēki fiksēti trijos rajonos — Bučā (tur ugunsdzēšanas laikā tika atkārtoti trāpīts blakus esošajai noliktavai), Borispolā un Obuhivā (tur dzēsti ekosistēmu ugunsgrēki no dronu atlūzām). Kamjanskā Dņepropetrovskas apgabalā Krievija trāpīja civilajam uzņēmumam; pēc Zelenska teiktā četri cilvēki gājuši bojā un pieci ievainoti. Triecieni skāra arī Hersonu, Harkivas apgabalu (bojātas dzīvojamās mājas), kā arī Sumu un Mikolajivu (droni trāpīja tirdzniecības centriem). Zelenskis paziņoja, ka Krievija pirmo reizi ilgā laikā apzināti trāpījusi Kijivas (Žuljani) un Borispolas lidostām, saistot triecienus ar gaidāmo ASV delegācijas ierašanos ar lidmašīnu un nodēvējot uzbrukumu par «Krievijas-Iranas šahediem kā atbildi uz Amerikas diplomātiju». Viņš arī paziņoja, ka Ukraina nākamajā nedēļā koriģēs savu operāciju attiecībā uz Krievijas gaisa telpu un uz aizvadīto nakti reģistrēto Krievijas rīcību.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi pieejamie avoti ir Ukrainas mediji un aģentūras. Ziņojumi uzsver Zelenska interpretāciju, ka lidostu triecieni bijuši apzināti, demonstratīvi un saistīti ar ASV delegācijas vizīti — bieži vien virsrakstos un ievadā izmantojot viņa frāzi par «Krievijas-Iranas šahediem kā atbildi uz Amerikas diplomātiju». Galvenie cilvēku ciņa stāsti ir Borispolas dzīvojamās mājas trieciens un Kamjanskas rūpniecības uzņēmuma trieciens. Avoti uzsver arī diplomatisko fonu — plānoto Vitkofa un Kušnera vizīti un Ukrainas piedāvājumu atturēties no triecieniem Krievijas teritorijā vizītes laikā. Daudzi raksti atspoguļo Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiālo skaidrojumu par «metālrūpniecības kombinātu, loģistikas centru un elektrostaciju» trāpīšanu kā Krievijas oficiālo attaisnojumu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti ziņo par atšķirīgu upuru skaitu Kamjanskas triecienā Dņepropetrovskas apgabalā: Zelenskis paziņoja par četriem nogalinātiem un pieciem ievainotiem, bet viens raksts minēja piecus bojāgājušos.
Kontrastējoši signāli par to, vai bija spēkā īslaicīgs pamiers vai klusuma režīms: «Ukrainska Pravda» ziņoja, ka Ukrainas Aizsardzības spēki saņēma rīkojumu ievērot klusuma režīmu no 5. līdz 8. septembrim, «Suspiļne» avoti to noliedza, un Ģenerālštābs uzsvēra, ka karadarbība turpinās pilnā apmērā.
Pretrunīgi signāli par to, vai Krievija apturēja triecienus pa Kijivu: Kremļa preses sekretārs Peskovs paziņoja, ka Putins devis rīkojumu uz trim dienām pārtrauktu triecienus Kijivai saistībā ar ASV sūtņu vizīti, taču tajā pašā laikā turpinājās Krievijas triecieni pa Kijivu un Kijivas apgabalu.
Konteksts
ASV specpārstāvji Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners bija plānojuši 5. septembrī apmeklēt Maskavu un 6. septembrī — Kijivu, lai sarunātus par kara izbeigšanu. Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas Aizsardzības spēki neveiks gaisa triecienus Krievijas teritorijā vizītes laikā un aicināja Krieviju rīkoties līdzīgi. Jau 1. septembrī Zelenskis brīdināja aviokompānijas, ka Krievijas gaisa telpa kļūst bīstama; Ukraina par to oficiāli paziņa ICAO. Ukrainas Aizsardzības spēki bija saņēmuši rīkojumu ievērot īslaicīgu klusuma režīmu kaujas kontaktlīnijā no 5. līdz 8. septembrim, taču bez vienošanās ar Krieviju; Ģenerālštābs uzsvēra, ka aizsardzības operācija turpinās pilnā apmērā. Pēc «The New York Times» datiem, ASV sarunā vairākas nedēļas centās panākt, lai Ukraina īslaicīgi pārtrauc dronu uzbrukumus Maskavai un Krievijas enerģētikas objektiem, kamēr Krievija pārtrauc raķešu triecienus pa Kijivu. «Bloomberg» ziņoja, ka Kremlī gaidas no sarunām ir ļoti zemas. 4. septembrī agrāks Krievijas drona trāciens izraisīja ugunsgrēku Kijivas Solomjanas rajonā netālu no Žuljani lidostas; deputāts Oļesijs Gončarenko apgalvoja, ka drons tajā dienā trāpījis lidmašīnai Žuljani lidostā. Krievijas Aizsardzības ministrija uzņēmās atbildību par triecieniem «metālrūpniecības kombinātu, loģistikas centru un elektrostaciju» mērķiem vairākos apgabalos.