Stīvs Vitkofs
Steve Witkoff ir ASV nekustamā īpašuma uzņēmējs un Donaldas Trumpa ilggadējs personīgais draugs. Pēc Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā 2025. gadā Vitkofs tika iesaistīts diplomātiskajos procesos — viņš tika iecelts par īpašo sūtni Tuvajos Austrumos un piedalījās netiešos kontaktos saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu.
-
Krievija noraida NATO līdzīgus garantijas Ukrainai, ASV pārstāvis sola tos apspriest
Krievijas ārlietu viceministrs Sergejs Rjabkovs kategoriski noraida jebkādu NATO līdzīgu „kvazimembershipu” Ukrainai kā drošības garantiju formu. Viņš norāda, ka Maskava apspriedēs garantijas tikai pēc tam, kad tiks atzīts, ka Ukraina nekad neatstāsies NATO dalībniecībā. Tāpret ASV īpašais pārstāvis Jared Kushner apgalvojums, ka Krievija ir gatava apsvērt garantijas pēc 5. panta parauga, nav apstiprināts Krievijas pārstāvju sniegotajā versijā.
-
Trešais uzbrukums uz Kertšijas tiltu: dzelzceļa satiksme pagausināta
Ukrainas bruņotie spēki naktī no 19. novembra veica trešo uzbrukumu uz Kertšijas tiltu četru dienu laikā, mērķējot uz tā dzelzceļa daļu. Krievijas iestādes apturēja vilcienu satiksmi un paziņoja, ka cietu nav, bet bojājumu apmērs joprojām tiek novērtēts. Ukraina apgalvo, ka tiltu uztrauktas ar „Neptūna” raketēm un tā dzelzceļa posms ir bojāts.
-
Berlīnas samits: Eiropa pievienosies četurgadu sarunām par karu Ukrainā
19. novembrī Berlīnā notika Koalīcijas gribētāju sanāksme, kurā tika panākta līdzdalība Eiropas nākotnes Krievijas sarunās ar parakstu, plānots četurgadu formāts ar Ukrainu, Eiropu, ASV un Krieviju. Dalībnieki aicināja Maskavu panākt enerģētikas pauzi visai ziemas periodam un Chornajā jūrā panākt ugunspūtuma beigšanas, lai atjaunotu drošu kuģošanu un pārtikas eksportu.
-
Tramps šaubījas par Eiropas turpmākiem militārajiem izdevumiem Ukrainai
Pēc trijolīdzēšanas sanāksmes Šeņdžeņā ar Vladimiru Putinu un Si Džinpīnu, Donalds Tramps telefoniski sazinojās ar Eiropas līderiem un pauda šaubas par turpmāku Eiropas finansējumu piešķiršanu Ukraina atbalstam. Viņš apgalvoja, ka ASV neizsniedz Eiropas valstīm diskontu uz militāru техніку, labo заробa uz tās pārdošanu, lielāko daļu iegādāto ieroču pārnesot uz Ukraina un ka karš neietekmē ASV. Eiropas līderi aizstāvēja atbalstu Ukraina, norādot, ka tas ļauj vest pārrunas no spēka pozīcijas, un šaubījās par Trampa optimismu attiecībā uz Putina labo gribу.
-
ASV aizsāk pārrunāt par NATO noteikumiem un militāro klātbūtni Eiropā
ASV piedāvāju iekļaut NATO noteikumus un Eiropā esošo karaspēku izvietojuma jautājumus Krievijas karavāna pret Ukrainu beigšanas sarunās. Eiropas līderi nolēmu piedalīties tehniskās konsultācijās,Amerikan negotiāciju rīkosies arī Eiropas līderi, tomēr Maskava un ASV stāstījumi par iespējamiem kompromisiem atšķiras. Eiropas valstis uzstāj, ka Krievijai vispirms jāpārtrauc kaujas, pirms tiek apspriesti karaspēku pārvietošanas vai NATO jautājumi.
-
Berlīnā notika Koalicijas gribētāju līderu sanāksme par garantijām drošībai Ukraiņai
19. novembrī Berlīnā notika Koalicijas gribētāju līderu sanāksme, kurā Volodimirs Zeļenskis, ASV un Eiropas partneri saskaņoja turpmāko atbalstu Ukraiņai, pēcvēja drošības garantijas un nākamā daudzpusējā sarunu posma sagatavošanu. Amerikāņu delegāciju pārstāvēja Džareds Kušners un Stīvs Vitkofs, kuri tikās arī ar Zeļenski un Eiropas līderiem.
-
Putins un Tramps varētu apspriedt humānisko misiju Kostjantīnivkā
Kremlis paziņoja, ka Volodimirs Putins un Donalds Tramps varētu apspriedt Kostjantīnivkā plānoto humānisko misiju, kuras mērķis būtu civiliedzīvotāju evakuācija. Viņu tikšanās ar Sī Cinpīnu ir plānota 19. novembrī Šeņdženā. Ukraiņas Ģenerālštāba pārstāvis savukārt apgalvoja, ka pilsētā joproj norit kaujas un noliedzis Krievijas apgalvojumu par tās okupēšanu.
-
ES atsaka Kremļa prasībām pārveidot Eiropas drošības arhitektūru
Eiropas līderi un ārlietu ministri noraidīja Krievijas prasības atgriezt NATO izvietošanās līmenī no 1997. gada, noraidīja tās kā ārējai perturbējošu un Europas drošības jautājumam. ES rīkojās tika noteikts, ka galvenais prioritātes jautājums ir ugunsūkuma izbeigšana Ukrainā, pirms detalizētu sarunu sākuma, un izveidota kopēja Eiropas pārstāvju komanda nākotnes miera sarunām.
-
Budanovs un Arahamīja kļūst par galvenajiem Ukrainas sarunu pārstāvjiem
Kirils Budanovs un Davids Arahamīja kļūst par centrālajiem Ukrainas pārstāvjiem sarunās ar ASV un Krieviju, ievērojot paralēlus saziņas kanālus un kopīgus prezidenta Volodimira Zeļenskaja norādījumus. Budanovs aizstāv iespējamu Donbasa demarkācijas līniju, savukārt Arahamīja ros atlikt Donbasa jautājumu, kamēr Eiropā nie tikai sātiemības garantijas.
-
Sibiga: Krievijas drošības arhitektūras plāni nenozīmē jaunu ietekmes sfēru dalīšanu Eiropā
Andrijs Sibiga noraidīja Krievijas priekšlikumus par jaunu Eiropas drošības arhitektūru un uzsvērja, ka tā jāizsaka ar Krievijas agrājas pret Ukrainu apturēšanu. Viņš novērtēja, ka šādas Krievijas vēlmes atgriežas pie 2021. gada ultimātiem un varув ledt uz jaunubruku. Eiropas un Kanādas pārstāvji norādīja, ka Eiropas drošībai jābūt Eiropas un NATO valstu, nevis Krievijas noteiktai.
-
Ukraina un Krievija sagatavo lielāko karavīroku apmaiņu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 12. novembrī Dublīnā pēc sarunas ar Džaredu Kušneru un Stivu Vitkofu paziņoja, ka Ukraina un Krievija gatavo apmaiņu karavīroku. Pēc viņa vārdiem, šis būs lielākais šāda veida apmaiņas, un tās laikā karavīroki atgriezīsies mājās.
-
Par Ukrainas piedzīvotajām sarunām plānots jauns posms
ASV īpašie pārstāvji Stīvs Vitkofs un Džareds Kušnērs 12. novembrī Dublīnā tikās ar Volodimiru Zeļinsku. Nākamā sarunu posma datums un dalībnieki vēl nav precīzi norādīti, taču tas varētu notikt Apvienotajos Emirātos vai Šveicē. Sarunu gaitā tika panākta vienošanās par lielu karavīru apmaiņu ar Krieviju.
-
Nausesēda noraida Krievijas prasību izvest NATO karavānus no Austumeiropas
Lietuvas prezidents Gitans Nausesēda noraidīja Krievijas prasību izvest NATO karavānus no Austumeiropas valstīm un uzsvētroja, ka eiropas drošības arhitektūrai, kuras pamatā ir NATO, jāpaliek nemainīgai. Viņš arī izteica skepticismu par ātru karadarbības beigām un uzskatīja, ka Krievija varētu izmantot pārrunu procesu, lai uzvarētu laiku. Eiropas līderi turpināють обговорити Krievijas вимоги таки, kā arī європейського представника мандат переговорах.
-
ASV vēsturnieki Maskavā tikās ar Putinu; Maskava turpinā trīspusējās sarunas ar Eiropu
ASV prezidenta speciālie kuratori Stīvs Vītkofs un Džareds Kušners 12. novembrī Kremlī tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Pēc sarunām viņi paziņoja, ka trīspusējās sarunas starp ASV, Ukrainu un Krieviju tiks atsāktas ar Eiropas pārstāvju piedalīšanos, taču Kremlis šo vienošanos neapstiprināja. Iepriekš Aptaundī Abūdabī tika panākta vienošanās par lielaplošas kaujinieku apmaiņu, bet ne par政策性 vienošanos, kas beigtu karu.
-
Putins ierosināja humānistāro misiju Kostjantīnivkas civiliedzīvotāju evakuācijai
Vladimirs Putins 12. novembrī Maskavā paaugstinašanās ar ASV speciālajiem pārstāvjiem Steve' un Džaredu Vitkofu un Kušneru piedāvājis organizēt Kosti-antīnivkas civiliedzīvotāju evakuāciju pēc Oļešku operācijas parauga. Viņš apgalvoja, ka Kosti-antīnivkā paliek 400–500 civiliedzīvotāju un ka apkārtnes atminēšanai nepieciešamas piecas dienas. Ukraiņas pārstāvji šo iniciatīvu neatbalsta un brīdina par iespēju to izmantot militāриз rotate un tehnikas ievešanai.
-
Ukrainā atkārtoti ierobežota Starshield darbība, kas traucē Krievijas dronuinterceptēšanu
Ukrainas spēki vairākas dienas konstatējuju no jaunas radušās Starshield, SpaceX militārā Starlink pakalpojuma, darbības traucējumus visā frontes līnijā un okupētajā Ukrainas teritorijā. Lielākā ātruma ir ierobežota līdz 161 km/h, kas, pēc Ukrainas bruņotie spēku novērtējuma, ir sistēmisks ierobežojums, nevis nejauka kļūda. Tas apgrūtina Krievijas reaktīvo dronuinterceptēšanu un saistību uzturēšanu ar helikopteriem un bezpilotajieminterceptoriem.
-
Abu-Dabijā notiek trīspusēji Ukraina–ASV–Krievija miera sarunas
Abu-Dabijā 10.–11. novembrī notika trīspusējo miera sarunu divi apļi ar Piedalīto valstu un Krievijas delegācijām. Sarunās apsprieda ugunsūkšanu, garantijas drošībai, iespējamo militāro gūstīnu apmaiņu un Eiropas pēcvēstures drošības sistēmu. Darba turpināšanai Džareds Kušners un Stīvs Vitkoffs plānoja doties uz Maskavu un tad uz Dublinu.
-
Abu Dhabi sākas trīspusējie=UTF MiKKļa
10. novembrī Abu Dabī sākās pirmais trīspusējo ASV, Ukrainas un Krievijas sarunu posms, kā organizēts ASV un notikumvietu nodrošināja Otrārie Emirāti. Sarunās tika apspriests humāno soļu un ciemoņu apmaiņas jautājums, garantijas Ukrainas drošībai, deeskalācija un pēcvīciena Eiropas drošības arhitektūra. Sarunas bija paredzēts turpināt 11. novembrī.
-
Ukraina, ASV un Krievija sāk trīspušu sarunas Abū Dabī; panākta vienošanās par karaspērmu apmaiņu
Abū Dabī notika pirmais trīspušo Ukrainas, ASV un Krievijas mier negotiations posms ar ASV starpniecību. Delegācijas vienojās turpināt darbu pie lielas karaspērmu apmaiņas, taču pievienotās domas par Donbasu joprojām atšķiras. Ukraina uzstāj, ka teritorijas jautājumi jāapspriež līderu līmenī, savukārt ASV pārstāvji кажу, ka Krievija vēlas lielāku progresu pirms Zelen-skis un Putina tikšanās.
-
Somijas un Norvēģijas vadītāji sarunājās ar Putinu, lai stiprinātu Eiropas lomu mierā Sarovā
Somijas prezidents Aleksandrs Štubs un Norvēģijas premjers Jonās Gars Stjøre 27. oktobrī apriedzoja aptuveni 90 minūtes ar Kremlļa galvu Volodimiru Putinu. Saruna tika saskaņota ar Volodimiru Zelenski un bija vērsta uz Eiropas lomas stiprināšanu sarunās par kara beigām; tomēr Stjøre sacīja, ka tā neliecina par Putina gatavību noslēgt мирu.