Krievija noraidīja garantijas, kas līdzinās Ukraimes dalībai NATO
Krievijas vēstnesis Serhijs Riabkovs paziņoja, ka Maskava nepieņem jebkādu Ukraimes „kvazimembershipu” NATO kā drošības garantiju daļu. Viņš заявиja, ka Krievija apsauks galīgo sarunu, tiklīdz tiks atzīts, ka Ukraina necūpsies kļūt par NATO dalībnieci. Šī pozīcija nonāk pretrunā ar ziņojumiem, ka ASV speciālais pārstāvis Džareds Kušners panācis Krievijas piekrišanu apsvērt garantijas pēc 5. NATO panta parauga.
Galvenais
- Serhijs Riabkovs відказався від будь-якого формату «квазічленства» України в НАТО як гарантій безпеки.
- Росія хоче визнання того, що Україна не стане членом НАТО, і лише на цій умові готова обговорювати гарантії безпеки.
- Джаред Кушнер повідомив, що Вашингтон домігся готовності РФ розглядати гарантії за моделлю статті 5 НАТО, але Росія цього не підтвердила.
- Володимир Зеленський заявив, що не впевнений у однаковому розумінні «гарантій безпеки як у статті 5 НАТО» Україною та США.
- Американські сценарії передбачали можливий обмін членства в НАТО на поступок територією або заморожування фронту.
- Зеленський сказав, що Україна не віддасть територію та будь-які домовленості про гарантії мають бути схвалені українцями.
- Європа вирішила долучитися до переговорів із Росією про завершення війни, але учасники мають різні позиції щодо членства України в НАТО.
Kāpēc tas ir svarīgi
Pretruna atklāj neatbilstību starp Krievijas prasībām un ASV aprakstītajiem drošības garantiju scenārijiem. Ja garantijas ir saistītas ar NATO dalību vai teritorijas atkāpšanos, lēmumi var ietekmēt Ukrainas suverenitāti, kara beigšanas nosacījumus un iespēju saglabāt tās kontrolēto Donbasu daļu. Vienlīdzīga NATO dalība prasa visu dalībvalstu Vienprātīgu atbalstu, ko Eiropas dalībnieki šobrīd nevienprātīgi izskata.
Kas notika
Krievijas iekšlietu viceministers Serhijs Riabkovs paziņoja, ka Maskava nepieņem ne tikai diskutēt par Ukraimes dalību NATO, bet arī meklēt jebkādu „kvazimembershipa” formu. Krievija apsauks galīgo sarunu, tiklīdz tiks atzīts, ka Ukraina nekad neatstās par NATO dalībnieci. Viņš arī uzsvēra, ka garantiju sarunas Maskavā galvenokārt tiek domātas Krievijas pašas drošības kontekstā.
Šie paziņojumi nonāk pretrunā ar Džareda Kušnera apgalvojumu, ka ASV ir ieguvis Krievijas piekrišanu apsvērt garantijas pēc 5. NATO panta parauga. Krievijas piekrišana ziņojumā nav apstiprināta. ASV administrācijas pārstāvji Kušners un Stīvs Vitkofs arī iztirzājuši scenārijus, kuros Ukraimes iespējamā NATO dalība tiktu apmainīta pret teritorijas atkāpšanos. Viens scenārijs paredzēja Donbas kontroles atkāpšanu pret pilnu NATO dalību, bet cits — konflikta iesaldēšanu pašreizējā frontē, Dauras daļas paturēšanu Ukraijas kontrolē un starptautisku garantiju nolīgumu ar ASV, iespējams, ar Eiropas sabiedrotajiem.
Zelenskijs apstiprināja, ka ameriņi ierosināja šādu ideju, bet uzsvēra, ka Ukraina neatteiksies no savas teritorijas, jo tas varētu ļaut Krievijai sagatavot jaunas uzbrukšanas operācijas. Viņš arī norādīja, ka jebkurš drošības garantiju nolīgums ir jāapstiprina Ukraijas tautai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas ziņojumi galveno uzmanību pievērš Krievijas kategoriskajam NATO stila vai „kvazi-NATO” garantiju noraidīšanai un tā pretrunai ar ASV apgalvojumu par Krievijas esamo garā. Svarīgs ir arī Zeļenskijs šaipums, ka Ukraina un ASV var nebūt vienādas sapratnes par 5. NATO panta līdzīgām garantijām. Ukraina insistē uz savu līdzdzīvotāju piekrišanu un noraida teritorijas atkāpšanos, kas varētu atvērt Krievijai telpu jauniem uzbrukumiem.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskajā ziņojumā uzmanība tiek pievērsta ASV izstrādātajiem scenārijiem, kuros drošības garantijas, NATO dalība, teritorijas koncesijas un fronta iesaldēšana ir savstarpēji saistīti. Tiek arī uzsvērts, ka galīgajam nolīgumam nepieciešama Ukrainas un Krievijas piekrišana, savukārt NATO dalībai nepieciešama visu dalībvalstu vienprātība. Eiropas sarunu dalībnieku atšķirīgie viedokļi par NATO dalību aplūkoti kā būtisks iešķirības jautājums.
Kur atspoguļojums atšķiras
ASV paziņoja, ka Krievija ir gatava apsvērt 5. NATO panta parauga drošības garantijas, tomēr Krievijas pārstāvji šo ziņojumu neatbalstīja un kategoriski noraidīja jebkādu ar Ukraimes NATO dalību vai „kvazimembershipu” saistītu risinājumu. Eiropas dalībnieki arī nav vienprātīgi: Emmanuels Makrons sacīja, ka pēc Berlīnes sarunām pienācis laiks apsvērt Ukraimes NATO dalību, bet Vācijas puse to neatbalstīja tālākai izskatīšanai, un ziņojumā Frīdrihs Mercs apkalpotājiem teicis, ka Ukraine viņa dzīves laikā neatstāsies pie alianses.
Konteksts
Eiropas sarunas notika pēc Berlīnes “koalīcijas gribētāju” sanāksmes, kurā, pēc Zeļenskja vēstījuma, pieņēma lēmumu par Eiropas dalību Krievijā notiekošajās sarunās par kara beigšanu. ASV norādīja, ka jebkuram galīgajam nolīgumam būs nepieciešama Ukrainas un Krievijas piekrišana. Krievija papildus pieprasīja ierobežot NATO karaspēku un aprīkojuma izvietošanos Ukrainā, pabeigt Rietumu ieroču piegādes, atjaunot NATO infrastruktūru līdz 1997. gada līmenim Eiropā un izvest noteiktas pret Krieviju verstošās ražetes no ES valstīm un Kaukāza.