Publicēts: · Atjaunināts:

Zelenskis un Eiropas līderi koordinē atbalstu Ukrainai Berlīnā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 19. novembrī Berlīnā piedalījās „Gribošās koalīcijas” sanāksmē, kur tika apspriesta turpmākā atbalsta, drošības garantiju un jaunu sarunu posmu sagatavošana. Sanāksmē ar vairāk nekā 40 valstu un partneru pārstāvjiem tika arī plānoti diskutēt par daudzvalstu spēku izvietošanu Ukrainā pēc kara beigām.

Galvenais

  • Zelenskis 19. novembrī ieradās Berlīnā uz „Gribošās koalīcijas” sanāksmi.
  • Sanāksmē piedalījās vairāk nekā 40 valstu vai partneru, tostarp ASV pārstāvji.
  • Zelenskis tikās ar Frīdrihu Merzu, Endiju Bernemu un Emmanuelu Makronu.
  • Лīderi apsprieda Krievijas „šahedu” un raķu atbildi, enerģētikas un infrastruktūras aizsardzību.
  • Ukrainas prioritātes bija gaisa aizsardzība, enerģētikas un finanšu atbalsts, diplomātija, kara beigšana un drošības garantijas.
  • Tika plānots, ka ASV pārstāvnieki Džareds Kušners un Stīvs Vitkofs koordinēs pozīcijas nākamā sarunu posma sagatavošanai.
  • Sanāksme notika pēc Donalda Trampa, Si Čzīnpina un Volodimira Putina tikšanās Šenčženē.

Kāpēc tas ir svarīgi

Sanāksme мала поєднати термінову військову, енерг�tisko un фінансову підтримку України з дипломатичним треком для завершення війни. Центральним питанням було, чи зможуть Європа та США спільно підготувати наступний раунд переговорів і надати Україні конкретні гарантії безпеки після припинення бойових дій.

Kas notika

Volodimirs Zelenskis 19. novembrī ieradās Berlīnā, kur notika „Gribošās koalīcijas” sanāksme Federālā kancelejas ēkā. Piedalījās vairāk nekā 40 valstu vai partneru, tostarp ASV pārstāvji Džareds Kušners un Stīvs Vitkofs. Zelenskis tikās ar Vācijas kancleru Frīdrihu Merzu, Lielbritānijas premjerministru Endiju Bernemu un Francijas prezidentu Emmanuelu Makronu. Viņi apsprieda, kā pretoties Krievijas bezpilotajām “šahedu” un raķēm, kā aizsargāt enerģētikas un infrastruktūras objektus un kā attīstīt diplomātisko darbu. Galvenās tēmas bija jaunu atbalsta paketu, nākamā sarunu posma un drošības garantiju plānošana, tostarp iespēja izvietot Ukrainā daudzvalstu sabiedroto spēku pēc kara beigām.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas ziņojumi galvenokārt koncentrējās uz Zelenska ierašanos, divpusējām sanāksmēm, militāro un enerģētisko vajadzībām, Eiropas līdzdalību sarunu procesā un sagaidāto atbalsta palielināšanos. Vienlaikus tie uzsvērra bažas par koalīcijas vājāku līderību un risku, ka atsevišķa ASV-Krievijas vienošanās varētu samazināt tās nozīmi.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Vācijas un citi starptautiskie resursi uzsvērza ASV delegācijas ierašanos, tās kontaktus ar Frīdrihu Merzu un koordināciju ar Ukrainu un Eiropas partneriem. Kopumā sanāksme tiflēta kā daudzpusējs mēģinājums sagatavot nākamo sarunu posmu un nostiprināt Eiropas drošības sistēmu.

Kur atspoguļojums atšķiras

Kušners un Vitkofs paziņoja, ka Krievija esot piekriusi Eiropas dalībai nākamajā sarunu posmā, taču Kremļa padomes loceklis Jurijs Ušakovs to noliedza, apgalvojot, ka sarunu formāta paplašināšana nav saskaņota. Sākotnējās ziņas Eiropas pārstāvniecību aprakstīja kā E5 formātu — Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija un Polija — tomēr Eiropas Komisijas prezidente vēlāk precizēja, ka tam tiks pievienoti arī ES pārstāvji.

Konteksts

„Gribošās koalīcijas” iekļauj vairāk nekā 30 valstis, un to rīko kopā Francija, Vācija un Lielbritānija. Berlīnas sanāksmei sekoja tripusīga līderu tikšanās Šenčženē, kur Džonalds Tramps, Si Čzīnpins un Volodimirs Putins apsprieda arī Ukrainai veltos jautājumus. Eiropas diplomāti un ierēdņи раніше висловили bažas, ka koalīcija в останні місяці втратила динаміку та їй бракувало лідерства, а можлива угода між Трампом і Путіним зможе звести нанівець її роль.