ES līderi gatavojas scenārijam, kurā Tramps nostājas Maskavas pusē
Eiropas līderi Briseles samitā izsaka bažas, ka ASV prezidents Donalds Tramps faktiski nostājas Krievijas pusē pēc nedēļu ilgušiem soļiem — enerģētisko sankciju atcelšanas, spiediena uz Kijivu pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas rūpnīcām un Volodimira Zelenska leģitimitātes apšaubīšanas. Dānijas premjerministre Mette Frederiksena paziņoja, ka «Rietumu alianse šobrīd ir vājākā stāvoklī nekā pirms dažām dienām». Nākamajā mēnesī paredzēta Trampa un Vladimira Putina tikšanās APEC samitā Ķīnā bez Ukrainas vai Eiropas līderu klātbūtnes.
Galvenais
- Tramps nedēļas laikā faktiski atcēlis gadiem ilgas enerģētiskās sankcijas pret Kremli
- Tramps izdarījis spiedienu uz Kijivu pārtraukt triecienus pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām
- Tramps apšaubījis Zelenska leģitimitāti, atkārtojot Krievijas propagandas tēzes
- Dānijas premjerministre Mette Frederiksena pavēstīja, ka Rietumu alianse ir vājākā stāvoklī nekā pirms dažām dienām
- ES ārlietu ministri vienojās, ka Eiropas politika attiecībā uz Ukrainu jāsaglabā nemainīga neatkarīgi no Vašingtonas pozīcijas svārstībām
- Nākamajā mēnesī Putins varēs tikties ar Trampu APEC samitā Ķīnā, bez Zelenska vai Eiropas līderu klātbūtnes
- ASV turpina pārdot Ukrainai ieročus un nodrošināt izlūkošanas datus, kas Kijivs raksturo kā dzīvībai svarīgus tās aizsardzībai
Kāpēc tas ir svarīgi
Notikumi liecina par iespējamu fundamentālu ASV politikas maiņu attiecībā uz Krieviju un Ukrainu. Eiropas līderi publiski atzīst, ka Rietumu alianse ir nonākusi vājākā pozīcijā. Tramps aktīvi spiež Kijivu atteikties no triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru — kas ir kodols Ukrainas kara stratēģijā — un apšauba Zelenska leģitimitāti, atkārtojot Krievijas propagandas tēzes. Plānotā Trampa-Putina tikšanās APEC samitā Ķīnā bez Ukrainas vai Eiropas līderu klātbūtnes liecina par iespējamām sarunām par Ukrainu pāri tās galvai. Vienlaikus ASV turpina piegādāt ieročus un izlūkošanas datus, ko Kijiva raksturo kā dzīvībai svarīgus tās aizsardzībai.
Kas notika
Šonedēļ Briselē notiek ES līderu samits, kurā galvenā uzmanība pievērsta situācijai ap Ukrainu un Trampa rīcību. Bloomberg ziņojums, ko apkopojuši Ukrainas mediji ZN.UA un NV, raksturo, ka Eiropas līderi gatavojas scenārijam, kurā Tramps faktiski nostājas Maskavas pusē, neskatoties uz turpinātiem mēģinājumiem uzturēt attiecības ar viņu. Nedēļas laikā Tramps faktiski atcēlis gadiem ilgas enerģētiskās sankcijas pret Kremli, izdarījis spiedienu uz Kijivu pārtraukt triecienus pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un apšaubījis Zelenska leģitimitāti. 11. oktobrī pēc vienošanās ar Putinu par Krievijas naftas piegādēm ASV un pasaules tirgiem Tramps kritizēja Zelenski, paziņojot, ka «Ukrainai ir laiks izvēlēties jaunu prezidentu». Zelenskis paziņoja, ka jūtas nodots, un publiski kritizēja Trampu. Dānijas premjerministre Mette Frederiksena paziņoja žurnālistiem Briselē, ka Rietumu alianse ir vājākā stāvoklī nekā pirms dažām dienām, un brīdināja, ka bez atbalsta Ukrainai visa Eiropa un NATO kopumā nonāks bīstamākā situācijā. ES ārlietu ministre Kaja Kallasa uzsvēra, ka ES pieeja karam ir citāda un ka spiediens jāizdara uz agresoru, nevis upuri. ES ārlietu ministri pirmdienā privāti vienojās, ka Eiropas politika attiecībā uz Ukrainu jāsaglabā nemainīga neatkarīgi no Vašingtonas pozīcijas svārstībām — sadarboties ar ASV, kad iespējams, un turpināt atbalstīt Kijivu, kad nav iespējams. Vairāki ES līderi, tostarp Francijas un Vācijas pārstāvji, slēgtās sarunās pauduši, ka Tramps ir noskaņots uzbrukt Kijivai un atbalstīt Maskavu un ka tas maz iespējams mainīsies. Nākamajā mēnesī Putinam būs iespēja tikties ar Trampu APEC samitā Ķīnā, kurā ne Zelenskis, ne Eiropas līderi nebūs klāt. Vairums Eiropas līderu iesaka Zelenskim atturēties no Trampa kritikas, jo alternatīvas sadarbībai ar ASV nav. Vienlaikus ASV turpina pārdot Ukrainai ieročus un nodrošināt izlūkošanas informāciju, ko raksturo kā vitāli svarīgu tās aizsardzībai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Abi izmantotie avoti ir ukraiņu valodā un stāstu centrē ap draudiem Ukrainai: tie virzās ar Eiropas satraukumu, Trampa pagriezienu Maskavas virzienā un spiedienu uz Kijivu pārtraukt naftas rūpnīcu triecienus. Tie izceļ Zelensa nodevības sajūtu un viņa publisko Trampa kritiku, kā arī piešķir nozīmīgu vietu sajūtai, ka Ukrainai tiek prasīts kapitulēt. Īpaši uzsvērta Eiropas bažas par izslēgšanu no iespējamā darījuma, ko ilustrē gaidāmā Trampa-Putina tikšanās APEC samitā Ķīnā bez Ukrainas vai Eiropas līderu klātbūtnes. Daži fakti atkārtojas abos rakstos, piemēram, apraksts par Trampa gadu enerģētisko sankciju atcelšanu un viņa nostāšanos Maskavas pusē, kas liecina par kopīgu redakcionālo līniju, nevis neatkarīgu ziņošanu.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Nav pieejama atsevišķa starptautiskā perspektīva, jo abi piegādātie raksti ir ukraiņu mediji, kas apkopo Bloomberg ziņojumu. Starptautiskā perspektīva tiek filtrēta caur ukraiņu valodas Bloomberg pārklājumu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Viens ziņojuma fakts citē ekspertus, ka galvenais augsto degvielas cenu iemesls ASV ir ASV karš pret Irānu, bet citi ziņotie fakti Trampa enerģētikas lēmumus saista galvenokārt ar iekšpolitisku fokusu uz degvielas cenām pirms Kongresa starptermiņa vēlēšanām.
Konteksts
Tramps un Zelenskis iepriekš ir pārcietuši līdzīgu attiecību saspringumu, tostarp pērn notika asa tikšanās Ovālajā kabinetā, pēc kuras ASV īslaicīgi ierobežoja izlūkošanas datu apmaiņu. Vašingtona iepriekš mēģināja pārliecināt Kijivu pieņemt 28 punktu miera plānu, kas lielākoties tika uzskatīts par atbilstošu Krievijas interesēm. G7 samitā Francijā prezidents Emanuels Makrons organizēja īsu Trampa un Zelenska tikšanos, kuras laikā Zelenskis parādīja Trampam Krievijas raķešu sagrautās Kijivas katedrāles fotogrāfijas. Ukrainai pirms ziemas trūkst ASV Patriot pretraķešu, jo Krievija pastiprina uzbrukumus civilajai infrastruktūrai, izraisot periodiskus elektrības un ūdens padeves pārtraukumus Kijivā. Kijivas kara izdevumi rada lielu budžeta deficītu, ko Eiropai kļūst arvien grūtāk segt. ES ārlietu ministri pirmdienā privāti vienojās, ka Eiropas politika attiecībā uz Ukrainu jāsaglabā nemainīga neatkarīgi no Vašingtonas pozīcijas svārstībām. ES ārlietu politikas vadīja Kaja Kallasa paziņoja, ka ES ir skaidri citāda pieeja karam, un uzsvēra, ka spiediens jāizdara uz agresoru, nevis upuri.