Zelenskis tikās ar Trampu Ņujorkā: enerģētikas pamiers, «Patriot» ražošana un iespējamā trīspusējā tikšanās
2026. gada 23. septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ASV Ģenerālās asamblejas malā Ņujorkā tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Zelenskis piedāvāja savstarpēju enerģētikas pamieru, lūdza iesaistīt Ķīnas līderi Si Dzjiņpinu un izteica gatavību trīspusējai tikšanai ar Trampu un Putinu. Tramps pauda pozitīvu attieksmi pret «Patriot» ražošanas licencēšanu Ukrainā, bet konkrētas vienošanās par raķešu piegādēm nav.
Galvenais
- Tikšanās notika 23. septembrī Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas sesijas malā — devītā Trampa–Zelenska tikšanās kopš Trampa otrā termiņa sākuma.
- ASV delegācijā bija valsts sekretārs Marko Rubio, finanšu ministrs Skots Besants, īpašais sūtnis Stīvs Vītkofs un Džareds Kušners.
- Ukraina piedāvāja pārtraut triecienus pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru, ja Krievija aptur uzbrukumus Ukrainas enerģētikas un kritiskajai infrastruktūrai; ASV nodos šo priekšlikumu Krievijai.
- Zelenskis pauda gatavību jebkurā laikā piedalīties trīspusējā tikšanās ar Trampu un Putinu un lūdza iesaistīt Si Dzjiņpinu, kuru Tramps solīja informēt vizītes laikā 23.–25. septembrī.
- Tramps paziņoja, ka ir «pozitīvi noskaņots» licencēt Ukrainai «Patriot» interceptoru ražošanu, taču konkrētas piegāžu saistības nav; Ukraina arī turpina sarunas ar ražotāju RTX (Raytheon).
- Zelenskis izvirzīja jautājumu par Starlink izmantošanu triecieniem Krievijā; Tramps norādīja uzrunāt tieši Īlonu Masku.
- Tramps iepriekš piedāvāja divus miera plāna variantus — vienu «ļoti sliktu» un otru, kas varētuvest Ukrainu uz «lieliskumu» — un apgalvoja, ka Putins esot «gatavs tikties».
- Tramps dienu pirms tikšanās parakstīja «Grahama likuma» sankciju instrumentu un paziņoja, ka ir gatavs to izmantot, ja nepieciešams.
Kāpēc tas ir svarīgi
Tikšanās ir pašā centram ASV vadītajiem centieniem izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu. Zelenskis skaidri lūdza Trampu organizēt trīspusēju Ukrainas–ASV–Krievijas samitu, kā arī iesaistīt Si Dzjiņpinu, izmantojot viņa 23.–25. septembra valsts vizīti ASV. Vienlaikus Tramps pauda gatavību tikties ar Putinu decembra G20 samitā Maiami. Konkrētu deeskalācijas soļu — savstarpēja enerģētikas pamiera, iespējama graudu/jūras pamiera un «Patriot» ražošanas licenču — rezultāts paliek neskaidrs, bet nosaka turpmāko sarunu formātu.
Kas notika
2026. gada 23. septembrī Volodimirs Zelenskis tikās ar Donaldu Trampu Ņujorkā, ANO Ģenerālās asamblejas sesijas malā. Tikšanās ilga aptuveni stundu; ASV pusi pārstāvēja Marko Rubio, Skots Besants, Stīvs Vītkofs un Džareds Kušners, Ukrainas pusi — Kirils Budanovs, Rustems Umerovs, Andrijs Sbiha, Davids Arakhamia un Pavlo Palisa. Zelenskis piedāvāja savstarpēju enerģētikas pamieru (ASV nodos piedāvājumu Maskavai), iesaistīt Si Dzjiņpinu, kurš 23.–25. septembrī ieradīsies ASV, un apstiprināja gatavību trīspusējai tikšanai ar Putinu. Tramps apgalvoja, ka Putins ir «gatavs tikties», un piedāvāja divus miera plāna variantus. Viņš arī paziņoja, ka ir «pozitīvi noskaņots» licencēt Ukrainai «Patriot» interceptoru ražošanu, taču konkrētu piegāžu saistību nav; Ukraina turpina sarunas ar ražotāju RTX (Raytheon). Zelenskis izvirzīja arī Starlink izmantošanas jautājumu triecieniem Krievijā — Tramps ieteica uzrunāt tieši Īlonu Masku. Zelenskis izcēla trīs iespējamos sarunu ceļus: enerģētikas pamieru, jūras/graudu pamieru un trīspusēju formātu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji ziņojumus par tikšanos vērtē caur Zelenska «pozitīva un produktīva» prizmu, izceļot trīs viņa minētos sarunu ceļus (enerģētikas pamiers, jūras/graudu pamiers, trīspusējs formāts). Tie akcentē Zelenska priekšlikumus — iesaistīt Si, trīspusēju tikšanos ar Putinu, savstarpēju enerģētikas pamieru — un viņa brīdinājumus par «ļoti augstu» Krievijas uzbrukumu risku citām Eiropas valstīm, tostarp sauszemes operāciju. Ukrainas avoti fiksē Trampa piesardzību «Patriot» piegādēs («neviens neteica nē», bet konkrētas atbildes nav) un viņa saistību starp ukraiņu triecieniem pret Krievijas naftas rūpnīcām un ASV dīzeļdegvielas cenām, kam iebilst vietējie analītiķi — Volodimirs Omelčenko (Razumkovas centrs) un Vladislavs Faraonovs (Amerikas studiju institūts). Īpaša uzmanība pievērsta Starlink/Maska sižetam un Zelenska agrākajam apgalvojumam, ka Tramps viņu apsūdzējis «mānīšanā» par Maska nostāju. Ukrainas reportāžās dominē arī Zelenska ANO Ģenerālās asamblejas runa («patient zero») un 50 valstu kopīgais paziņojums par pamieru, kurā ASV nav iekļautas.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskie mediji (Der Spiegel, Al Jazeera Arabic) seko ASV ziņu aģentūru pamatlīnijai — «ierobežots ieroču pamiers» enerģētikas mērķiem (Der Spiegel) un Trampa–Zelenska diskusija par «enerģētikas pamieru» un trīspusēju samitu (Al Jazeera), bez Ukrainas analītiķu kritikas. Starptautiskā perspektīva balstās uz Trampa paša paziņojumiem: divu variantu miera plāns, apgalvojums, ka Putins ir gatavs tikties, un gatavība tikties ar Putinu decembra G20 samitā Maiami. Šie materiāli uzsver Trampa nostāju, ka ukraiņu dronu triecieni ir kaitējuši Krievijas naftas pārstrādes jaudai, un viņa vēlmi izbeigt karu pirms ziemas, mazāk pieminot Zelenska nosacījumu par savstarpēju pamieru. Vācijas un Kataras avoti vairāk izceļ diplomātisko teātri (ANO Ģenerālās asamblejas kontekstu, Si vizīti, iespējamo trīspusējo samitu) nekā Starlink/«Patriot» detaļas, kas dominē Ukrainas reportāžās.
Kur atspoguļojums atšķiras
Tramps augošās ASV dīzeļdegvielas cenas daļēji saistīja ar ukraiņu dronu triecieniem pret Krievijas naftas rūpnīcām; Zelenska sabiedrotie mediji un Razumkovas centra analītiķis Volodimirs Omelčenko uzsvēra, ka galvenais cēlonis ir karš pret Irānu un Ukrainas darbība ir tikai daļējs faktors. Tramps apgalvoja, ka vienošanās ar Krieviju par enerģētikas neuzbrukšanu esot turējusies; Zelenskis teica, ka pamirs sabruka, kad Maskava nākamajā dienā trāpīja degvielas uzpildes stacijām Kijivā un Ukraina atbildēja ar triecienu Krievijas rūpnīcai. Par «Patriot» progresu Zelenskis sacīja, ka «neviens neteica nē» par interceptoru piegādēm, bet konkrētu saistību nav; ASV Valsts departaments tomēr publicēja paziņojumu par pretgaisa aizsardzības līdzekļu un raķešu pārdošanu, kamēr analītiķis Vladislavs Faraonovs norādīja, ka nav publiska signāla par progresu pašā licencē.
Konteksts
Tikšanās bija devītā pilna Trampa–Zelenska tikšanās kopš Trampa otrā termiņa sākuma un ilga aptuveni stundu; ASV pusē bija arī Rubio, Besants, Vītkofs un Kušners. Tramps dienu iepriekš parakstīja «Grahama likuma» sankciju instrumentu un paziņoja, ka ir gatavs to izmantot, ja vajadzīgs. Kremla preses sekretārs Dmitrijs Peskovs noraidīja enerģētikas pamiera ideju, atsaucoties uz visaptveroša noregulējuma mērķi. Si Dzjiņpina 23.–25. septembra vizīte ASV bija viņa pirmā valsts vizīte vairāk nekā desmit gadu laikā.