Zelenskis sazinājies ar Makronu un Stubbu Kijivas apšaudes laikā; apspriesta ASV sankciju mīkstināšana Krievijas naftas produktiem
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien, Krievijas balistiskā uzbrukuma laikā Kijivai, telefonsarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un atsevišķā sarunā ar Somijas prezidentu Aleksandru Stubbu apsprieda nepieciešamību pēc papildu pretgaisa aizsardzības paketēm Ukrainai un izaicinājumus, ko rada ASV sankciju mīkstināšana Krievijas naftas produktiem. Zelenskis aicināja palielināt spiedienu uz Krieviju un nāca klajā ar priekšlikumu par savstarpēju triecienu izbeigšanu pret enerģētikas infrastruktūru.
Galvenais
- Zelenskis telefonsarunā ar Makronu apsprieda nepieciešamību pēc papildu ППО paketēm Ukrainai
- Saruna notika Krievijas balistiskā uzbrukuma laikā Kijivai
- Sarunā pieminēts, ka ASV sankciju mīkstināšana Krievijas naftas produktiem rada papildu izaicinājumus
- Zelenskis uzsvēra, ka tuvākajās dienās pastāv īpašs turpmāku raķešu triecienu drauds
- Zelenskis aicināja palielināt spiedienu uz Krieviju ar kopīgām un drosmīgām darbībām
- Somijas premjerministrs Trampa un Putina vienošanos nosaucis par "šausmīgu vilšanos"
- Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals Trampa lēmumu saucis par lielu kļūdu un aicinājis palielināt atbalstu Ukrainai
Kāpēc tas ir svarīgi
Sarunas laikā Kijivu turpināja apšaudīt Krievijas ballistiskās raķetes, kas uzsvēra Ukrainas pretgaisa aizsardzības vajadzību steidzamību. Zelenskis mēģināja koordinēt vienotu Eiropas reakciju uz ziņoto ASV sankciju mīkstināšanu attiecībā uz Krievijas naftas produktiem, kas varētu palielināt Krievijas kara ieņēmumus. Eiropas līderi publiski kritizēja ziņoto ASV–Krievijas dīzeļdegvielas darījumu, signalizējot par transatlantiskām domstarpībām sankciju politikā. Zelenskis nāca klajā ar priekšlikumu par savstarpēju triecienu pārtraukšanu pret enerģētikas infrastruktūru kā atbildes pasākumu.
Kas notika
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien, Krievijas balistiskā uzbrukuma laikā Kijivai, aizvadīja telefonsarunu ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un atsevišķu sarunu ar Somijas prezidentu Aleksandru Stubbu. Ar Makronu Zelenskis apsprieda nepieciešamību pēc papildu pretgaisa aizsardzības paketēm Ukrainai un izaicinājumus, ko rada ASV sankciju mīkstināšana Krievijas naftas produktiem. Zelenskis paziņoja, ka tuvākajās dienās pastāv īpašs turpmāku raķešu triecienu drauds, uzsvēra, ka krieviem "jājūt, ka viņiem vairs nebūs potenciāla vilkt karu", un aicināca palielināt spiedienu uz Krieviju ar kopīgām drosmīgām darbībām. Viņš arī informēja, ka koordinācija ir konkrēta un ka tikšanās tiek gatavotas. Sarunā ar Stubbu Zelenskis informēja par jauniem Krievijas triecieniem un apsprieda Krievijas papildu ieņēmumus no naftas produktu eksporta, ko potenciāli varētu izmantot turpmākas Krievijas agrēsijas finansēšanai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti stāstu centrē ap Zelenska diplomātisko darbību, attēlojot viņa sarunas ar Makronu un Stubbu kā steidzamu koordināciju aktīva Krievijas balistiskā uzbrukuma Kijivai apstākļos. Ziņojumos atkārtoti ASV lēmums par Krievijas naftas produktiem tiek rakurots kā "sankciju mīkstināšana" un uzsvērts Zelenska aicinājums pēc kopīga spiediena un papildu pretgaisa aizsardzības paketēm.
Kur atspoguļojums atšķiras
Dažādi avoti izmanto atšķirīgus nosaukumus somu sarunu partnera apzīmēšanai: daļa avotu personu, ar ko Zelenskis apsprieda sankciju jautājumus, sauc par Somijas premjerministru, bet citi fakti Zelenska sarunu partneri par Krievijas triecieniem un naftas ieņēmumiem identificē kā Somijas prezidentu Aleksandru Stubbu.
Konteksts
ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš paziņoja, ka viņš runājis ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu un panācis vienošanos par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm Amerikas un pasaules tirgiem; darījums, iespējams, ļautu eksportēt līdz 1,8 miljoniem tonnu Krievijas dīzeļdegvielas. Tramps to saistīja ar degvielas cenu kritumu, izmantojot ASV kontroli pār Hormuza šaurumu un lēmumus par Krievijas energoresursiem. ASV šis lēmums tika kritizēts – eksperti apšaubīja, vai tas patiešām pazeminās cenas, un norādīja uz iespējamu pretrunu ar Lindsija Greima likumu. Ukrainas iestādes un starptautiskās organizācijas Krievijas triecienus pret Ukrainas pilsētām un civilo infrastruktūru kvalificē kā Krievijas Federācijas kara noziegumus; Krievijas vadība noliedz, ka Krievijas armija apzināti apšaudītu civilo infrastruktūru pilna mēroga kara laikā.