Zelenskis: Ķīna palīdz Krievijai izveidot «Рассвет» — Starlink analogu
Prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā «Financial Times» paziņoja, ka Ķīna palīdz Krievijai būvēt «Рассвет» («Ausma») satelītu tīklu, kas tiek veidots kā SpaceX Starlink analogs. Pēc viņa teiktā, sistēma varētu sākt darboties līdz 2026. gada beigām vai 2027. gada sākumā. Zelenskis vairākkārt lūdzis ASV prezidentu Donaldu Trampu noteikt sankcijas Krievijas un Ķīnas uzņēmumiem, kas saistīti ar projektu; pēdējo reizi šis jautājums ticis celts tikšanās laikā Ņujorkā uz ANO Ģenerālās asamblejas malām septembrī.
Galvenais
- Zelenskis apgalvo, ka Ķīna palīdz Krievijai būvēt satelītu tīklu «Рассвет» (Ausma) kā Starlink analogu
- «Рассвет» sistēma varētu sākt darboties līdz 2026. gada beigām vai 2027. gada sākumam
- Zelenskis vairākkārt lūdzis Trampu noteikt sankcijas Krievijas un Ķīnas uzņēmumiem, kas iesaistīti projektā
- Septembrī Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā Zelenskis ar Trampu pēdēreiz apsprieda sankciju jautājumu
- Zelenskis brīdināja, ka «Рассвет» varētu ļaut Krievijai paaugstināt gaisa triecienu precizitāti pret Ukrainu
- Kara eksperts Robs Lī (Foreign Policy Research Institute) uzskata, ka «Рассвет» būs mazāk efektīva par Starlink, bet varētu tikt izmantota video pārraidei no droniem uz komandpunktiem
- Līdz septembrim Krievija orbītā palaidusi 32 «Рассвет» sistēmas satelītus
Kāpēc tas ir svarīgi
Ziņa ir būtiska, jo tā pirmo reizi publiski saista Ķīnu tieši ar Krievijas militārā satelītu sakaru tīkla izstrādi — projektu, kas varētu kompensēt Krievijas zaudēto piekļuvi Starlink un palielināt Krievijas gaisa triecienu precizitāti Ukrainā. Vienlaikus Ukraina aktīvi virza ASV sankcijas pret iesaistītajiem uzņēmumiem, padarot šo jautājumu par divpusēju diplomātisku un ekonomisku sviru. Paralēli risinās atsevišķa saruna par Starlink aprīkotu Ukrainas dronu izmantošanu triecieniem līdz 200 km dziļumā Krievijā — Tramps, pēc Zelenska teiktā, ideju atbalstījis, bet norādījis, ka gala lēmums ir atkarīgs no Īlona Maska.
Kas notika
Prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā «Financial Times» paziņoja, ka Ķīna palīdz Krievijai izstrādāt satelītu tīklu «Рассвет» (Ausma), kas tiek veidots kā tiešs SpaceX Starlink analogs militārām vajadzībām. Pēc viņa teiktā, sistēma varētu kļūt darbspējīga līdz 2026. gada beigām vai 2027. gada sākumam. Zelenskis uzsvēra, ka vairākkārt — pēdējo reizi tikšanās laikā ar Donaldu Trampu Ņujorkā uz ANO Ģenerālās asamblejas malām septembrī — lūdzis noteikt sankcijas Krievijas un Ķīnas uzņēmumiem un personām, kas iesaistītas projektā. Viņš brīdināja, ka «Рассвет» varētu ļaut Krievijai paaugstināt gaisa triecienu precizitāti pret Ukrainu un paplašināt Krievijas dronu vadības iespējas Ukrainas partneru teritorijā. Kara eksperts Robs Lī (Foreign Policy Research Institute) novērtēja, ka «Рассвет» būs mazāk efektīva par Starlink, bet to varētu izmantot video pārraidei no droniem uz komandpunktiem, kā arī sauszemes, jūras un vidēja darbības rādiusa uzbrukuma bezpilota lidaparātiem. Līdz septembrim Krievija orbītā bija palaidusi 32 «Рассвет» sistēmas satelītus, izmantojot nesējraķetes «Sojuz-2.1b» no Pleseckas kosmodroma. 1. oktobrī Ukrainas vēstniecības Vašingtonā misijas vadītāja vietnieks Deniss Seniks paziņoja, ka Ukraina lūdz ASV noteikt sankcijas pret projektam piesaistītajiem Krievijas uzņēmumiem un personām. Ķīnas Ārlietu ministrija, Kremlis un Baltais nams uz «Financial Times» lūgumu komentēt Zelenska apgalvojumus nav atbildējuši. Pēc Krievijas spēku mēģinājuma izmantot Starlink triecieniem pret Ukrainu Īlons Masks bloķējis Krievijas piekļuvi sistēmai; pēc Zelenska teiktā, tieši tas paātrinājis «Рассвет» izstrādi ar Ķīnas atbalstu.
Konteksts
Krievijas uzņēmums «Buro 1440» izstrādā «Рассвет» sistēmu; līdz septembrim orbītā tika palaisti 32 satelīti, izmantojot «Sojuz-2.1b» nesējraķetes no Pleseckas kosmodroma. Krievijas spēki iepriekš izmantoja Starlink tādu trieciendronu kā «Молнія» un «Італмас» BM-35 vadībai; pēc tam Īlons Masks ierobežoja Krievijas piekļuvi, kas, pēc Zelenska teiktā, paātrinājis sadarbību ar Ķīnu pie «Рассвет». Pirms bloķēšanas Krievijas brigādes okupētajā Ukrainas teritorijā izmantoja Starlink, lai pārraidītu video no Mavic izlūkdroniem uz komandpunktiem, trūkstot termināļiem «baltajā sarakstā». Ķīna iepriekš noraidījusi Zelenska apsūdzības par ieroču piegādi Krievijas armijai. Vācijas Bundesvērs publiski brīdinājis par iespējamiem draudiem no Krievijas veidotā Starlink alternatīvas. Somijas prezidents Aleksanders Stubbs lūdzis Maskam paplašināt Starlink pārklājumu Ukrainai. Pēc Ukrainas prezidenta padomnieka Serhija Beskrestnova (Flash) teiktā, Krievijai būtu vajadzīgi 12–15 «Sojuz-2.1b» starti, lai izveidotu pamata konstelāciju; visas nesējraķetes komponentes, izņemot dzinējus, ražo uzņēmums «Progress», ko Ukraina jau ir trāpījusi ar «Flamingo» raķetēm.