Zelenskis: ASV brīdinājusi Ukrainu par izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu, ja tiks turpināti triecieni Krievijas naftas rūpnīcām
Intervijā NPR Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja, ka Trampa administrācija brīdinājusi Ukrainu, ka var pārtraukt izlūkdatu apmaiņu, ja Kijiva turpinās uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Brīdinājums tika nodots viņa ģenerāļiem, ne viņam personīgi. Vienlaikus 12. un 13. oktobra vakaros Krievija ar ballistiskajām raķetēm trāpīja Kijivai, un Ukraina no partneriem nesaņēma iepriekšēju brīdinājumu. Tramps 13. oktobrī publiski noliedza izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu, bet ASV plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Baltais nams joprojām izskata šādu iespēju.
Galvenais
- Zelenskis apstiprināja, ka ASV brīdinājušas par izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu, ja Ukraina turpinās triecienus Krievijas naftas rūpnīcām.
- Brīdinājums tika nodots Zelenska ģenerāļiem, ne pašam prezidentam, un līdz intervijas publicēšanai 13. oktobrī apmaiņa vēl nebija pārtraukta.
- Tramps 13. oktobrī paziņoja, ka ASV nav pārtraukušas izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu: "Nē, mēs to neesam pārtraukuši. Mēs palīdzam Ukrainai."
- 12. un 13. oktobra vakaros Krievija ar ballistiskajām raķetēm trāpīja Kijivai; Ukraina nesaņēma iepriekšēju brīdinājumu no partneriem, un trīs cilvēki gāja bojā.
- Zelenskis noraidīja Trampa apgalvojumu, ka par degvielas cenu kāpumu ASV ir vainojama Ukraina, un uzskata, ka iemesls ir karš Irānā un Hormuza šauruma blokāde.
- Zelenskis sacīja, ka par Trampa paziņoto "enerģētisko pamieru" uzzinājis no Trampa ieraksta Truth Social.
Kāpēc tas ir svarīgi
Iespējamā ASV izlūkdatu apmaiņas pārtraukšana tieši vājinātu Ukrainas spēju atklāt un pārtvert Krievijas raķešu un dronu uzbrukumus — to jau apliecināja 12. un 13. oktobra ballistisko raķešu triecieni Kijivai, kuros gāja bojā cilvēki. Brīdinājums ir piesaistīts ASV prasībai pārtraukt tālieroču uzbrukumus Krievijas enerģētikas infrastruktūrai, tādējādi padarot šos triecienus par strīda sviras punktu, nevis aizstāvības līdzekli. Trampa publiskais noliegums nesniedz skaidrību, jo, pēc plašsaziņas līdzekļu ziņām, Baltais nams joprojām izskata šādu iespēju un augstākās amatpersonas nav vienisprātis. Epizode atspoguļo ASV kursa maiņu: spiediens uz Ukrainu militāri un enerģētikas jomā, vienlaikus mīkstinot sankcijas pret Krievijas dīzeļdegvielu.
Kas notika
Intervijā NPR, kas publicēta 13. oktobrī, prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja, ka Trampa administrācija brīdinājusi, ka var pārtraukt izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu, ja Kijiva turpinās triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Brīdinājums tika nodots viņa ģenerāļiem, ne viņam personīgi, un līdz intervijas publicēšanai apmaiņa vēl nebija faktiski pārtraukta. 12. oktobra vakarā Krievija ar ballistiskajām raķetēm trāpīja Kijivai — raķetes tika konstatētas tikai uzbrukuma laikā, un partneri nesniedza iepriekšēju brīdinājumu. 13. oktobra vakarā situācija atkārtojās: Krievija atkal trāpīja Kijivai ar ballistiskajām raķetēm, tika skarta TEC-4 un viena raķete trāpīja daudzstāvu dzīvojamajā ēkā; līdz rītam tika ziņots par trim bojāgājušajiem. Zelenskis uzsvēra, ka Krievijas dīzeļdegvielas eksporta atļaušana nesamazinās degvielas cenas ASV, jo cenu kāpumu izraisījis karš Irānā un Hormuza šauruma blokāde, nevis Ukrainas darbība. Viņš arī norādīja, ka par Trampa paziņoto "enerģētisko pamieru" uzzinājis no sociālā tīkla ieraksta, un aizstāvēja Ukrainas triecienus Krievijas enerģētikas un loģistikas mērķiem kā atbildi uz Krievijas uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji uzsver Zelenska apstiprinājumu, ka ASV brīdinājums par izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu tika nodots viņa ģenerāļiem, ne viņam personīgi, tādējādi parādot, ka spiediens nāk no militārās sadarbības kanāliem. Tāpat akcentētas operatīvās sekas — divas naktis pēc kārtas Krievijas ballistiskie triecieni Kijivai bez brīdinājuma — un Gaisa spēku pārstāvja Juriha Ihnata un ārlietu ministra Andrija Sibihas skaidrojumi, ka šādi gadījumi nav pirmie un ka ASV laikapstākļu skaidrojums netiek uzskatīts par pietiekamu. "Enerģētiskais pamiers" tiek raksturots kā lēmums, par kuru Ukraina netika konsultēta un par kuru uzzināja no sociālajiem tīkliem, bet Ukrainas triecieni Krievijas enerģētikas un loģistikas mērķiem — kā likumīga atbilde uz Krievijas uzbrukumiem Ukrainas enerģētikai.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras vairākos punktos. Pirmkārt, par to, vai ASV izlūkdatu apmaiņa faktiski ir pārtraukta: Zelenskis apstiprina brīdinājumu, ka tā var tikt pārtraukta, Tramps publiski to noliedz, bet ziņojumi liecina, ka Baltais nams joprojām iekšēji izskata šādu iespēju un daļa amatpersonu, tostarp CIP direktors Džons Ratklifs, iebilst pret ierobežojumiem. Otrkārt, par iemeslu, kādēļ 12. oktobrī netika sniegts brīdinājums par Krievijas ballistisko triecienu Kijivai: viens ASV avots Politico sacīja, ka iemesls bijuši slikti laikapstākļi, bet Zelenskis un Ukrainas amatpersonas uzskata šo skaidrojumu par nepietiekamu un pieļauj, ka patiesais iemesls var būt cits. Treškārt, par "enerģētiskā pamiera" raksturu: Zelenskis to nodēvēja par Trampa izdomājumu, par kuru uzzināja no sociālajiem tīkliem, savukārt Tramps to prezentē kā reālu vienošanos ar Putinu. Ceturtkārt, par atbildību par degvielas cenu kāpumu ASV: Zelenskis to saista ar karu Irānā un Hormuza šauruma blokādi, bet Tramps to saista ar Ukrainas triecieniem Krievijas enerģētikai un personīgi ar Zelenski.
Konteksts
Iepriekšējās ziņās Financial Times un CNN, atsaucoties uz Eiropas amatpersonām, ziņoja, ka Trampa administrācija pieprasījusi Kijivai pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas rūpnīcām, draudot apturēt ieroču pirkumus un izlūkdatu apmaiņu. 9. oktobrī Tramps paziņoja par vienošanos ar Putinu par pagaidu sankciju atcelšanu Krievijas dīzeļdegvielai un pieprasīja Ukrainai pārtraukt triecienus Krievijas rūpnīcām — par šo "enerģētisko pamieru" Zelenskis, pēc viņa paša vārdiem, uzzināja no Truth Social ieraksta. Saskaņā ar mediju ziņojumiem Trampa sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners 9. oktobrī Floridā tikšanās laikā ar Ukrainas un Eiropas pārstāvjiem esot izteikuši draudus pārtraukt izlūkdatu apmaiņu, ja Ukraina neatteiksies no uzbrukumiem Krievijas naftas rūpnīcām. Semafor ziņoja, ka neraugoties uz Trampa publisko noliegumu, Baltais nams joprojām izskata iespēju pārtraukt izlūkdatu apmaiņu un ka CIP direktors Džons Ratklifs ir viens no tiem, kas iebilst pret šādu ierobežojumu.