Zelenskis: Ukraina divas dienas neveica uzbrukumus Krievijas enerģētikai, Krievija turpināja triecienus
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina divas dienas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātā "enerģētiskā pamiera" neveica uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un enerģētikas infrastruktūrai, bet Krievija šajā pašā laikā turpināja uzbrukt Ukrainas enerģētikas objektiem un kritiskajai infrastruktūrai 19 reģionos. Tramps savukārt apgalvojis, ka pamieru esot pārkāpušas abas puses, un minējis, ka Ukraina "iepriekšējā dienā trāpījusi daudziem objektiem".
Galvenais
- Zelenskis 13. oktobrī paziņoja, ka Ukraina 2 dienas pēc Trampa pamiera izsludināšanas neuzbruka Krievijas enerģētikai.
- Krievija šajā laikā turpināja triecienus Ukrainas enerģētikas objektiem 19 reģionos.
- Tramps 11. oktobrī izsludināja "enerģētisko pamieru", apgalvojot, ka tam piekritušas abas puses.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis incidents parāda tiešu pretrunu starp Ukrainas un ASV prezidentu nostāju par to, vai Ukraina ir ievērojusi izsludināto enerģētisko pamieru. Vienlaikus tas atklāj ziņoto ASV spiedienu uz Kijivu — tostarp draudus pārtraukt izlūkošanas informācijas apmaiņu un ieroču piegādes — lai piespiestu Ukrainu pārtraukt triecienus pa Krievijas enerģētikas mērķiem. Pamiera šķietami nesimetrisks raksturs un neskaidrība par Krievijas piekrišanu liek jautāt, vai vienošanās vispār ir īsta.
Kas notika
13. oktobrī savā Telegram kanālā Zelenskis paziņoja, ka Ukraina divas dienas pēc Trampa 11. oktobra izsludinājuma par "enerģētisko pamieru" neveica uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un enerģētikas infrastruktūrai. Tajā pašā laikā Krievija turpināja uzbrukt Ukrainas enerģētikas objektiem un kritiskajai infrastruktūrai — pēc Zelenska teiktā, triecienu zonā nonāca 19 reģioni, un uzreiz pēc Trampa paziņojuma Krievijas droni trāpīja elektrostacijai Harkivā. Zelenskis uzsvēra, ka Krievija "noklausījās" ASV prezidentu un devusi skaidrus signālus, ka negrasās atturēties no uzbrukumiem. Viņš arī sacīja, ka nav dzirdējis apstiprinājumu Krievijas piekrišanai pamieram, tomēr pauda cerību, ka Tramps varētu pārliecināt Putinu to atbalstīt. Tramps 13. oktobrī, atbildot uz jautājumu par sešiem enerģētikas objektiem, kurus Krievija bija trāpījusi iepriekšējā dienā, paziņoja, ka "Ukraina iepriekšējā dienā trāpījusi daudziem objektiem", un naktī solīja pārbaudīt ziņojumus par Krievijas pārkāpumiem, bet piebilda, ka pārkāpumi esot "no abām pusēm". Pēc Axios ziņām, pamiers attiecas tikai uz naftas pārstrādes rūpnīcām, kas ir būtiski — Ukrainā ir tikai viena NPK, kas nedarbojas ar pilnu jaudu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti uzsver Zelenska vēstījumu, ka Ukraine ievērojusi pamieru divas dienas, kamēr Krievija turpināja uzbrukt Ukrainas enerģētikai un kritiskajai infrastruktūrai. Tās norāda, ka izsludinātais pamieris aprobežojas tikai ar naftas pārstrādes rūpnīcām, atgādinot, ka Ukrainā ir tikai viena NPK, un ziņoto ASV spiedienu — draudus pārtraukt izlūkošanas un ieroču piegādes — vērtē kā mēģinājumu piespiest Kijivu pārtraukt triecienus dziļi Krievijas teritorijā. Tiek izcelts Vācijas ārlietu ministra Johannesa Vādefuļa aicinājums, ka Krievijai jābūt pirmajai, kas sper soli pretī pamieram, apturot uzbrukumus infrastruktūrai, kā Eiropas atbalsts Kijivas nostājai. Daļa Ukrainas izdevumu piemin ziņoto ASV vienošanos par Krievijas dīzeļdegvielas importu un abpusēju ASV senatoru iebildi, ka tā pretrunā ASV likumam, kā arī citē Zelenska ieteikumu noslēgt paralēlu vienošanos par Ukrainas enerģētikas sistēmas aizsardzību.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Vienīgais neukraiņu avots ir katārijas izdevums Al Jazeera Arabic, kas ziņu strukturē ap atšķirīgajām nostājām par Trampa priekšlikumu enerģētiskajam pamieram. Caur Ukrainas izdevumiem citētā starptautiskā reportāža — Axios, CNN, Financial Times — detalizē ASV draudus apturēt izlūkošanas apmaiņu un ieroču iepirkumu sistēmu, kā arī faktu, ka Kijiva, pēc ziņām, neko nezina par vienošanos brīdī, kad Trampa to izsludināja. Šīs ziņas atspoguļo arī Trampa apgalvojumu, ka pārkāpumi bijuši "no abām pusēm", un viņa izvirzīto skaitli — ka ES esot samaksājusi Krievijai 250 miljardus dolāru par enerģiju, kas ir pretrunā gan ES datiem (≈209 miljardi), gan Krievijas amatpersonas augstākajam skaitlim (320,7 miljardi).
Kur atspoguļojums atšķiras
Pastāv tieša pretruna starp Zelenska un Trampa nostāju par pamiera ievērošanu: Zelenskis apgalvo, ka Ukraina divas dienas neveica uzbrukumus Krievijas enerģētikai, kamēr Tramps paziņoja, ka Ukraina "iepriekšējā dienā trāpījusi daudziem objektiem" un ka pārkāpumi bijuši "no abām pusēm". Otrs strīds skar ES maksājumu Krievijai apmēru kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma: ES dati rāda aptuveni 209 miljardus dolāru (≈197 miljardi eiro), Tramps min 250 miljardus dolāru, bet Krievijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks — 320,7 miljardus dolāru.
Konteksts
Tramps 11. oktobrī izsludināja "enerģētisko pamieru", apgalvojot, ka tam piekritušas abas puses, taču pēc Axios ziņām vienošanās attiecas tikai uz naftas pārstrādes rūpnīcām, nevis visu enerģētikas infrastruktūru. Ukrainā ir tikai viena NPK, kas nedarbojas ar pilnu jaudu un vairākkārt cietusi Krievijas uzbrukumos, kamēr Krievijai ir plašs rūpnīcu tīkls. Saskaņā ar Eiropas Komisiju no 2022. gada marta līdz 2026. gada jūlijam ES Krievijai par fosilo kurināmo samaksājusi aptuveni 197 miljardus eiro (≈209 miljardi dolāru); Trampa minētie 250 miljardi un Krievijas puses 320,7 miljardi ar to ir pretrunā. ES REPowerEU programma, pēc Komisijas vērtējuma, ļāvusi izvairīties no aptuveni 278 miljardiem eiro papildu izdevumu.