Zelenskis 8. septembrī paziņoja par gaidāmo tikšanos ar Trampu 20. septembra datumos
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 8. septembrī pavēstīja, ka sagaida tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu septembra 20. datumos. Galvenā plānotā sarunas tēma būs ASV pretbalistisko raķešu piegāde Ukrainai. Tikšanās notiek pēc ASV speciālo sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vizītēm Maskavā 5. septembrī un Kijivā 6. septembrī, kā arī pēc masveida Krievijas uzbrukuma Kijivai naktī no 7. uz 8. septembri.
Galvenais
- Zelenskis 8. septembrī paziņoja, ka sagaida tikšanos ar Trampu septembra 20. datumos; galvenā tēma — ASV pretbalistisko raķešu piegāde
- ASV speciālie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners 6. septembrī ieradās Kijivā — pirmo reizi Trampa otrajā prezidentūras termiņā — un tikās ar Zelenski
- Vizītes laikā Ukraina un Krievija vienojās par trīs dienu savstarpēju moratoriju attiecībā uz triecieniem pret otras puses galvaspilsētām
- Naktī no 7. uz 8. septembri Krievija raidīja aptuveni 180 gaisa mērķu (32 Kh-101 spārnotās raķetes, 166 dronus un ballistiskās raķetes Oniks, Iskander-M/S-400/KN-23); aptuveni 90% tika iznīcināti, bet lielākā daļa ballistisko raķešu netika notriektas
- Zelenskis paziņoja par Ukrainai piederošu pretbalistisko programmu "Freya" un izteica cerību uz ASV un Eiropas atbalstu
- Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Georgijs Tihijs apstiprināja, ka personiska Zelenska–Trampa tikšanās ir provizoriski saskaņota šī mēneša otrajā pusē; viena no iespējamām vietām ir ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa nedēļa Ņujorkā, kas sākas 22. septembrī
Kāpēc tas ir svarīgi
Paziņotā tikšanās būtu pirmā Zelenska un Trampa personiskā tikšanās kopš 28. jūlija Baltajā namā un notiek laikā, kad ASV diplomātiskā virzība ir pastiprinājusies. Ukrainas centrālais lūgums — ASV pretballistiskās pārtvērējraķetes — ir tieši tas, ko Zelenskis raksturo kā akūtu deficītu, ko īpaši uzsvēra naktī no 7. uz 8. septembri Kijivā veiktais masveida Krievijas trieciens, kurā lielāko daļu ballistisko raķešu neizdevās pārtvert. Tikšanās laika ziņā sakrīt ar ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa nedēļas atklāšanu Ņujorkā 22. septembrī, ko Ukraina ir minējusi kā vienu no iespējamām vietām, saistot divpusējo formātu ar plašāku daudzpusējo diplomātiju. Ziņojumi arī liecina, ka diskusijas virzās uz Ukrainas–ASV–Krievijas trīspusēju formātu ar iespējamām norises vietām AAE, Šveicē vai Turcijā.
Kas notika
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 8. septembrī paziņoja, ka sagaida tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu septembra 20. datumos, un galvenā sarunas tēma būs ASV pretbalistisko raķešu piegāde Ukrainai. Paziņojums nāca dienu pēc tam, kad ASV speciālie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners 5. septembrī apmeklēja Maskavu tikšanās ar Vladimiru Putinu un 6. septembrī pirmo reizi Trampa otrajā prezidentūras termiņā ieradās Kijivā tikšanās ar Zelenski. Kijivas vizītes laikā Zelenskis sniedza ASV sūtņiem detalizētu informāciju par Ukrainas vajadzībām pēc pretballistiskajām raķetēm un piegāžu termiņiem; notika arī daudzpusēja saruna ar Lielbritānijas, Vācijas un Francijas nacionālās drošības padomniekiem. Vizīšu laikā Ukraina un Krievija vienojās par trīs dienu savstarpēju moratoriju attiecībā uz triecieniem pret otras puses galvaspilsētām. Naktī no 7. uz 8. septembri Krievija veica masveida triecienu Kijivai ar Oniks, Iskander-M/S-400/KN-23 ballistiskajām raķetēm, 32 Kh-101 spārnotajām raķetēm un 166 droniem; aptuveni 90% no aptuveni 180 gaisa mērķiem tika iznīcināti, tostarp vairāk nekā 30 spārnotās raķetes, bet lielākā daļa ballistisko raķešu netika pārtvertas. Avoti ziņo par 2 bojāgājušajiem un 10 vai 12 ievainotajiem. Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina strādā pie savas pretballistiskās programmas "Freya" ar cerību uz ASV un Eiropas atbalstu, vienlaikus norādot, ka šogad saņemto pretballistisko raķešu apjoms ir trīs reizes mazāks nekā iepriekšējā gadā — partneri to skaidro ar Tuvo Austrumu konfliktu. Ukraina arī ziņoja par saņemtajām Crotale pretgaisa aizsardzības sistēmām ar raķetēm un AIM raķetēm NASAMS. Ukraina norāda uz tuvošanos trīspusējam (Ukraina–ASV–Krievija) sarunu formātam; iespējamās nākamās tikšanās vietas ir AAE, Šveice vai Turcija.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji paziņoto tikšanos centrē ap steidzamo nepieciešamību pēc ASV pretballistiskajām pārtvērējraķetēm, sasaistot to ar 7.–8. septembra Kijivas triecienu un dokumentētu piegāžu kritumu. Ukrainas ziņojumos izcelta ASV sūtņu Vitkofa un Kušnera diplomātiskā aktivitāte, un galvaspilsētu triecienu moratorijs tiek rādīts kā konkrēts viņu vizītes rezultāts. Ukraiņu izdevumi detalizē pašas Ukrainas pretballistisko programmu "Freya/Frea/Freyja" un Zelenska izteikto cerību uz ASV un Eiropas atbalstu. Iespējamie divpusējie darba kārtības jautājumi tiek atspoguļoti no Ukrainas Ārlietu ministrijas brīfinga, ietverot "labklājības plānu", drošības garantijas, dronu vienošanos un papildu pretgaisa aizsardzību — plašs paketveida formātā. Ukrainas avoti Trampa atteikumu piegādāt 300 Patriot raķetes (pēc Financial Times ziņojuma) skaidro ar ASV krājumu saglabāšanas apsvērumiem saistībā ar Tuvajiem Austrumiem, vienlaikus turpinot virzīties uz daļējām piegādēm — Crotale sistēmām un AIM raķetēm NASAMS.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Vienīgais neukraiņu avots — Azerbaidžānas aģentūra APA — ziņo par gaidāmo Zelenska–Trampa tikšanos septembrī neitrālā tonī kā par sagatavošanos personiskai tikšanās reizei, bez detalizētas darba kārtības un bez akūta raķešu deficīta ietvara, kas raksturīgs Ukrainas ziņojumiem.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras ziņotajos bojāgājušo un ievainoto skaitļos pēc 7.–8. septembra Krievijas trieciena Kijivā: daļa avotu ziņo par 2 bojāgājušajiem un 10 ievainotajiem, bet citi — par vismaz 2 bojāgājušajiem un 12 ievainotajiem.
Konteksts
ASV speciālie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners 5. septembrī apmeklēja Maskavu tikšanās ar Vladimiru Putinu un pēc tam 6. septembrī Kijivu tikšanās ar Zelenski — tā bija pirmā viņu Kijivas vizīte kopš Trampa otrā prezidentūras termiņa sākuma. Vizīšu laikā Ukraina un Krievija vienojās par trīs dienu savstarpēju moratoriju attiecībā uz triecieniem pret otras puses galvaspilsētām, kas bija saistīts ar ASV pārstāvju klātbūtni. Vitkofs pēc Maskavas un Kijivas tikšanās paziņoja, ka miera procesā esot panākts "būtisks progress" un puses vienojušās par papildu trīspusējo sarunu grafiku. Kušners Kijivā teica, ka Tramps tiecas ne tikai izbeigt karu, bet arī panākt ilgtermiņa mieru, un ka kara izbeigšana līdz ziemai nav garantēta. Zelenskis paziņoja, ka Ukraina gatavo savu pretballistisko programmu "Freya/Frea/Freyja" un rēķinās ar ASV un Eiropas partneru atbalstu. Financial Times ziņoja, ka Tramps atteicis Ukrainas lūgumu piegādāt 300 Patriot raķetes, lai saglabātu ASV krājumus saistībā ar iespējamu karu ar Irānu; Ukraina agrāk bija lūgusi Patriot ražošanas tehnoloģiju, kam Tramps sākotnēji gandrīz piekrita, bet vēlāk mainīja lēmumu bažās par tehnoloģijas nokļūšanu Krievijas rokās. Pēc Zelenska teiktā, Ukraina šogad saņēmusi trīs reizes mazāk pretballistisko raķešu nekā iepriekšējā gadā — partneri to skaidro ar Tuvo Austrumu konfliktu; partneri apstiprinājuši vairāku Crotale pretgaisa aizsardzības sistēmu un AIM raķešu NASAMS piegādes. Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Georgijs Tihijs kā iespējamos divpusējos darba kārtības jautājumus minēja papildu pretgaisa aizsardzības spējas, "labklājības plānu", drošības garantijas un dronu vienošanos. Iespējamie trīspusējie temati pēc Zelenska teiktā ietver enerģētikas un labības eksportu, bet galvenā prioritāte ir humānā joma, pirmkārt, gūstekņu apmaiņa. Ukrainas Ārlietu ministrija apstiprināja, ka personiska Zelenska–Trampa tikšanās ir provizoriski saskaņota vēlāk šajā mēnesī, vienlaikus vēl tiekot izstrādātai Ukrainas delegācijas dalības programmai ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa nedēļā.