Tramps aicina noņemt Zelenski no sarunu vadības un slavē Krieviju un Sji kā «pieņemamus»

Kāpēc tas ir svarīgi

Trampa publiskais aicinājums nomainīt Zelenski kā galveno sarunu vadītāju ar Krieviju ir ass lūzums iepriekšējā ASV politikā un nozīmīgs signāls Ukrainas sabiedrotajiem Vašingtonā. Vienlaikus Tramps Krievijas un Ķīnas rīcību Ukrainas jautījumā nodēvējis par «pieņemamu», pretstatā dokumentētajiem Krievijas triecieniem tajā pašā dienā – dronu uzbrukumam parkam Harkivas apgabalā, kurā gāja bojā seši cilvēki, tostarp divi bērni, un ballistisko raķešu uzbrukumam Kijivai. Zelenskis, savukārt, nesenos ASV soļus – Starlink ierobežošanu un Patriot raķešu piegāžu kavēšanu – raksturojis kā spiedienu uz Kijivu kapitulēt. Trampa atvērtība piedāvātajai Trampa-Putina-Sji trīspusei tikšanai novembrī Ķīnā norāda uz iespējamu jaunu formātu sarunām par karu.

Kas notika

19. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps, runājot ar žurnālistiem Baltā nama priekšā, pauda vairākus provokatīvus apgalvojumus par karu Ukrainā. Viņš sacīja, ka Krievija izturas «normāli» un «ne dara pārāk daudz» no tā, ko spētu, un ka Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins esot izturējies «ļoti godīgi», – un to novērtē. Tramps aicināja ļaut «kādam citam», ne Zelenskiem, vadīt sarunas ar Krieviju, apsūdzot Ukrainas prezidentu karadarbības nepārtraukšanā un sakot, ka Zelenskis «nezina, par ko runā», reaģējot uz Zelensa iepriekšējo «nepareizā vēstures puse» piezīmi. Viņš arī jautāja, ko Ukraina devusi ASV pretī lielajai palīdzībai, pats atbildot: «Nekas. Atcerieties to.» Tramps pieminēja arī televīzijā redzētu « ļoti slavenu sievieti», kas apsūdz Zelenski, ka viņš «nogalina mūsu vīriešus», bet viņas vārdu nenosauca. Tramps sacīja, ka ir atvērts piedāvātajai Trampa-Putina-Sji trīspusei tikšanai, ko, pēc The Wall Street Journal ziņām, rosinājis Putins un kas varētu notikt novembrī Ķīnā APEC samita malā.

Tajā pašā dienā Krievija ar dronu «Geran-3» trāpīja centrs parkam Nova Vodolahā Harkivas apgabalā, nogalinot sešus cilvēkus – sievietes 28, 34 un 36 gadu vecumā, vīrieti ap 40 gadiem un meitenes 11 un aptuveni 1,2 gadu vecumā, paziņoja apgabala vadītājs Oļegs Sinjehubovs. Naktī no 18. uz 19. oktobri Kijivā notika ballistisko raķešu uzbrukums vairākos viļņos – Zelenskis ziņoja par 16 raķetēm – un gāja bojā viens cilvēks, astoņi tika ievainoti; trīs rajonos tika bojāta 25 stāvu ēka, medicīnas iestāde, tirdzniecības centrs «Cosmo Multimall» un metro «sarkanās» līnijas infrastruktūra kreisajā krastā. Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats sacīja, ka Ukrainas aizsardzības spēki nesaņēma partneru brīdinājumu par pirmo triecienu ap plkst. 23:00 18. oktobrī, bet informācija par turpmākajiem startiem ap plkst. 03:00 tika saņemta. ANO dati liecina, ka septembrī Ukrainā gāja bojā vismaz 328 civiliedzīvotāji – augstākais mēneša civiliedzīvotāju upuru skaits kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Lielākā daļa ukraiņu valodas izdevumu izcēla Trampa izteikumus, kas slavēja Krieviju un Sji Dzjiņpinu par «normālu» vai «pieņemamu» izturēšanos, neskatoties uz dokumentētajiem Krievijas triecieniem tajā pašā dienā. Ukraiņu mediji īpaši uzsvēra Trampa apgalvojumu, ka Ukraina devusi ASV «neko», to raksturojot kā nodevību, ņemot vērā Krievijas uzbrukumu apmēru – tostarp Nova Vodolahas dronu triecienu, kurā gāja bojā divi bērni, un Kijivas ballistisko raķešu uzbrukumu. Ukraiņu publikācijas Trampa uzbrukumus Zelenskim savienoja pārī ar Zelensa atbildi, ka ASV darbības – Starlink ierobežošana un Patriot raķešu piegāžu kavēšana – spiež Kijivu uz kapitulāciju. Virsrakstos atkārtoti tika izcelts Trampa aicinājums, lai sarunas vadītu «kāds cits», un apsūdzības Zelenskim par karadarbības pagarināšanu.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Honkongā bāzētais angļu valodas izdevums koncentrējās vien šauri uz Trampa virsraksta paziņojumu, ka Zelensa vietā sarunām būtu jānotiek «kādam citam», bez plašākas analīzes par Krievijas rīcību vai Ukrainas atbildi. Kazahstānā bāzētais krievu valodas izdevums Trampa komentārus attēloja kā asu Zelenska kritiku un apšaubīja Zelensa vēlmi pēc miera, vienlaikus Trampa ieteikumu par citu sarunu vadītāju raksturojot kā atbalsi Krievijas propagandas naratīviem, un arī konstatēja pretrunu starp Trampa apgalvojumu par «pieņemamu» Krievijas rīcību un dokumentētajiem Krievijas uzbrukumiem.

Kur atspoguļojums atšķiras

Krievu valodas medijs Trampa ieteikumu, lai sarunas Ukrainas vietā vadītu kāds cits, ne Zelenskis, interpretēja kā atbalsi Krievijas propagandas naratīviem, kas Zelenski iztēlo kā «nelegitīmu» un nespējīgu uz sarunām; ukraiņu valodas izdevumi to saistīja ar plašāku spiediena uz Kijivu kontekstu. Vēl viens pretrunu punkts bija Trampa apgalvojums, ka Krievija «ne dara pārāk daudz» un izturas pieņemami – tas pretstatīts dokumentētajiem Krievijas triecieniem tajā pašā informācijas ciklā, tostarp ballistisko raķešu uzbrukumam Kijivai un dronu triecienam parkam Nova Vodolahā Harkivas apgabalā, ko izcēla kā kazahstānas, tā ukraiņu avoti.

Konteksts

18. oktobrī Zelenskis intervijā Bloomberg apsūdzēja ASV, ka tās spiež Kijivu kapitulēt, minot Starlink ierobežojumus un Patriot raķešu piegāžu kavēšanu. Tā paša dienā viņš paziņoja, ka kopš Trampa «energo pamiera» izsludināšanas krievi 76 reizes uzbrukuši Ukrainas enerģētikas un naftas-gāzes infrastruktūrai. 14. oktobrī Zelenskis intervijā teica, ka Tramps un viņa tuvākā vide izvēlas «nepareizo vēstures pusi». 9. oktobrī Tramps izsludināja vienošanos ar Putinu par simtiem tūkstošu tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegādi pasaules tirgiem – Zelenskis to nodēvēja par vājuma izrādīšanu. ANO dati liecina, ka septembrī Ukrainā gāja bojā vismaz 328 civiliedzīvotāji – augstākais mēneša rādītājs kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. ASV Kongresa starptermiņa vēlēšanas ir paredzētas 3. novembrī. Pēc The Wall Street Journal ziņām, Putins piedāvājis Trampa-Putina-Sji trīspusi tikšanos novembrī Ķīnā APEC samita malā.