Tramps apgalvo, ka Zelenskis «drīzāk» piekritis samazināt Krievijas naftas rūpnīcu triecienus
ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka lūdzis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski samazināt triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām, un apgalvoja, ka Zelenskis «drīzāk» to darīšot. Tramps augošās dīzeļdegvielas cenu pieaugumu saistīja ar Ukrainas triecieniem pret Krievijas rūpnīcām, brīdinot par iespējamu «pasaules problēmu». Pēc 22. septembra tikšanās Ņujorkā triecieni turpinājās — naktī uz 25. septembri tika skartas rūpnīcas Permā un Novašachtinskā, bet 26. septembrī — Ilskas naftas rūpnīca Krasnodaras novadā.
Galvenais
- Tramps apgalvoja, ka licis Zelenskim «palēnināt» triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām, un ka Zelenskis atbildējis, ka «drīzāk» to darīšot.
- Tramps augošās dīzeļdegvielas cenas nodēvēja par «Krievijas problēmu, nevis Tuvo Austrumu problēmu».
- 21. septembrī Zelenskis teica, ka Ukraina ir gatava pārtraukt triecienus pret Krievijas rūpnīcām, ja Krievija pārtrauks triecienus pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
- Zelenskis un Tramps tikās Ņujorkā 22. septembrī; enerģētikas pamiers bija viena no sarunu tēmām.
- Pēc tikšanās triecieni turpinājās — naktī uz 25. septembri skartas rūpnīcas Permā un Novašachtinskā, 26. septembrī — Ilskas rūpnīca Krasnodaras novadā.
- Pēc tikšanās Zelenskis paziņoja, ka slēgtajās sarunās ar Trampu nemēģināja piespiest Kijavu pārtraukt triecienus pret rūpnīcām.
- Forbes Ukraine analītiķi vērtē, ka ASV-Iranas konflikts būtiski vairāk ietekmē pasaules dīzeļdegvielas piedāvājumu nekā Ukrainas triecieni pret Krievijas rūpnīcām.
Kāpēc tas ir svarīgi
Tramps publiski spiež Zelenski atteikties no Ukrainas tālās darbības triecienu kampaņas pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru — vienlaikus piedēvējot augošās dīzeļdegvielas cenas galvenokārt Ukrainas triecieniem, nevis citiem faktoriem. Neskatoties uz Trampa publisko paziņojumu par vienošanos, Zelenskis jebkuru pārtraukšanu saista ar nosacījumu, ka Krievija atturas no Ukrainas enerģētikas objektiem un ka partneri sniedz garantijas, turklāt operatīvi triecieni pēc 22. septembra tikšanās nav apstājušies — tas norāda uz plaisu starp Trampa publisko stāstījumu un faktisko situāciju.
Kas notika
ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka viņš lūdzis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski palēnināt triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām, un apgalvoja, ka Zelenskis atbildējis, ka «drīzāk» to darīšot. Tramps augošās dīzeļdegvielas cenas nodēvēja par «Krievijas problēmu, nevis Tuvo Austrumu problēmu» un teica, ka Krievijas rūpnīcas sprāgst, jo Ukraina trāpa dīzeļrūpnīcām, kas pārstrādā lielu daļu naftas. Viņš brīdināja, ka triecieni pret Krievijas rūpnīcām var kļūt par «pasaules problēmu», un piebilda, ka Zelenskis varētu «darīt citas lietas». Pēc Trampa publiskā paziņojuma Zelenskis pēc 22. septembra tikšanās Ņujorkā (Apvienoto Nāciju Ģenerālās asamblejas laikā) skaidroja, ka slēgtajās sarunās nerisināja jautājumu par Kijavas piespiešanu pārtraukt triecienus. Operatīvi triecieni turpinājās: naktī uz 25. septembri tika skartas naftas rūpnīcas Permā un Novašachtinskā, bet 26. septembrī Ukrainas Aizsardzības spēki trāpīja Ilskas naftas rūpnīcai Krasnodaras novadā.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņo par Trampa apgalvojumu ar zīmīgu piesardzību — lieto apgalvojumus «нібито погодився» («it kā būtu piekritis») un mīkstinātu darbības vārdu «пригальмувати» («piebremzēt»). Ukrainas avoti uzsver Zelenska pretnostājumu: jebkurš triecienu pārtraukums ir nosacīts ar to, ka Krievija pārstāj trāpīt Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un ka partneri sniedz Krievijas izpildes garantijas. Ukrainas redakcijas izceļ kontrastu starp Trampa publisko paziņojumu par vienošanos un Zelenska skaidrojumu, ka slēgtajās sarunās Kijavu nemēģināja piespiest pārtraukt triecienus, kā arī atsaucas uz Forbes Ukraine analītiķu vērtējumu, ka ASV-Iranas konflikts būtiski vairāk ietekmē pasaules dīzeļdegvielas piedāvājumu nekā Ukrainas triecieni pret Krievijas rūpnīcām. Ukraiņu mediji arī fiksē, ka pēc 22. septembra tikšanās triecieni turpinājās — Permas, Novašachtinskas un Ilskas rūpnīcu skārumus.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Vienīgais angļu valodas avots (Azerbaidžānas aģentūra APA) virsrakstā ziņu pasniedz pozitīvi — «Zelenskyy responds positively to Trump's request» («Zelenskis pozitīvi atbild uz Trampa lūgumu») — pieņemot Trampa ietvaru bez tā piesardzības, ko lieto Ukrainas mediji. Starptautiskais ietvars koncentrējas uz Trampa piedēvējumu augošajām dīzeļdegvielas cenām Ukrainas triecieniem pret Krievijas rūpnīcām un viņa brīdinājumu par iespējamu «pasaules problēmu».
Kur atspoguļojums atšķiras
Zelenskis pēc Ņujorkas tikšanās paziņoja, ka, pretēji atsevišķiem amerikāņu puses publiskiem paziņojumiem, slēgtajās sarunās ar Trampu nemēģināja piespiest Kijavu pārtraukt triecienus pret naftas rūpnīcām un līdzīgiem objektiem — tieši pretēji Trampa publiskajam apgalvojumam, ka viņš to lūdzis un ka Zelenskis tam piekritis. Atsevišķi, Forbes Ukraine analītiķi vērtē, ka ASV-Iranas konflikts būtiski vairāk ietekmē pasaules dīzeļdegvielas, naftas un gāzes piedāvājumu nekā Ukrainas triecieni pret Krievijas rūpnīcām — tas pretrunā Trampa piedēvējumam augošajām dīzeļdegvielas cenām galvenokārt Ukrainas triecieniem.
Konteksts
13. septembrī Tramps pirmo reizi publiski saistīja pasaules degvielas trūkumu ar Ukrainas triecieniem pret Krievijas rūpnīcām. 14. septembrī viņš apgalvoja, ka Ukraina un Krievija it kā vienojušās neuzbrukt viena otras enerģētikas infrastruktūrai; Zelenskis skaidroja, ka Ukraina piekristu šādam risinājumam tikai ar partneru garantijām par Krievijas izpildi. 20. septembra Trampa-Zelenska tālruņa saruna (pēc Axios datiem) notika dažas stundas pēc liela mēroga Ukrainas uzbrukuma Maskavas naftas rūpnīcai. 21. septembrī Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir gatava pārtraukt triecienus pret Krievijas rūpnīcām, ja Krievija pārtrauks triecienus pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru; tajā pašā dienā Tramps paziņoja, ka Krievija zaudējusi kontroli pār savu dīzeļrūpniecību un ka karš «jābeidz». 23. septembrī ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka enerģētikas pamiera panākšana ir grūts uzdevums, bet Vašingtona centīšoties.