Ukraina un Krievija signalizē atvērtību ASV piedāvātajam enerģētikas pamieram, taču vienošanās pastāvēšana ir strīdīga
14. septembrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Ukraina un Krievija esot vienojušās pārtraukt uzbrukumus viena otras enerģētikas objektiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs šo formulējumu nepilnīgi apstiprināja — Zelenskis saistīja Ukrainas piekrišanu ar partneru garantijām, bet Peskovs nosauca ideju par "ļoti labu", vienlaikus izvirzot nosacījumus par tankkuģu drošu navigāciju un sankciju atcelšanu. Financial Times un citas avoti ziņo, ka galīgā vienošanās nav noslēgta, un 15. septembrī abas puses turpināja apšaudīt enerģētikas mērķus.
Galvenais
- 14. septembrī Tramps paziņoja, ka Ukraina un Krievija vienojušās pārtraukt uzbrukumus viena otras enerģētikas objektiem
- Zelenskis: Ukraina gatava pārtraukt triecienus Krievijas enerģētikai, ja partneri garantē, ka Krievija netrieks Ukrainas objektiem
- Peskovs nosauca ideju par "ļoti labu", bet pieprasīja drošu tankkuģu navigāciju Melnajā jūrā un daļēju sankciju atcelšanu
- FT korespondents Kristofers Millers ziņoja, ka Trampa paziņojums bijis pārsteidzīgs — galīgā vienošanās nepastāv
- 15. septembrī ukraiņu spēki trāpīja Krievijas naftas rūpnīcai Sizraņā, bet krievu droni uzbruka divām degvielas uzpildes stacijām Kijevā
- Ukrainas ĀM pārstāvis Heorhijs Tihijs 16. septembrī aicināja Krieviju iesniegt objektu sarakstus un precizēt detaļas
- Zelenskis gatavojas tikšanai ar Trampu Ņujorkā mēneša beigās
Kāpēc tas ir svarīgi
Savstarpējs triecienu pārtraukšana pret enerģētikas objektiem tieši ietekmētu civiliedzīvotāju energoapgādi abās pusēs, jo īpaši tuvojoties ziemai. Tomēr vienošanās statuss ir neskaidrs — Trampa publiskais paziņojums nesakrīt ar Kremļa, FT un Zelenska nostāju, radot jautājumu, vai diplomātija virzās uz priekšu vai ir iestrēgusi. Krievijas izvirzītie nosacījumi (droša Melnās jūras navigācija, sankciju atcelšana, tankkuģu aizsardzība) ievērojami pārsniedz enerģētikas infrastruktūras jautājumu un liecina, ka Maskava cenšas saistīt pamieru ar plašākām politiskām un ekonomiskām piekāpšanās.
Kas notika
14. septembrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Ukraina un Krievija esot vienojušās pārtraukt uzbrukumus viena otras enerģētikas objektiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atbildēja, ka Ukraina ir gatava atturēties no triecieniem Krievijas infrastruktūrātai, ja partneri garantē, ka Krievija neuzbruks Ukrainas enerģētikas objektiem. Vakara uzrunā Zelenskis sacīja, ka ASV ir iesniegušas priekšlikumu par savstarpēju triecienu pārtraukšanu pret kritisko infrastruktūru, tomēr Krievija vēl neesot parādījusi patiesu gatavību izbeigt karu. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 15. septembrī nosauca enerģētikas pamiera ideju par "ļoti labu", vienlaikus izvirzot nosacījumus: Ukrainai jāpārtrauc uzbrukumi Krievijas tankkuģiem un ostām, jānodrošina droša komerciālā navigācija un jāatceļ Rietumu sankcijas pret Krievijas energoresursiem. Financial Times korespondents Kristofers Millers ziņoja, ka Trampa paziņojums bijis pārsteidzīgs, jo galīgā vienošanās nepastāv. 15. septembrī Ukrainas ĀM vadītājs Andrijs Sibiha paziņoja, ka Ukraina atbalsta ASV centienus un saņēmusi papildu priekšlikumus no partneriem, savukārt 16. septembrī Ukrainas ĀM pārstāvis Heorhijs Tihijs aicināja Krieviju iesniegt objektu sarakstus. Tajā pašā dienā ukraiņu spēki trāpīja Sizraņas naftas rūpnīcai Krievijas Samāras apgabalā, dronu ražošanas uzņēmumam Taganrogā un dronu sagatavošanas vietai Orelas apgabalā, kā arī fiksēja trāpījumus Melnajā jūrā. Krievijas droni 15. septembra rītā un pēcpusdienā uzbruka divām degvielas uzpildes stacijām Kijevā.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti pozicionē Ukrainu kā atsaucīgu un konstruktīvu pusi — gatavu atbalstīt deeskalāciju un iesniegt objektu sarakstus, vienlaikus norādot, ka Krievija turpina triecienus pret enerģētikas, loģistikas un kritisko infrastruktūras objektiem. Tās uzsver, ka jebkāds Ukrainas triecienu pārtraukums pret Krievijas enerģētiku ir atkarīgs no partneru garantijām, ka Krievija to darīs savstarpēji. Ukrainas mediji arī izceļ notiekošos atbildes triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām, dronu ražošanas objektiem un Melnās jūras mērķiem, kā arī Zelenska plašāku diplomātisko nostāju — beznosacījumu pamieru pa kontaktlīniju un gatavību tikties gan ar Trampu, gan Putinu.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskie avoti uzsver Trampa paziņojuma divdomību: FT ziņo, ka paziņojums bijis pārsteidzīgs un galīgā vienošanās nepastāv, bet analītiķi, piemēram, DeepState līdzdibinātājs Romans Pohorilijs, tiek citēti noliedzot enerģētikas pamiera esamību. Šie avoti izceļ Krievijas nosacījumu atbildi — prasības pēc drošas Melnās jūras navigācijas tankkuģiem un daļējas Rietumu sankciju atcelšanas — kā pierādījumu, ka Kremlis saista priekšlikumu ar plašākām politiskām un ekonomiskām piekāpšanām. Tāpat tie izvirza Lavrova stāstījumu par Ankoridžas sapratnēm un ASV noraidījumu par jebkādām būtiskām Ankoridžas vienošanās, interpretējot šo epizodi kā daļu no nepārtraukta, neskaidra diplomātiska procesa, nevis konkrētas vienošanās.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti būtiski atšķiras par to, vai enerģētikas pamiera vienošanās patiešām ir noslēgta: Tramps 14. septembrī paziņoja, ka abas puses vienojušās, Zelenskis saistīja Ukrainas piekrišanu ar partneru garantijām, Peskovs sveica ideju, bet neapstiprināja Krievijas saistību pārtraukt triecienus pret Ukrainas infrastruktūru, bet FT korespondents Kristofers Millers ziņoja, ka Trampa paziņojums bijis pārsteidzīgs un galīgā vienošanās nepastāv. Otrs strīds skar to, vai Krievija patiešām mainījusi nostāju: Peskovs 15. septembrī nosauca ideju par "ļoti labu", taču dažas dienas iepriekš viņš bija nodēvējis Ukrainas enerģētiku par tās "Ahilleja papēdi" un faktiski noraidījis šādu pamieru, piebilstot, ka Maskava meklē "mūžīgu" norēķinu, kas pilnībā atbilst tās interesēm; Peskovs neskaidroja, vai viņa pozitīvais komentārs nozīmē Krievijas pozīcijas maiņu. Trešais strīds attiecas uz to, kas patiešām tika panākts Trampa-Putina Ankoridžas sanāksmē: Lavrovs apgalvo, ka tika panāktas būtiskas sapratnes, no kurām ASV vēlāk atteicās, savukārt ASV noraida, ka Ankoridžā būtu panāktas jebkādas būtiskas vienošanās.
Konteksts
Krievija un Ukraina visu kara laiku veic tāla darbības triecienus vienai pret otras enerģētikas infrastruktūru. ASV īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners apmeklēja Maskavu un Kijevu un, domājams, izvirzīja enerģētikas pamiera ideju. Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs apsūdzēja ASV par sapratņu laušanu no Trampa-Putina Ankoridžas tikšanās; ASV noraida, ka Ankoridžā būtu panāktas būtiskas vienošanās. Ukrainas bruņotie spēki ir trāpījuši Krievijas naftas rūpnīcām un dronu ražošanas objektiem, savukārt Krievijas droni ir trāpījuši Ukrainas civilajiem un enerģētikas mērķiem, tostarp divām degvielas uzpildes stacijām Kijevā 15. septembrī. Prezidentūras vadītājs Kirilo Budanovs paziņoja, ka jauns sarunu raunds par kara izbeigšanu varētu notikt oktobra sākumā.