Turcijas enerģētikas ministrs: Turcija saņems daļu Krievijas dīzeļdegvielas no ASV vienošanās
Turcijas enerģētikas ministrs Alparslans Bajraktars paziņoja, ka Turcija saņems daļu no Krievijas dīzeļdegvielas, ko Maskava piegādās pasaules tirgiem saskaņā ar vienošanos ar ASV. To 9. oktobrī izsludināja Donalds Tramps pēc sarunām ar Putinu, un pēc tam ASV Finanšuustrisku ministrija paziņoja par īslaicīgu licences izsniegšanu Krievijas dīzeļdegvielas eksportam. Vienošanās izpelnījusies asu kritiku no Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska, Eiropas amatpersonām un dažiem ASV republikāņiem.
Galvenais
- Turcijas enerģētikas ministrs Alparslans Bajraktars paziņoja, ka Turcija saņems daļu Krievijas dīzeļdegvielas, ko Maskava piegādās pasaules tirgiem saskaņā ar vienošanos ar ASV.
- Bajraktars vienošanos nodēvēja par svarīgu Turcijas enerģētiskajai drošībai; dīzeļdegvielas apjomi Turcijai nav izpausti.
- 9. oktobrī Donalds Tramps paziņoja, ka viņš ar Putinu vienojies par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem; pēc tam ASV Finanšuustrisku ministrija paziņoja, ka OFAC izsniegs īslaicīgu licences.
- Prezidents Volodimirs Zeļenskis teica, ka Ukrainas sarunu komanda tiek izmantota kā "segvāds", un Trampa paziņojumu nosauca par negodīgu un nesadarbīgu.
- ASV enerģētikas sekretārs Kriss Raits raksturoja licences kā "pātagu" virzībā uz Krievijas karu beigšanu; valsts sekretārs Marko Rubio skaidroja citādi – Krievijas dīzeļdegviela tiktu pārdota tirgū jebkurā gadījumā.
- Turcija ir lielā mērā atkarīga no enerģijas importa no Krievijas, Irānas un Azerbaidžānas, vienlaikus cenšoties diversificēt piegādes, tostarp no ASV.
- Zeļenskis ierosināja, lai ASV Krievijas dīzeļdegvielas eksportu pārrunātu kopā ar Ukrainu; senatoru no abām ASV partijām pieprasa Trampam atcelt darījumu ar Krieviju.
Kāpēc tas ir svarīgi
Turcija ir viens no lielākajiem Krievijas enerģētikas resursu pircējiem, tāpēc tās iesaistīšanās ietekmēs, kā ASV–Krievijas dīzeļdegvielas vienošanās izpaudīsies globālajos tirgos. ASV lēmums izpelnījies neparasti plašu kritiku – Ukrainas, Eiropas un ASV abu partiju vidū –, kas liek apšaubīt Vašingtonas pieeju sarunām ar Maskavu. Vienlaikus Trampa administrācijas amatpersonas publiski sniegušas pretrunīgus skaidrojumus par darījuma mērķi, norādot uz iekšējām domstarpībām. Turklāt Krievija turpinājusi uzbrukt Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai pat pēc tā sauktā enerģētiskā pamiera, apšaubot ASV stimulus Maskavai.
Kas notika
Turcijas enerģētikas ministrs Alparslans Bajraktars paziņoja, ka Turcija saņems daļu Krievijas dīzeļdegvielas, ko Maskava piegādās pasaules tirgiem saskaņā ar vienošanos ar ASV. To 9. oktobrī bija izsludinājis ASV prezidents Donalds Tramps pēc sarunām ar Vladimiru Putinu; drīz pēc tam ASV Finanšuustrisku ministrija paziņoja, ka Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) izsniegs īslaicīgu licences Krievijas dīzeļdegvielas eksportam. Bajraktars uzsvēra, ka šis nolīgums ir svarīgs Turcijas enerģētiskajai drošībai, bet nenorādīja piegāžu apjomus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis nosodīja vienošanos kā negodīgu un nesadarbīgu, norādot, ka Ukrainas sarunu komanda ASV tika izmantota kā segvāds. Zeļenskis ierosināja, lai ASV dīzeļdegvielas eksportu pārrunātu kopā ar Ukrainu. Trampa administrācijā par darījuma mērķi izskanējuši pretrunīgi skaidrojumi: enerģētikas sekretārs Kriss Raits to raksturoja kā stimulus Krievijai beigt karu, bet valsts sekretārs Marko Rubio apgalvoja, ka Krievijas dīzeļdegviela tiktu pārdota tirgū jebkurā gadījumā.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji vienošanos parādījuši kā Maskavai izdarītu atkāpšanos, uzsverot, ka no Krievijas dīzeļdegvielas ieguvēja ir Turcija, nevis Ukraina. Ziņojumu centrā ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska reakcija un fakts, ka Ukrainas sarunu komanda atradās ASV brīdī, kad tika izsludināts darījums, ko Zeļenskis nodēvēja par segvādu. Plaši atspoguļota arī Krievijas turpmākā uzbrukumu gaita Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai pēc tā sauktā enerģētiskā pamiera, kas vienošanos padara neticamu. Zeļenska ierosinājums ASV dīzeļdegvielas eksportu pārrunāt kopā ar Ukrainu tiek likts blakus abu ASV partiju senātu prasībai atcelt darījumu, pastiprinot ASV iekšējo pretestību.
Kur atspoguļojums atšķiras
ASV enerģētikas sekretārs Kriss Raits skaidroja dīzeļdegvielas eksporta atļauju kā stimulu ("pātagu"), lai Mudītu Krieviju beigt karu, savukārt valsts sekretārs Marko Rubio pauda citu viedokli – Krievijas dīzeļdegviela tiktu pārdota tirgū jebkurā gadījumā. Šie abi skaidrojumi Trampa administrācijā ir pretrunīgi. Turklāt Axios, atsaucoties uz avotiem, ziņoja, ka Tramps atļāvis Krievijas dīzeļdegvielas eksportu, jo Zeļenskis atteicās pārtraukt triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām – šāds skaidrojums nesakrīt ne ar Raita, ne Rubio skaidrojumiem, ne arī ar paša Zeļenska vērtējumu, ka Trampa paziņojums nav godīgs vai partnerības cienīgs.
Konteksts
Pēdējos mēnešos Krievija pati bija ierobežojusi dīzeļdegvielas eksportu iekšējo piegāžu problēmu dēļ, uzkrājot aptuveni 4,8 miljonus tonnu rezervju. Turcija ir lielā mērā atkarīga no enerģijas importa no Krievijas, Irānas un Azerbaidžānas, vienlaikus cenšoties diversificēt piegādes, tostarp no ASV. Ankara plāno 2028. gadā Melnajā grā patīt otru peldošo gāzes ieguves platformu, kas palielinātu ikdienas ražošanu līdz 45 miljoniem kubikmetru, un pašlaik ar Maskavu ved sarunas par gāzes iepirkumu pēc 2026. gada.