Maiami sarunas par Ukrainas kara izbeigšanu beidzās agrāk nekā plānots; Tramps vienlaikus atļāvis Krievijas dīzeļdegvielas eksportu
9. oktobrī Maiami notika ASV vadīta tikšā ar Ukrainas, Eiropas valstu un NATO pārstāvjiem, lai apspriestu iespējamos ceļus uz eskalācijas mazināšanu un kara izbeigšanu līdz ziemai. Tikšā noslēdzās agrāk nekā plānots, un otrā sarunu diena nenotika. Tajā pašā dienā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par vienošanos ar Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādi pasaules tirgiem, ko Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis asi kritizēja.
Galvenais
- 9. oktobrī Maiami notika ASV, Ukrainas, Eiropas valstu un NATO pārstāvju tikšā par eskalācijas mazināšanas un kara izbeigšanas iespējām pirms ziemas
- Sarunas noslēdzās agrāk nekā plānots; 10. oktobra otrā sarunu diena nenotika
- ASV īpašais sūtnis Stīts Vitkofs raksturoja tikšanos kā konstruktīvu
- Ukrainas delegācijā bija Davids Arahamia, Rustems Umerovs, Kirils Budanovs un Serhijs Kislitsa
- Tramps 9. oktobrī paziņoja par vienošanos ar Putinu par miljoniem tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegādi pasaules tirgiem
- ASV Finanšu ministrija uz prezidenta rīkojumu ļāva Krievijas dīzeļdegvielas piegādes līdz 2027. gada 7. maiam — actual facts
- Zelenskis nosodīja Trampa lēmumu, sakot, ka tas dod Krievijai papildu naudu karam un ka Ukrainas delegācija tiek izmantota kā «aizsegs»
Kāpēc tas ir svarīgi
Maiami tikšā bija paredzēta, lai meklētu ceļus uz eskalācijas mazināšanu un kara izbeigšanu pirms ziemas, vienlaikus risinot enerģētisko noturību, graudu eksportu un drošības garantijas. Sarunu priekšlaicīga beigšana bez otrās dienas liecina par ierobežotu progresu ASV vadītajā formātā. Tajā pašā dienā ASV atļāva Krievijas dīzeļdegvielas eksportu pasaules tirgiem līdz 2027. gada aprīlim — soli, ko Zelenskis raksturoja kā papildu naudu Krievijas karam. Zelenskis arī apsūdzēja ASV, ka Ukrainas delegācija tiek izmantota kā «aizsegs», kamēr Vašingtona slēdz atsevišķus darījumus ar Putinu.
Kas notika
9. oktobrī Maiami notika ASV vadīta tikšā ar Ukrainas, Eiropas valstu un NATO pārstāvjiem, lai apspriestu iespējamos ceļus uz eskalācijas mazināšanu un kara izbeigšanu pirms ziemas. Starp dalībniekiem bija pārstāvji no ASV, Ukrainas, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Eiropas Komisijas un NATO. Ukrainas delegācijā ietilpa «Tautas kalps» frakcijas vadītājs Davids Arahamia, Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Rustems Umerovs, Prezidentūras vadītājs Kirils Budanovs un Prezidentūras pirmais vic vadītājs Serhijs Kislitsa. ASV īpašais sūtnis Stīts Vitkofs raksturoja tikšanos kā konstruktīvu un produktīvu, norādot, ka viedokļu apmaiņa palīdzēja noteikt virzienus turpmākam darbam pirms gaidāmajām ASV un Krievijas sarunām. Tikšā tika apspriesta gatavo energijā, Ukrainas enerģētiskā noturība, graudu eksports, drošības garantijas, ilgtermiņa drošības nosacījumi Ukrainai un Eiropai, konfliktu novēršana, pēckara atjaunošana un Ukrainas ekonomiskā atveseļošanās un iestāšanās ES. Sarunas noslētā agrāk nekā, un 10. oktobra otrā sarunu diena nenotika. Tajā pašā dienā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka viņš ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu vienojies par miljoniem tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegādi pasaules tirgiem, lai palīdzētu samazināt cenas. ASV Finanšu ministrija uz prezidenta rīkojumu līdz 2027. gada 7. maiam atļāva Krievijas dīzeļdegvielas piegādi pasaules tirgum. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis asi kritizēja šo lēmumu, sakot, ka atļauja eksportēt Krievijas dīzeļdegvielu dod Krievijai papildu naudu karam, un nosauca to par «vāju lēmumu no stipriem partneriem». Zelenskis arī paziņoja, ka Ukrainas oficiālā sarunu komanda ASV tiek «izmantota vienkārši kā aizsegs».
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas presstāsts fokusē Zelenska kritiku par Trampa lēmumu atļaut Krievijas dīzeļdegvielas eksportu un viņa apsūdzību, ka Ukrainas delegācija tiek izmantota kā «aizsegs». Virsraksti atkārtoti uzsver, ka tikšanās noslēdzās agrāk nekā plānots un ka otrā diena nenotika, raksturojot sarunas kā nepārliecinošas. Tāpat uzmanības centrā ir Ukrainas delegācijas sastāvs un Zelenska iepriekšējais paziņojums par ceļojumu, ļaujot skatoloģisko procesu no Kautijas perspektīvas.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptauti padodēs uzsvērti Vitkofa raksturojums par tikšanos kā konstruktīvu un produktīvu, kā arī plašs tēmu loks, kas tika apspriests. Starptautiskā prese uzsver paralēlo ASV un Krievijas vienošanos par dīzeļdegvielu un Trampa raksturojumu par viņa sarunu ar Putinu kā «ārkārtīgi veiksmīgu», piedāvājot diplomātisko ainu, kas centrēta uz Vašingtonu un Maskavu. Tāpat izcelta Axios ziņa par ASV plāniem piedāvāt jaunus priekšos glabājumus strupceļa pārvarēšanai, izceļot ASV starpniecības lomu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Sekretārs Marko Rubio raksturoja diplomātiskas kara izbeigšanas neiespējamību kā Maskavas prasības dēļ par pilnīgu Donbasa kontroli, ko Kijiva noraida. Savukārt Zelenskis to formulēja kā partnervu patiesas gribas trūkumu izdarīt stingru spiedienu uz Krieviju, apgalvojot, ka Rietumiem vienkārši jāveic daži izšķiroši soļi pret Krievijas ekonomiku un militāri rūpniecisko kompleksu.
Konteksts
Iepriekšējā trīspusēka Ukrainas-ASV-Krievijas tikšanās notika 2026. gada 26. februārī Ženēvā, un tā vairākkārt tika atlikta, daļēji ASV un Izraēlas militārās operācijas dēļ pret Irānu, kas sākās februārī. Tramps saistīja dīzeļdegvielas cenu kāpi augšā ar Ukrainas triecieniem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un aicināja Zelenski pārtraukt uzbrukumus Krievijas enerģētikas objektiem; Ukrainas amatpersonas sacīja, ka ir gatavas pārtraukt šādus triecienus, ja Maskava pārtrauks triecienus pret Ukrainas enerģētikas un civilo infrastruktūru. ASV likumdevēji no abām partijām publiski kritizēja Krievijas dīzeļdegvielas atļauju kā tādu, kas atbalsta Krievijas kara ekonomiku.