Trampa-Putina darījums par Krievijas dīzeļdegvielas importu izraisa pretestību Kongresā un Zelenska kritiku

Kāpēc tas ir svarīgi

Šis darījums atceļ 2022. gadā Kongresa noteikto aizliegumu importēt Krievijas enerģijas resursus un tika pieņemts bez apspriešanās ar Kongresu, izsaucot abpusēju likumdevēju nosodījumu. Vienlaikus tas sakrīt ar ASV prasību Ukrainai pārtraukt uzbrukumus Krievijas rūpnīcām, ko pavadījuši draudi apturēt ieroču piegādes un izlūkošanas apmaiņu – kas var būtiski ietekmēt Ukrainas aizsardzības spējas. Ukraiņu amatpersonas uzskata, ka lēmums dod Krievijai papildu ieņēmumus kara finansēšanai un tika pieņemts bez Kijivas informēšanas.

Kas notika

2026. gada 9. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas līderis Vladimirs Putins telefonsarunā vienojās par vairāku simtu tūkstošu tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegādi Amerikas un pasaules tirgiem; Tramps to saistīja ar cenām. ASV Finanšu ministrija drīz pēc tam izdeva licenci, kas ļauj līdz 2027. gada 7. aprīlim pārdot, piegādāt, izkraut un importēt Krievijas izcelsmes dīzeļdegvielu. Kremlis pirms termiņa atcēla 2026. gada jūlijā noteikto dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu, kas bija ieviests saistībā ar pastiprinātajiem Ukrainas triecieniem pa Krievijas rūpnīcām.

Lēmums izsauca asu reakciju Vašingtonā. Septiņi republikāņu un demokrātu partiju senatori paziņoja, ka administrācijas rīcība ir pretrunā ar 2022. gada Kongresa aizliegumu importēt Krievijas enerģijas resursus, un aicināja prezidentu lēmumu nekavējoties atsaukt. 16. oktobrī Demokrātu partijas kongresmenis Gregorijs Mīkss, vecākais loceklis Ārlietu komitejā, iesniedza abpusēju partiju likumprojektu "Prohibit Corrupt Russia Oil Deals Act", kas aizliedz ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas (DFC) ieguldījumus Krievijas enerģētikas sektorā, anulē OFAC izdotās vispārējās licences un uzliek pienākumu administrācijai noteikt sankcijas Krievijas enerģētikas sektoram. Likumprojektu atbalstīja 16–17 līdzautori, tajā skaitā republikānis Dons Bēkens.

Tajā pašā dienā Tramps parakstīja rīkojumu, ar ko atlikta sankciju un nodevu piemērošana Krievijai saskaņā ar "Graema likumu" (Graham Law), ko Senāts bija pieņēmis ar 86 pret 11 balsīm. Vienlaikus Trampa administrācija piedraudēja apturēt ieroču iepirkumu sistēmu, kas nodrošina Ukrainu ar ieročiem, kā arī izlūkošanas informācijas apmaiņu un Eiropas valstu ASV ieroču iegādi Ukrainai, ja Kijiva nepārtrauks triecienus pa Krievijas enerģētikas objektiem. Tramps 11. oktobrī bija arī paziņojis par "enerģētikas pamieru" starp Krieviju un Ukrainu, kas ietver triecienu pārtraukšanu tikai pa abu valstu naftas rūpnīcām – taču Ukraina apstiprināja, ka Krievija turpina uzbrukt Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 16. oktobrī preses konferencē Briselē nosodīja darījumu kā Krievijas kara finansēšanu un Kijivas neinformēšanu. Viņš paziņoja, ka ir piedāvājis ASV piegādāt Ukrainai pretbalistiskās raķetes enerģētikas aizsardzībai uz darījuma laiku, bet nav saņēmis piekrišanu, un aicināja ASV slēgt dīzeļdegvielas vienošanos ar Ukrainu apmaiņā pret enerģētikas sistēmas aizsardzības garantijām. Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks 14. oktobrī paziņoja, ka Krievija un ASV ved sarunas par līgumu un ka Kremlis meklē mehānismu piegāžu īstenošanai, neskatoties uz sankcijām pret vairākām Krievijas kompānijām.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji vienoti vērtē Trampa-Putina dīzeļdegvielas darījumu kā nodevību, kas finansē Krievijas karu un tika uzspiesta Kijivai bez apspriešanās. Zelenskis to nodēvēja par "negaidītu" un "acīmredzamu vājumu", uzsverot, ka Ukraina par lēmumu uzzināja tikai pēc tā pieņemšanas. Galvenais uzsvars ir Zelenska pretpiedāvājumā – ASV–Ukrainas dīzeļdegvielas darījums apmaiņā pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūras aizsardzību, tostarpējamo pretbalistisko raķešu piegādi.

Ukrainas komentētāji – bijušais Ukrenergo vadītājs Volodimirs Kudrickis, bijušais Naftogaz vadītājs Andrejs Kobolevs, izraēliešu militārais novērotājs Jigals Levins un ASV analītiķis Piziurs – uzsver, ka darījuma apjomi ir pārāk mazi, lai ietekmētu ASV cenas, un Trampa apgalvojumus par Ukrainas triecienu ietekmi uz degvielas cenām sauc par "absolūtu, atklātu absurdu". Kudrickis izvirza trīs iespējamos Trampa motīvus: vēlēšanu aprēķins pirms novembra Kongresa starptermiņa vēlēšanām, stratēģiska tuvināšanās ar Krieviju un iespējamā korupcijas komponente. Ukrainas reportāžās uzsvērta arī Trampa atjaunotā retorika, kurā Zelenskis nodēvēts par "diktatoru" un "mēreni veiksmīgu komiķi".

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Vienīgais ne-Ukrainas un ne-ASV avots – Azerbaidžānas ziņu aģentūra APA – fokusējas vienīgi uz Zelenska publisko reakciju un viņa aicinājumu Eiropai uzņemties lielāku lomu miera procesā, bez tiešas darījuma kritikas. Francijas prezidenta Emanuela Makrona reakcija (pārstāvēta caur Ukrainas medijiem) ir asi nosodoša – viņš darījumu nodēvēja par "nepiemērotu un neefektīvu", norādot, ka Krievijas dīzeļdegvielas apjomi jau pastāv pasaules tirgū, un brīdināja par dalīšanās risku un uzticēšanās zudumu transatlantiskajās attiecībās. Ungārijas premjerministra Pētera Magjara reakcija ir ieinteresēta – viņš darījumu uzskata par nozīmīgu Budapeštai un izmanto to kā argumentu Ungārijas atbrīvojuma no Krievijas enerģētikas sankcijām pagarināšanai. Starptautiskā prese kopumā izmanto diplomātiskāku toni nekā Ukrainas mediji, kas ir atklāti konfrontējoši.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras vairākos būtiskos jautājumos. Krievijas dīzeļdegvielas piegāžu apjoms tiek minēts trīs variantos: "vairākas simti tūkstošu tonnu" vispārīgajā reportāžā, 300 000–500 000 tonnu mēnesī Zelenska versijā un no 300 000 līdz 3 miljoniem tonnu sākotnējā reportāžā. Kongresa opozīcija ir aprakstīta dažādi – 12 senatoru, 7 senatoru un atsevišķu senatoru paziņojumu veidā – kas liecina par vairākām paralēlām, bet atšķirīgām Kongresa darbībām. Likumprojekta līdzautoru skaits arī atšķiras: lielākā daļa izdevumu (tajā skaitā Politico) min 16 līdzautoru pārsvarā no Demokrātu partijas, bet citi avoti ziņo par 17 līdzautoriem. Pasaules dīzeļdegvielas patēriņš tiek minēts kā 120 miljoni tonnu mēnesī Zelenska teiktajā un 30–35 miljoni tonnu mēnesī Kudricka aprēķinos – abi skaitļi, domājams, atspoguļo dažādu pasaules tirgus ietvaru.

Konteksts

2022. gadā ASV Kongress aizliedza importēt Krievijas enerģētikas resursus, lai novērstu ASV līdzekļu izmantošanu Krievijas kara pret Ukrainu finansēšanai. 2026. gada jūlijā Kremlis noteica aizliegumu dīzeļdegvielas eksportam saistībā ar pastiprinātajiem Ukrainas triecieniem pa Krievijas naftas rūpnīcām; šis aizliegums tika atcelts pirms termiņa pēc darījuma ar Trampu. Abpusēju atbalstu guvušais "Graema likums" (Graham Law), ko virzīja vēlākais senators Lindsejs Grams, tika pieņemts Senātā ar 86 balsīm pret 11; Tramps 16. oktobrī parakstīja rīkojumu par tā piemērošanas atlikšanu Krievijai. Ukrainas dronu uzbrukumi Krievijas rūpnīcām turpinās kopš vismaz 2025. gada oktobra; Ukrainai ir tikai viena naftas pārstrādes rūpnīca, kas atkārtoti cietusi Krievijas triecienos.