Davids Arachamija
David Arakhamia ir Ukrainas politiķis un uzņēmējs, Ukrainas parlamenta (Verkhovna Rada) deputāts. Viņš vadīja „Tautas kalps“ parlamentāro frakciju un bija „Tautas kalps“ politiskās partijas priekšsēdētājs. Kā Ukrainas delegācijas loceklis viņš ir piedalījies starptautiskās sarunās par karu Ukrainā.
-
Abu-Dabijā notiek trīspusēji Ukraina–ASV–Krievija miera sarunas
Abu-Dabijā 10.–11. novembrī notika trīspusējo miera sarunu divi apļi ar Piedalīto valstu un Krievijas delegācijām. Sarunās apsprieda ugunsūkšanu, garantijas drošībai, iespējamo militāro gūstīnu apmaiņu un Eiropas pēcvēstures drošības sistēmu. Darba turpināšanai Džareds Kušners un Stīvs Vitkoffs plānoja doties uz Maskavu un tad uz Dublinu.
-
Oslo sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā: Vitkofs nodos Krievijai drošības garantiju dokumentu
20. oktobrī Oslo notika sarunas par Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā, ko vadīja Norvēģijas premjerministrs Jons Gārs Stēre un kurās piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs klātienē un prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners attālināti (slimības dēļ), kā arī Somijas prezidents Aleksanders Stubbs un E4 grupas, ES un NATO pārstāvji. Pēc tikšanās Vitkofs devās uz Krieviju tikties ar Vladimiru Putinu un nodot Oslo apspriestos priekšlikumus, tostarp dokumentu ar drošības garantiju variantiem Ukrainai.
-
Tramps un Putins vienojas par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm; Tramps aicina Ukrainu «izvēlēties jaunu prezidentu»
9. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par vienošanos ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu par 300 000 līdz 3 miljonu tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegādi ASV un pasaules tirgiem. Kremlis priekšlaicīgi atcēla jūlijā noteikto dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu, ASV Finanšu ministrija izdeva vispārējo licenci līdz 2027. gada 7. aprīlim. Tramps publiski uzbrūka Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, apsūdzot viņu kara nepārtraukšanā un aicinot ukraiņus «izvēlēties jaunu prezidentu». Zelenskis nodēvēja lēmumu par «vājumu» un «dāvanu Putinam», bet Vašingtonā, Eiropā un Lielbritānijā izskanēja asi nosodījumi.
-
Trampa administrācija draud pārtraukt PURL programmu un izlūkošanas apmaiņu ar Ukrainu
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija draud apturēt NATO koordinēto PURL mehānismu, caur kuru Ukrainai tiek piegādāti amerikāņu ieroči, un izbeigt izlūkošanas informācijas apmaiņu ar Ukrainu, ja Kijiva nepārtrauks tāla darbības triecienus pa Krievijas enerģētikas infrastruktūru. Vienlaikus Tramps svētdien sociālajā tīklā Truth Social izziņoja tūlītēju "enerģētikas pamieru" starp Ukrainu un Krieviju — par ko Kijiva un Eiropas partneri apgalvo, ka nav tikuši informēti un ko Krievija nav ievērojusi, turpinot uzbrukumus Ukrainas enerģētikas objektiem, tostarp TEC-5 Harkivā.
-
Zelenskis: Ukraina ir gatava pārtraukt triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām, ja Krievija pārtrauks triecienus pret Ukrainas enerģētiku
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien, 11. oktobrī, paziņoja, ka Ukraina ir gatava pārtraukt triecienus pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru, tostarp naftas pārstrādes rūpnīcām, ja Krievija savukārt pārtrauks triecienus pret Ukrainas enerģētikas objektiem. Viņš uzsvēra, ka jebkurai deeskalācijai jābūt savstarpējai un ar reālām garantijām. Paziņojums nāca tajā pašā dienā, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par tūlītēju "enerģētikas pamieru" starp Ukrainu un Krieviju, par kuru Zelenskis sacīja, ka uzzinājis kā par ziņu. Tajā pašā dienā Krievija turpināja uzbrukumus Ukrainas enerģētikai, tostarp triecienu TEC-5 Harkivā.
-
Maiami sarunas par karu beidzās pēc vienas dienas; Ukraina pārtrauc vizīti pēc Trampa–Putina vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielu
9. oktobrī Maiami notika ASV, Ukrainas, Eiropas un NATO pārstāvju sarunas par iespējamiem ceļiem uz Krievijas kara izbeigšanu pirms ziemas. Divas dienas plānotā tikšanās beidzās jau pirmajā dienā, un Ukrainas delegācija izgrieza ceļojumu atpakaļ uz mājām, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka telefonsarunā ar Vladimiru Putinu panākta vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis asi kritizēja lēmumu, nodēvējot to par „dāvanu Putinam dzimšanas dienā” un apsūdzot Vašingtonu, ka Ukrainas delegācija tiek izmantota kā „aizsegs” paralēliem ASV–Krievijas norunām.
-
Tramps un Putins vienojas par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV; Ukraina un Eiropa asi kritizē
ASV prezidents Donalds Tramps 9. oktobrī pēc telefonsarunas ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu paziņoja par vienošanos piegādāt vairākus miljonus tonnu Krievijas dīzeļdegvielas uz ASV un pasaules tirgiem. ASV Finanšu ministrija nekavējoties izdeva vispārējo licenci Nr. 135, kas ļauj ievest Krievijas dīzeļdegvielu līdz 2027. gada 7. aprīlim. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosauca lēmumu par "vāju" un "negodīgu", Eiropas līderi paziņoja, ka nemazinās spiedienu uz Krieviju, un 12. oktobrī ES ārlietu ministri plāno apstiprināt lielāko sankciju paketi kopš kara sākuma.
-
Ukrainas delegācija 9.–10. oktobrī dosies uz ASV sarunām; Rubio: «diplomātisks strupceļš»
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 8. oktobrī paziņoja, ka ukraiņu delegācija 9.–10. oktobrī dosies uz ASV divu dienu sarunām ar amerikāņu pārstāvjiem, tostarp īpašajiem sūtņiem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru. Tajā pašā dienā ASV valsts sekretārs Marko Roko intervijā Grieķijas izdevumam Kathimerini nosauca Krievijas–Ukrainas karu par «strategisku strupceļu», kurā diplomātisks risinājums pašlaik nav sasniedzams, jo Krievija pieprasa pilnu Donbasas kontroli, ko Ukraina noraida. Zelenskis, apmeklējot Pryluki, noraidīja Rubo vērtējumu un aicināja Vašingtonu nevis slēgt ekonomiskus darījumus ar Maskavu, bet gan pastiprināt sankcijas, slēgt Krievijas ekonomiku un nodrošināt Ukrainai Starlink piekļuvi.
-
Zelenskis un Tramps tikās Ņujorkā: Ukraina gatava ierobežotiem pamieriem, Krievija noraida
22. septembrī Ņujorkā, ANO Ģenerālās asamblejas 81. sesijas laikā, prezidents Volodimirs Zelenskis tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai apspriestu iespējamos deeskalācijas ceļus Krievijas–Ukrainas karā. Ukraina paziņoja, ka ir gatava jebkuram ierobežota pamiera formātam enerģētikas, graudu un jūras jomā, ar nosacījumu, ka Krievija rīkojas reciproci. Tomēr Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs noraidīja enerģētikas pamiera priekšlikumu, un ISW analīze secināja, ka Maskava turpinas pie maksimālistiskām prasībām. Trīspusējā tikšanās tika atlikta uz G20 samitu Maiami 14.–15. decembrī, uz kuru oficiāli uzaicināts arī Vladimirs Putins.
-
Ukrainas parlaments atbrīvo ģenerālprokuroru Kravčenko; Zelenskis paraksta rīkojumu
Ukrainas Augstākā Rada 15. septembrī ar 317 balsīm «par» (pret un atturošos neviena) atbrīvoja ģenerālprokuroru Ruslanu Kravčenko, un prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja rīkojumu Nr. 932/2026 par viņa atlaišanu. Kravčenko bija iesniedzis atlūgumu 7. septembrī, 13.–14. septembra naktī bija pametis Ukrainu paša noorganizētā komandējumā, un 14. septembrī tika atstādināts ar Zelenska rīkojumu pēc tam, kad videouzrunā bija paziņoja par aizdomu izsludināšanu NABU direktoram Semenam Krivonosam.
-
Ukrainas ģenerālprokurors paraksta aizdomas noteikšanu NABU direktoram; prezidents pieprasa viņa atbrīvošanu
Ukrainas ģenerālprokurors Ruslans Kravčenko 14. septembrī video uzrunā paziņoja, ka parakstījis aizdomas noteikšanu Nacionālā pretkorupcijas biroja (NABU) direktoram Semjonam Krivonosam. Kravčenko, kas 7. septembrī bija iesniedzis atlūgumu saistībā ar operāciju "Kartāga" par iespējamu korupciju savā birojā, naktī izbrauca no Ukrainas. Prezidents Zelenskis publiski nosauca viņa atbrīvošanu par vienīgo iespējamo ceļu, iesniedza atlūguma apstiprināšanas lūgumu Augstākajai Radai un ar dekrētu apturēja Kravčenko no amata. Eiropas Komisija atkārtoti uzsvēra neatkarīgu pretkorupcijas iestāžu nozīmi Ukrainā.
-
ASV sūtņi apmeklē Kijivu pēc tikšanās ar Putinu: bez konkrēta progresa, bet ar plāniem par 'ziemas paketi' un atgriešanos trīspusējā formātā
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners 5. septembrī Maskavā tikās ar Vladimiru Putinu un 6. septembrī ieradās Kijivā – pirmo reizi Ukrainā kopš Trampa otrā termiņa sākuma. Kijivā notika trīs sarunu raundi, tostarp Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nacionālās drošības padomnieku piedalīšanās otrajā raundā. Puses vienojās par atgriešanos ASV–Ukrainas–Krievijas trīspusējā formātā un par ASV atbalstītu "ziemas paketi" Ukrainai, taču konkrēts izrāviens netika panākts, un ASV Kara studiju institūts (ISW) ziņo, ka Kremlis nav gatavs uz būtiskiem kompromisiem.