Ukrainas parlaments atbrīvo ģenerālprokuroru Kravčenko; Zelenskis paraksta rīkojumu

Kāpēc tas ir svarīgi

Ģenerālprokurora gandrīz vienbalsīga atbrīvošana seko tiešam konfrontācijas periodam starp Ukrainas Galveno prokuratūru un neatkarīgajām pretkorupcijas iestādēm, ko apliecina fakts, ka 317 no 450 deputātiem balsoja «par», bet neviens nebija pret vai atturējās. Atsaukšana notika pēc operācijas «Kartāģa», kurā tika ierosināta lieta pret Galvenās prokuratūras struktūrvienības vadītāvu par iespējamu krāpniecisko zvanu centru «jumta» nodrošināšanu, radot jautājumus par integritāti prokuratūras augšgalā. Reuters atzīmēja, ka šis konfliktus var ietekmēt desmitiem miljardu dolāru ārējā finansējuma un ES iestāšanās sarunas, padarot Kravčenko atlaišanu nozīmīgu ne tikai Ukrainas iekšpolitikai, bet arī tās starptautiskajām saitēm.

Kas notika

15. septembrī Ukrainas Augstākā Rada ar 317 balsīm «par» atbrīvoja ģenerālprokuroru Ruslanu Kravčenko — neviens deputāts nebalsoja pretī vai neatturējās. Tajā pašā dienā prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja rīkojumu Nr. 932/2026, ar ko oficiāli atbrīvoja Kravčenko no amata. Rīkojums publicēts prezidenta mājaslapā.

Atlaišana sekoja virknei notikumu. 4. septembrī NABU un SAP veica kratīšanas pie Kravčenko, viņa vietnieces Marijas Vdovičenko un Odesas OVA vadītāja Oļega Kipera. 5. septembrī viņi izziņoja operāciju «Kartāģa», identificējot Sergeju Kropivu, Starptautiskās tiesiskās sadarbības departamenta vadītāja vietnieku OGP, kā iespējamo organizācijas vadītāju, kas, pēc izmeklēšanas datiem, sistemātiski saņēma kukuļus no krāpnieciskajiem zvanu centriem un legalizēja līdzekļus. Augstākā pretkorupcijas tiesa 6. septembrī piemēroja Kropivam apcietinājumu ar 120 miljonu grivnu alternatīvo drošības naudu.

7. septembrī Kravčenko iesniedza atlūgumu, nodēvējot lēmumu par politisku. 13. septembrī viņš parakstīja aizdomu izsludināšanu NABU direktoram Semenam Krivonosam, un 14. septembrī publiski paziņoja par to videouzrunā — tostarp arī par aizdomu izsludināšanu personai, kas tuva SAP vadītājam Oleksandram Klimenko. Vakarpusī OGP noraidīja šo informāciju, paziņojot, ka aizdomas nav pasniegtas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā un ka atbilstošie ieraksti Vienotajā izmeklēšanas reģistrā ir atcelti; LIGA.net ziņoja, ka šo lēmumu apstiprināja ģenerālprokurora vietnieks Maksims Krims. Krivonoss sacīja, ka aizdomu rakstiski nav saņēmis un ka neviens tādu dokumentu uz NABU vai SAP nav nogādājis.

14. septembrī Zelenskis ar rīkojumu atstādināja Kravčenko no amata, pamatojoties uz Kara stāvokļa tiesiskā režīma likuma 11. panta otro daļu, un iesniedza Augstākajā Radā lūgumu par atlaišanu. Kravčenko atstāja Ukrainu 13.–14. septembra naktī, izmantojot paša noorganizētu komandējumu — avoti neskaidri, vai dokumentos bija Francija vai Lietuva, un PACE paziņoja, ka Kravčenko vai OGP pārstāvji nebija reģistrēti viņa minētajā pasākumā. NRA ziņoja, ka komandējuma apstākļi un viņa sievas izbraukšana no Ukrainas divas dienas pirms balsojuma liecina par bēgšanu pirms atlaišanas balsojuma, ko OGP un pats Kravčenko noraidīja.

Vēlāk Augstākās Radas balsojumā 15. septembrī Kravčenko nepiedalījās, jo atradās ārvalstīs. NRA atzīmēja, ka Atlaišana ir notikusi pēc tam, kad opozīcijas deputāti aicināja atjaunot konkursa procedūru ģenerālprokurora amata kandidātu atlasei un kritizēja «politiķu lojalitātes» principu. PēcReuters, konflikts var apdraudēt desmitiem miljardu dolāru ārējā finansējuma un ES iestāšanās sarunas. Ukrainas mediji arī ziņoja, ka, iespējams, nākamais OGP vadītājs varētu būt Hmeļnickas apgabala prokuratūras vadītājs Antons Kovaļskis.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji galvenokārt ziņo par konfrontāciju starp OGP un neatkarīgajām pretkorupcijas iestādēm, izceļot operāciju «Kartāģa» un aizdomu izsludināšanu NABU direktoram Krivonosam kā galveno atlaišanas iemeslu. Tāpat plaši tiek atspoguļota Kravčenko aizbraukšana, viņa paša noorganizētais ceļojums uz Parīzi un sievas Oleksandras Šovkopļas izbraukšana pirms balsojuma — nereti ar vērtējumu «bēgšana». Ukrainas prese uzsver Zelenska stingro nostāju, parlamenta balsojuma skaitli (317–0) un kritiku, ka iecelšana amatā bija balstīta lojalitātē, ne profesionālismā.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Starptautiskā medija telpā vienīgais ārpus Ukrainas esošais avots komplektā ir ziņu aģentūra APA no Azerbaidžānas, kas atspoguļo Ukrainas ziņu ietvaru par Zelenska parakstīto rīkojumu. Reuters kā galvenais starptautiskā konteksta elements ziņo, ka OGP un pretkorupcijas iestāžu konflikts var apdraudēt desmitiem miljardu dolāru ārējā finansējuma un sarežģīt ES iestāšanās sarunas. Kirils Budanovs, kuru citēja Reuters, brīdinājis, ka «nekas no tā nav normāls un tas nodara milzīgu kaitējumu Ukrainas tēlam pasaulē».

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti neskaidri ziņo par Kravčenko komandējuma galamērķi: viena rakstu grupa, atsaucoties uz Suspilne un OGP apstiprinājumu Radio Svoboda, norāda Parīzi, bet otra, atsaucoties uz UP avotiem par ceļojuma dokumentos norādīto mērķi, — Lietuvu. Pārliecinoši nav vienisprātis arī par aizdomu izsludināšanas NABU direktoram Krivonosam tiesiskumu: Kravčenko apgalvo, ka parakstījis aizdomas un nosūtījis tās pa Ukrposhtu (ir pasta kvītis), savukārt Krivonoss un OGP apgalvo, ka rakstiska dokumenta viņš nav saņēmis un tas nav ticis nogādāts NABU vai SAP atbilstoši Kriminālprocesa kodeksam. Trešā strīda līnija skar Kravčenko aizbraukšanas raksturu — Kravčenko un OGP to raksturo kā dienesta komandējumu ar tikšanām ar starptautiskajiem partneriem, bet Antikorupcijas centrs un komentētāji (Vitālijs Šabunins, Tetjana Ševčuka) to dēvē par «bēgšanu», piebilstot, ka viņa sieva esot izbraukusi divas dienas agrāk. Ceturtā nesaņemšana skar pašas aizdomu raksturu — Kravčenko tās skata kā likumīgu tiesībaizsardzības darbību, kamēr NABU un SAP tās raksturo kā «sistēmiskas neatkarīgu pretkorupcijas orgānu uzbrukuma turpinājumu» saistībā ar operāciju «Kartāģa».

Konteksts

Kravčenko tika iecelts par ģenerālprokuroru 2025. gada 17. jūnijā. 2026. gada 4. septembrī NABU un SAP veica kratīšanas pie Kravčenko, viņa vietnieces Marijas Vdovičenko un Odesas OVA vadītāja Oļega Kipera; 5. septembrī viņi izziņoja operāciju «Kartāģa», identificējot Sergeju Kropivu, Starptautiskās tiesiskās sadarbības departamenta vadītāja vietnieku OGP, kā iespējamo organizatoru shēmai, kurā tika izspiestas kukuļus no krāpnieciskiem zvanu centriem un legalizēti līdzekļi; Augstākā pretkorupcijas tiesa 6. septembrī piemēroja Kropivam apcietinājumu ar 120 miljonu grivnu alternatīvo drošības naudu. 7. septembrī Kravčenko paziņoja par atlūguma iesniegšanu pēc tikšanās ar prezidentu, raksturojot lēmumu kā politisku. 13. septembrī Kravčenko parakstīja aizdomu izsludināšanu NABU direktoram Semenam Krivonosam; 14. septembrī viņš to publiski izziņoja videouzrunā, vienlaikus paziņojot par aizdomu izsludināšanu arī personai, kas tuva SAP vadītājam Oleksandram Klimenko; tajā pašā dienā vakarpusī OGP paziņoja, ka aizdomas nav pasniegtas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā un ka attiecīgie ieraksti Vienotajā izmeklēšanas reģistrā ir atcelti, LIGA.net ziņojot, ka šo lēmumu apstiprinājis ģenerālprokurora vietnieks Maksims Krims. 13.–14. septembra naktī Kravčenko pameta Ukrainu paša noorganizētā komandējumā; avoti neskaidri, vai dokumentos bija Francija vai Lietuva, un PACE apstiprināja, ka Kravčenko un OGP pārstāvji nebija reģistrēti viņa minētajā pasākumā.