Ukrainas ģenerālprokurors Kravčenko iesniedz atlūgumu saistībā ar «Kartāgas» lietu

Kāpēc tas ir svarīgi

Kravčenko atlūgums nozīmē Ukrainas prokuratūras vadītāja amata atbrīvošanu aktīvas antikorupcijas izmeklēšanas apstākļos, kas skar pašas iestādes darbiniekus. Tas ir jau ceturtais ģenerālprokurora nomaiņas gadījums prezidenta Zeļenska laikā, kas liecina par pastāvīgu institucionālo rotāciju. «Kartāgas» lieta saistīta ar iespējamu sistemātisku kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ko veikuši prokuratūras darbinieki sadarbībā ar krāpniecības zvanu centriem, tādējādi ietekmējot sabiedrības uzticēšanos tiesībsargājošām iestādēm. Eiropas Komisija komentēja atlūgumu, kas norāda uz lietas nozīmīgumu Ukrainas ES pievienošanās sarunu antikorupcijas kritēriju kontekstā.

Kas notika

Ukrainas ģenerālprokurors Ruslans Kravčenko 7. septembra vakarā iesniedza atlūgumu, ko viņš publiskoja savā Telegram kanālā. Atlūgums nāca tajā pašā dienā, kad viņš žurnālistiem bija paziņojis, ka negrasās brīvprātīgi atkāpties un būtu gatavs to darīt vienīgi pēc prezidenta Volodimira Zeļenska vai Verhovnas Radas lūguma. Kravčenko raksturoja savu lēmumu kā apzinātu politisku izvēli, lai novērstu ģenerālprokurora amata izmantošanu kā politiskās cīņas instrumentu, un pateicās Zeļenskim un parlamentam par uzticību.

Atlūgums seko pēc 4. septembrī izsludinātās NABU un SAP «Kartāgas» speciāloperācijas, kuras ietvaros tika atklāta noziedzīga organizācija, kas saistīta ar prokuratūru un, pēc izmeklētāju domām, sistemātiski saņēmusi kukuļus no krāpniecības zvanu centriem, kā arī legalizējusi iegūtos līdzekļus. Kā organizācijas vadītājs medijos identificēts Serhijs Kropiva, Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības departamenta priekšnieka vietnieks, kura iesauka «Kartāgas» materiālos ir «Kanclers». 6. septembrī Augstākā antikorupcijas tiesa (VAKS) Kropivu paturēja apcietinājumā ar iespēju samaksāt 120 miljonu grivnu drošības naudu. 7. septembrī VAKS izvēlēja preventīvo pasākumu 24 gadus vecajai Jeļizavetai Ivahņenko (20 miljoni grivnu) un Kropivas šoferim Serhijam Kucam (3 miljoni grivnu). Kopumā NABU un SAP paziņoja par piecu aizdomās turēto atklāšanu; apsūdzības izvirzītas pēc Kriminālkodeksa 255. panta (noziedzīgas organizācijas izveide un vadība) un 209. panta (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija), par ko draud līdz 15 gadiem ieslodzījuma.

Naktī no 4. uz 5. septembri NABU detektīvi veica kratīšanas Kravčenko darba kabinetā un mājoklī, kā arī viņa pirmās vietnieces Marijas Vdovičenko un Odesas OVA vadītāja Oļega Kipēra telpās. Prokuratūra sākotnēji noraidīja informāciju par kratīšanām pie Kravčenko, bet 5. septembrī apstiprināja to veikšanu. Kravčenko vēlāk apstiprināja kratīšanas savā kabinetā un mājā, vienlaikus uzsverot, ka viņam nav procesuālā statusa lietā — ne liecinieka, ne aizdomās turētā. Viņš noliedza jebkādu saistību ar nelegālo zvanu centru «segšanu» un apgalvoja, ka devis rīkojumus vai izmantojis ģenerālprokurora pilnvaras šādiem mērķiem. 7. septembrī Zeļenskis tikās ar Kravčenko un «Tautas kalpa» frakcijas vadītāju Davidu Arahhamiju, lai pārrunātu viņa turpmāko atrašanos amatā; pēc avotu ziņām LIGA.net, prezidents personīgi lūdzis Kravčenko rakstīt atlūgumu.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji detalizēti atspoguļo Kravčenko paša nostāju — atlūguma kā apzināta politiska lēmuma ietvaru un viņa noliegumu par iesaisti zvanu centru «segšanā». Ziņojumos izcelti NABU un SAP atklājumi «Kartāgas» lietā, tostarp Kropivas identificēšana un apsūdzības sistemātiskā kukuļošanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, izmantojot nekustamo īpašumu un dārglietas. Tiek atspoguļotas arī tiesas darbības — apcietinājums un drošības naudas noteikšana Kropivam, Ivahņenko un Kucam — kā arī antikorupcijas prokuroru apgalvojumi par Kropivas iesaisti remonta darbu organizēšanā Kravčenko mājā Kozinā un ceļojumu plānošanā Spānijā. Ukrainas mediji ziņo par Kravčenko sadarbību kratīšanās, viņa paziņojumu par disciplinārlietu ierosināšanu pret septiņiem prokuroriem no Kropivas loka, kā arī Zeļenska lomu atlūguma rosināšanā.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Vācu valodas raksts atlūgumu raksturo kā «korupcijas afēru», uzsverot, ka «Kartāgas» lietā runa ir par iespējamu zvanu centru krāpšanu un prokuratūras iesaisti, un kontekstualizē to kā Zeļenska ceturto ģenerālprokurora nomaiņu kopš viņa stāšanās amatā pēc Andrī Kostina atbrīvošanas. Arābu valodas Kataras avots stāstu piedāvā kā Ukrainas ģenerālprokurora atkāpšanos «izmeklēšanu un korupcijas aizdomu ēnā», akcentējot korupcijas aspektu bez padziļinātas iedziļināšanās Kravčenko politiskajā pašinterpretācijā.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras par Kravčenko iecelšanas datumu ģenerālprokurora amatā — lielākā daļa min 2025. gada 21. jūniju, bet daļa avotu kā parlamenta atbalsta datumu norāda 17. jūniju. Prokuratūra sākotnēji 4. septembra vakarā noraidīja informāciju par kratīšanām pie Kravčenko, bet nākamajā dienā tās apstiprināja; pats Kravčenko vēlāk apliecināja kratīšanas savā kabinetā un mājoklī. Ukrainas Pravda ziņoja, ka Kravčenko nav izdevies atrast pēc «Kartāgas» sākuma, bet ZN.UA avoti apgalvoja, ka viņš atrodas privātā klīnikā Kijevā; Prokuratūra šo informāciju noliedza, un preses sekretāre Nataļija Baiurko 5. septembrī paziņoja, ka Kravčenko ir darbavietā. Vēl 7. septembrī Kravčenko žurnālistiem teica, ka negrasās brīvprātīgi atkāpties, bet tā paša dienas vakarā viņš paziņoja par atlūgumu, un LIGA.net avoti ziņoja, ka Zeļenskis personīgi lūdzis to uzrakstīt.

Konteksts

NABU un SAP 4. septembrī izsludināja «Kartāgas» speciālo operāciju, atklājot noziedzīgu organizāciju, kas, pēc izmeklēšanas datiem, sistemātiski saņēmusi kukuļus no krāpniecības zvanu centriem un legalizējusi iegūtos līdzekļus. Saskaņā ar izmeklēšanas datiem organizāciju 2025. gada vidū izveidoja un vadīja viens no Ģenerālprokuratūras struktūrvienības vadītājiem, ko mediji un tiesas materiāli identificē kā Serhiju Kropivu, Starptautiskās sadarbības departamenta priekšnieka vietnieku. 6. septembrī Augstākā antikorupcijas tiesa Kropivu paturēja apcietinājumā ar 120 miljonu grivnu alternatīvo drošības naudu, bet 7. septembrī apcietināja arī Jeļizavetu «Muzu» Ivahņenko (20 miljoni) un Kropivas šoferi Serhiju Kucu (3 miljoni). Kravčenko amatā tika iecelts 2025. gada jūnijā, un pirms tam viņš vadīja Valsts nodokļu dienestu (2024. gada decembris — 2025. gada jūnijs), Kijivas apgabala valsts administrāciju (2023. gada aprīlis — 2024. gada decembris) un Bučas rajona prokuratūru. Viņš nomainīja Andrī Kostinu, kuru parlaments atbrīvoja 2024. gada rudenī pēc skandāla par prokuroriem nelikumīgi piešķirtajām invaliditātes pensijām.