Kijivas antikorupcijas tiesa nosaka 20 miljonu grivnu drošības naudu aizdomās turētajai «Kartāgas» lietā
Ukrainas Augstākā antikorupcijas tiesa (VAKS) 7. septembrī ievietoja aizturējumā Jeļizavetu Ivahņenko, aizdomās turēto Nacionālā antikorupcijas biroja (NABU) un Specializētās antikorupcijas prokuratūras operācijā «Kartāga». Par aizstājējpasākumu izvēlēts apcietinājums ar iespēju samaksāt 20 miljonu grivnu drošības naudu — tas ir mazāk nekā prokuratūras pieprasītie 50 miljoni. Ivahņenko ir galvenā aizdomās turētā Serhija Kropivas, ģenerālprokurora biroja starptautiskās sadarbības departamenta direktora vietnieka, partnere.
Galvenais
- VAKS 7. septembrī izvēlējās Jeļizavetai Ivahņenko aizstājējpasākumu — apcietinājumu ar iespēju samaksāt 20 miljonu grivnu drošības naudu līdz 2. novembrim.
- Prokuratūra bija pieprasījusi 50 miljonu grivnu drošības naudu.
- Ivahņenko lietas materiālos minēta ar koda vārdu «Muza»; viņai inkriminēta līdzekļu legalizēšana (Kriminālkodeksa 209. pants).
- Galvenais aizdomās turētais ir Serhija Kropiva, Ģenerālprokurora biroja Starptautiskās sadarbības departamenta direktora vietnieks (lietas materiālos — «Kanclers»), kam 6. septembrī noteikts apcietinājums ar 120 miljonu grivnu drošības naudu.
- 4. septembrī NABU un Specializētā antikorupcijas prokuratūra paziņoja par operāciju «Kartāga», atklājot piecas personas aizdomās par noziedzīgas organizācijas vadību (Kriminālkodeksa 255. un 209. pants; līdz 15 gadu ieslodzījums).
- Ģenerālprokurors Ruslans Kravčenko noliedz jebkādu saistību ar lietu un pavēlēja Kropivu atstādināt no amata pienākumu pildīšanas.
Kāpēc tas ir svarīgi
Lietā izvirzītās apsūdzības par «piesegšanu» un līdzekļu legalizēšanu skar Ukrainas Ģenerālprokurora biroju — iestādi, kam uzticēta augstāko amatpersonu izmeklēšana. Izmeklēšanā izmantotie audioieraksti vedina uz aizdomām par saikni ar ģenerālprokuroru Ruslanu Kravčenko (to, ka viņš bija Valsts nodokļu dienesta vadītājs no 2024. gada decembra līdz 2025. gada jūnijam, laikposmā sakrīt ar ierakstos pieminēto «Šefu»). Lietā konstatētā, pēc izmeklētāju domām, ķēde — ikmēneša maksājumi par izsaukumu centru darbības nepārtraukšanu un iegūto līdzekļu legalizēšana, iegādājoties nekustamo īpašumu un luksusa preces — rada nopietnus jautājumus par iestādes iekšējo integritāti. Tiesas lēmums noteikt 20 miljonu grivnu drošības naudu, nevis prokuratūras pieprasītos 50 miljonus, parāda tiesu uzraudzību augstākā līmeņa lietā.
Kas notika
7. septembrī Ukrainas Augstākā antikorupcijas tiesa (VAKS) izvēlējās aizstājējpasākumu Jeļizavetai Ivahņenko — apcietinājumu līdz 2. novembrim ar iespēju samaksāt 20 miljonu grivnu drošības naudu. Prokuratūra bija pieprasījusi 50 miljonus, bet tiesa piekrita mazākai summai. Tiesas noteikto pienākumu vidū ir noklausīšanās no komunikācijas ar lieciniekiem (tostarp ģenerālprokuroru un pirmo ģenerālprokurora vietnieci), atzīšanās pēc izmeklētāju un tiesas pieprasījuma, pasu izsniegšana un elektroniskās uzraudzības ierīces nēsāšana. Ivahņenko lietas materiālos figurē ar koda vārdu «Muza». Viņai inkriminēta līdzekļu legalizēšana (Kriminālkodeksa 209. pants), un izmeklētāji uzskata viņu par galvenā aizdomās turētā — Serhija Kropivas, Ģenerālprokurora biroja Starptautiskās sadarbības departamenta direktora vietnieka — partnerei. 6. septembrī VAKS bija noteicis Kropivam apcietinājumu līdz 2. novembrim ar iespēju samaksāt 120 miljonu grivnu drošības naudu. Operāciju «Kartāga» 4. septembrī izziņoja NABU un Specializētā antikorupcijas prokuratūra (SAP); kopumā aizdomās turēto personu skaits ir piecas. Apcietinājuma termiņš — līdz 2. novembrim; avoti atšķiras par to, vai tas ir 2025. vai 2026. gads.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji ziņā uzsver iestādes krīzi Ģenerālprokurora birojā. Plaša uzmanība pievērsta nakts kratīšanām ģenerālprokurora darba kabinetā, viņa uzaicināšanai uz parlamenta Tiesībsargājošo orgānu komiteju un jautājumiem par paša Ģenerālprokurora biroja godīgumu. Politikas pētnieks Igors Reiterovičs intervijā Radio NV pauda viedokli, ka birojs faktiski atzinis NABU ierakstu autentiskumu. Ziņojumos detalizēti aplūkota Ivahņenko personiskā biogrāfija un īpašumi (2023. gada Mercedes-Benz EQE 350, nekustamais īpašums Pečerskas rajonā Kijevā, dzīvoklis Odesā, akadēmiskais amats Odesas Juridiskajā akadēmijā) un prokuratūras argumenti par viņas nodomu kļūt par Izglītības ministrijas vietnieci.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par apcietinājuma beigu datumu — daļa materiālu min 2025. gada 2. novembri, savukārt tiesnesis lietas dokumentos minēts kā 2.11.2026. Avots «Ukrainska Pravda» ziņoja par ģenerālprokurora Kravčenko iespējamu pazušanu pēc operācijas «Kartāga» sākuma, ko Ģenerālprokurora birojs noliedza. Prokuratūras pārstāvis Karass apgalvoja, ka publiskotā fotogrāfija ar atvērtu seifu un skaidru naudu saistīta ar operāciju «Kartāga» un seifs atrasts nevis Ģenerālprokurora biroja telpās; aizstāvības advokāts Vitālijs Serdjūks apgalvoja, ka foto tapis atsevišķā «zemes» krimināllietā.
Konteksts
Operāciju «Kartāga» 4. septembrī izziņoja NABU un SAP; piecas personas tika identificētas aizdomās par noziedzīgas organizācijas vadīšanu un līdzekļu legalizēšanu (Kriminālkodeksa 255. un 209. pants), draud līdz 15 gadu cietumsods. Galvenais aizdomās turētais ir Serhija Kropiva, Ģenerālprokurora biroja Starptautiskās sadarbības departamenta direktora vietnieks (koda vārds «Kanclers»); 6. septembrī viņam tika piemērots apcietinājums ar 120 miljonu grivnu drošības naudu. Pēc izmeklētāju datiem, Kravčenko no 2024. gada decembra līdz 2025. gada jūnijam bija Valsts nodokļu dienesta vadītājs; NABU ierakstos pieminēta «Šefa» figūra, kas iepriekš vadījusi nodokļu dienestu un kuru komentētāji saista ar Kravčenko. 2. septembrī prezidents Zeļenskis iesniedza Verhovnajai Radā divus likumprojektus par atbildības pastiprināšanu par krāpniecisku izsaukumu centru organizēšanu.